Viss kas jāzin par savu māju!

Darīsim KOPĀ!

Kā apzināt dzīvokļu īpašniekus

Pixabay.com

„Es kā dzīvokļa īpašniece vēlos veikt dzīvokļu īpašnieku aptauju, lai pieņemtu lēmumu par mājas kopīpašuma lietošanu. Kadastra informācijā, kas man ir pieejama, redzu īpašniekus aptuveni ¾ no visiem mājas dzīvokļiem. Vai tas nozīmē, ka pārējie nav ierakstījuši savus dzīvokļus zemesgrāmatā? Vai viņi arī skaitās dzīvokļu īpašnieki un viņiem jānosūta aptaujas lapa? Kā viņus var apzināt? Vai tiem dzīvokļu īpašniekiem, kam deklarētā dzīvesvieta atrodas citur, aptaujas lapas būtu jāsūta uz deklarēto dzīvesvietu vai jāieliek attiecīgā dzīvokļa pastkastītē? Kas man būtu jāņem vērā, lai nepārkāptu personas datu aizsardzības prasības? Tatjana.”

Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācija skaidro: lai pieņemtu īpašnieku lēmumu par mājas kopīpašuma lietošanas kārtību, ir nepieciešams, lai par to nobalsotu 3/4 no visiem dzīvokļu īpašniekiem. Lai iegūtu šo īpašnieku viedokli, ir jāmeklē veids, kā sazināties ar pārējiem dzīvokļu īpašniekiem. Visticamāk, sūtot aptaujas lapu uz deklarēto dzīvesvietu.

Lasīt tālāk ...

Kurš maksās par remontu? Vandāļi sazīmē kāpņutelpas pašvaldībai piederošās mājās

Unsplash.com

Diemžēl tāda ir patiesība, ka pieklājīgiem cilvēkiem nereti jādzīvo vienā kāpņutelpā ar huligāniem un vandaļiem. Šādi kaimiņi sagādā nepārtrauktas sadzīves neērtības.

Pārvaldniekam jāreaģē!

Mūsu redakcijai piezvanīja sociālās mājas iedzīvotājs Oļegs, lai izstāstītu savu problēmu.

– Pilsētas pašvaldība pavisam nesen man ierādīja dzīvokli sociālajā mājā Ulbrokas ielā 13. Māja ir laba, tikai kāpņutelpa nav kopta – tur sienas un pat logi koplietošanas telpās ir izkrāsoti ar visādām riebeklībām.

Lasīt tālāk ...

Kam sūdzēties par mājas uzkopšanu?

Iedzīvotāji mēdz būt neapmierināti ar savu māju sētniekiem, bet sētnieki – ar to, kā uzvedas iedzīvotāji 

Ja jātiek skaidrībā par uzkopšanu, tas jāvaicā lielākajam pilsētas namu apsaimniekotājam. Viņa štatā nodarbināti visvairāk sētnieku un apkopēju. Devāmies uz uzņēmumu Rīgas namu pārvaldnieks, lai uzzinātu, kā viņi pieņem un izskata sūdzības par sanitārās uzkopšanas kvalitāti.

500 māju iedzīvotāji ietaupa uz kopšanas rēķina

Uz žurnālista jautājumiem atbild SIA Rīgas namu pārvaldnieks Apsaimniekošanas pārvaldes direktors Māris Jenne.

Lasīt tālāk ...

Apnikuši putni? Vārnu izšaušana Rīgā var izrādīties bīstama cilvēkiem

Pixabay.com

Rīgas Pļavnieku rajona iedzīvotāji ziņo, ka viņu kaimiņš no mājas Akadēmiķa Mstislava Keldiša ielā 16 šauj putnus. Trīs nogalinātas kaijas iedzīvotāji bija atraduši pie mājas Lubānas ielā 137. Jāpiekrīt – daudziem dzīvokļu īpašniekiem vasarā traucē putnu klaigas, tomēr šaušana apdzīvotā vietā ir pārāk bīstama apkārtnes iedzīvotājiem. 

Kā cīnīties ar klaigājošajiem putniem pagalmā? Uz žurnālista jautājumiem atbild Dabas muzeja ornitologs Dmitrijs Boiko.

Lasīt tālāk ...

Kā VID visu var zināt?

Pixabay.com

Pārdevi dzīvokli – atdod 20% naudas valstij. Kā Latvijā piedzen kapitāla pieauguma nodokli

Pirms pārdot dzīvokli, ieteikums noskaidrot, kurā gadījumā nāksies maksāt kapitāla pieauguma nodokli, kurā – ne. Nodokļa apmērs var būt iespaidīgs – sasniegt vairākus simtus vai pat tūkstošus eiro.

Tas nav taisnīgi!

Mūsu lasītājs Vitālijs bija spiests samaksāt vairākus tūkstošus eiro pēc tam, kad bija pārdevis mantojumā saņemtu dzīvokli. Tagad viņš cenšas saprast situāciju:

Lasīt tālāk ...

Bija dzīvoklis – tagad veikals!

Pixabay.com

 Visa daudzstāvu māja cieš kaimiņa dēļ, kurš savā dzīvoklī atvēris stikla taras pieņemšanas punktu

Rīgā, Imantas mikrorajonā esošas daudzstāvu mājas iedzīvotājiem ir pretenzijas pret veikala īpašnieku, kas darbojas viņu mājas pirmajā stāvā. Viņi stāsta, ka šajā veikalā jau daudzus gadus tirgoja produktus, alkoholiskos dzērienu plašā sortimentā, bet nesen, paplašinot darbību, sāka pieņemt arī stikla taru.

Tagad māju ir apsēduši bezpajumtnieki, kuri pulcējas pagalmā, tiešā nozīmē okupē soliņus bērnu rotaļu laukumā, trokšņo. Vispirms bomži nodod tukšās pudeles, pēc tam turpat par saņemto naudu iepērk alkoholu,  ko izdzer zem mājas iedzīvotāju logiem.

Lasīt tālāk ...

Kopīpašuma lietošanas kārtība

Dzīvoju vienstāvu mājā ar 3 dzīvokļiem (1 ir mūsu, 2 – kaimiņa) un divām atsevišķām ieejām: viena ir mūsu mājas galā, otra – viņu. Mūsu mājas pusē ir izpirkts un iežogots privātīpašums (privatizēta zeme), ir arī koplietošanas zemes ar mūsu 816/1860 domājamām daļām. Uz koplietošanas zemes atrodas mūsu dzīvokļa elektrosadales kaste un ūdens komunikācijas, bet kaimiņš nelabprāt laiž uz šīs kopīpašuma zemes, par kuru mēs maksājam nodokli jau teju 25 gadus. Pamato ar to, ka viņa īpašumā ir 2 no 3 dzīvokļiem, viņš ir vairākumā un mums nekas nepienākas.

Kopīpašuma lietošanas kārtības noteikumus noraida un nevēlas vienoties, ir lūdzis uzrādīt juridiskus dokumentus ar pamatojumu, kāpēc viņam būtu jālaiž kopīpašuma zemē (zemesgrāmatā visi vajadzīgie ieraksti ir). Kādi dokumenti man viņam ir jāuzrāda, lai atrisinātu šo lietu? Kaimiņš visu zemi ir apstādījis, sacēlis šķūņus utt., kā arī iežogojis pieeju koplietošanas zemei (ar mums nav saskaņots). Kā likumiski pareizi rīkoties? Zvanīt pašvaldības policijai, ja netiekam uz šīs koplietošanas zemes? Kā rast kompromisu?

Lasīt tālāk...

Numuru arhīvs: spied un lasi!