Kādi ir pārvaldnieka pienākumi, ja dzīvoklis tika applūdināts?

„Vai normatīvajos aktos ir noteiktas dzīvojamās mājas pārvaldnieka tiesības vai pienākums veikt applūdināta dzīvokļa īpašuma apsekošanu un noformēt apsekošanas aktu par konstatētajiem bojājumiem? Vai normatīvajos aktos ir noteikts dzīvokļa īpašuma īpašnieka pienākums aicināt dzīvojamās mājas pārvaldnieku, lai konstatētu dzīvokļa applūdināšanas faktu un nodarītos zaudējumus?”

Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta pirmās daļas 1. un 7. punkts noteic, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā un nodrošināt iespēju pārvaldnieka pilnvarotiem speciālistiem apsekot atsevišķo īpašumu un labot mājas komunikācijas.

Lasīt tālāk...

Savādais rēķins par atkritumu izvešanu

„Dzīvoju mājā, kuru apsaimnieko uzņēmums Rīgas namu pārvaldnieks. Rēķinā par jūniju ieraudzīju trīs pozīcijas par atkritumu izvešanu, turklāt divas – ar plusa zīmi, trešo – ar mīnusu. Gribu pajautāt pilsētas mēram Mārtiņam Staķim, vai mēs sagaidīsim minimālu kārtību attiecībā uz dzīvokļa rēķiniem? Kristīne.” 

Uz sūdzību atbild uzņēmums Rīgas namu pārvaldnieks:

Lasīt tālāk...

Kooperatīva priekšsēdētājam nav taisnība!

„Esmu četru bērnu mamma, un mēs visi pieci esam deklarēti vienā adresē. Mūsu daudzdzīvokļu māju apsaimnieko dzīvokļu īpašnieku kooperatīvs. Godīgi pastāstīšu, ka pandēmijas laikā es pārcēlos uz laukiem, bet savu dzīvokli izīrēju. 2022. gada februārī bija pienācis dzīvokļa ūdens skaitītāju verifikācijas termiņš. Es nezināju, ka grozījumi likumā man ļauj skaitītājus mainīt arī vēlāk, trīs mēnešu laikā pēc ārkārtējās situācijas beigām, tāpēc apmaksāju to nomaiņu termiņā.

Pēc tam mana dzīvokļa īrnieks devās uz kooperatīvu, lai iesniegtu skaitītāju nomaiņas aktus, taču kooperatīva priekšsēdētājs atteicās šos aktus pieņemt. Tos varot nodot tikai dzīvokļa īpašnieks.

Lasīt tālāk...

Vai no dzīvokļa var izlikt ģimeni ar bērniem?

Šajā neskaidrību pilnajā laikā, kad nav paredzami izdevumi par apkuri ziemā, cilvēki baidās zaudēt dzīvokļus 

„Šovasar mēs saņemam gandrīz jau „ziemas” rēķinus par dzīvokli,” raksta Liene Liepiņa. „Par divistabu dzīvokli Pļavniekos rēķins pieaudzis līdz 100 eiro. Agrāk vasaras mēnešos mēs spējām sakopot spēkus un apmaksāt parādus, kuri uzkrājušies ziemā. Tagad tas ir nereāli, tāpēc man tā arī „karājas” pagājušā gada parāds 800 eiro apmērā. Ja esmu invalīde un man ir divi nepilngadīgi bērni, vai mūs varētu izlikt no dzīvokļa?”

Lasīt tālāk...

Kāpēc kaimiņš maksā mazāk?

„Es nopirku dzīvokli mājā, kurā dzīvo mana māte. Nejauši salīdzināju mūsu rēķinus un ieraudzīju, ka mātei par apsaimniekošanu ir mazāka maksa nekā man. Apsaimniekotājs man paskaidroja, ka mana māte ir kooperatīva biedre, bet es – ne. Vai tādos gadījumos ir likumīgi izrakstīt atšķirīgus rēķinus?”

Lasīt tālāk...

Vai elektrības lietotājiem būs pieejams jauns atbalsts?

„Jūlijā saņēmu rēķinu par jūnijā patērēto elektrību un sapratu, ka nāksies pārdot pēdējās bikses. Ja par maijā patērēto elektrību es samaksāju 14,80 eiro, tad šoreiz piegādātājs vēlas saņemt no manis 28,11 eiro. Abos gadījumos es patērēju tikai 85 kWh mēnesī. Bail jautāt, bet tomēr: es dzirdēju, ka valdība ir pieņēmusi kaut kādu atbalsta programmu iedzīvotājiem enerģētiskās krīzes laikā. Vai šāds atbalsts būs attiecināms arī uz elektrības rēķiniem? Kārlis Rīgā.”

Jūlijā „Darīsim Kopā!” redakcija saņēma īpaši daudz jautājumu par elektrības rēķiniem, bet iepriecinošu ziņu pagaidām nav.

Lasīt tālāk...