Ar mājokli saistītos likumus precizēs

Kā Ekonomikas ministrija iecerējusi mainīt dzīvokļu īpašnieku dzīvi?

Ekonomikas ministrijā ir sākuši domāt par to, kā privatizēta dzīvokļa īpašnieku piespiest izpildīt likuma Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju prasību pārņemt savā valdījumā dzīvojamās mājas koplietošanas daļas. Kamēr dzīvokļu īpašnieki to nav izdarījuši, māja oficiāli ir pašvaldības vai valsts bilancē. Turklāt Ekonomikas ministrijas speciālisti min vēl citus precizējumus, kas tiek gatavoti likumos un skars dzīvokļu īpašniekus.

Skaidros jēdzienu “maksa par apsaimniekošanu un pārvaldīšanu”

Nesenā tikšanās reizē ar dzīvojamo māju apsaimniekotājiem Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņš Auders darīja zināmas departamenta ieceres.

Lasīt tālāk...

Svarīgākais no Dzīvokļa īpašuma likuma

Ar grozījumiem, kas stājas spēkā 1.01.2017.

II nodaļa. Dzīvokļa īpašnieks, viņa tiesības, pienākumi un atbildība

8. pants. Dzīvokļa īpašnieks

(1) Dzīvokļa īpašnieks ir persona, kas ieguvusi dzīvokļa īpašumu un īpašuma tiesības nostiprinājusi zemesgrāmatā.

Lasīt tālāk...

Svarīgākais no Dzīvokļa īpašuma likuma

Ar grozījumiem, kas stājās spēkā 1.01.2017

III nodaļa. Dzīvokļu īpašnieku kopība

15. pants. Dzīvokļu īpašnieku kopības statuss

(1) Dzīvokļu īpašnieku kopība ir pārvaldes institūcija dzīvojamā mājā, kas sadalīta dzīvokļu īpašumos.

(2) Dzīvokļu īpašnieku kopības sastāvā ir visi attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki.

(3) Ja dzīvojamā mājā esošie dzīvokļu īpašumi pieder vienai personai, tai ir likumā paredzētās dzīvokļu īpašnieku kopības tiesības un pienākumi.

Lasīt tālāk...

Likuma izmaiņas var maksāt vairāk

Iespējams, ka jaunajā gadā daļa sētnieku var palikt bez darba. Vai izmaiņas gaida arī iedzīvotājus?

Jaunajā gadā lielākās izmaiņas iedzīvotājiem sagādās grozījumi likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu, kas stāsies spēkā no 2017. gada 1. janvāra. Izmaiņu būtība – lai nodrošinātu vismaz minimālas sociālās garantijas cilvēkiem, kuru atalgojums ir mazāks par minimālo valstī noteikto mēneša darba algu, no 2017. gada 1. janvāra noteiks minimālo valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu (VSAOI) līmeni.

Lai cik humāna būtu šo likuma grozījumu iecere attiecībā uz visnabadzīgākajiem valsts iedzīvotājiem, tomēr no patiesības neizbēgt – liela iedzīvotāju daļa, iespējams, paliks bez darba. Rīgas apsaimniekotāju asociācijā jau izskan brīdinājums par to, ka sētniekus un citus apsaimniekošanā strādājošos ar nelielu atalgojumu sagaida darbinieku skaita samazināšana jeb atbrīvošana no darba.

Lasīt tālāk...

Dzīvokļu īpašnieki pārmaiņu gaidās

Kādi grozījumi ieviesti Dzīvokļu īpašuma likumā un vai dzīvokļu īpašniekiem ir pamats baidīties?

Izmaiņas Dzīvokļu īpašuma likumā stājās spēkā ar 2017. gada 1. janvāri. Daudzas avīzes un interneta ziņu portāli jau pagājušā gada rudenī rakstīja, ka daudzdzīvokļu māju iedzīvotājus gaida teju vai revolucionāras pārmaiņas. Sak’ tūlīt uzkrājumi remontdarbu fondā būs obligāts maksājums, kā rezultātā, atkal pieaugs apsaimniekošanas maksa. Taču Ekonomikas ministrijas ierēdņi, kuri izstrādāja likuma izmaiņas noliedz šādus apgalvojumus un uzsver ko citu: “Par sliktu iedzīvotājiem likumā nekas nav iestrādāts! Visi grozījumi tikai atvieglo māju kopīpašnieku piedalīšanos sava īpašuma apsaimniekošanā”.

Lasīt tālāk...

Klementijs Rancāns: „Iedzīvotājiem atkal gatavojas iesmērēt likumu ar brāķi!”

Cilvēktiesību aktīvists ir pārliecināts, ka Dzīvojamo telpu īres likuma projekts nopietni ierobežos aptuveni 500 tūkstošu Latvijas iedzīvotāju tiesības. Nav izslēgts, ka daudzi no viņiem tiks izputināti vai vispār riskē palikt bez jumta virs galvas! Ko darīt?

Šī gada novembrī Ekonomikas ministrijas pārstāvji paziņoja, ka par vienu no nākamā – 2017. gada prioritātēm viņi redz jaunā Dzīvojamo telpu īres likuma projekta sagatavošanu pieņemšanai. Atgādināsim, ka jaunais likumprojekts ietver visnotaļ kardinālas prasības – beztermiņa īres līgumu atcelšanu un obligātu īres attiecību reģistrēšanu Zemesgrāmatā. Īrnieks, kurš ar sava dzīvokļa īpašnieku nebūs pārslēdzis terminētu līgumu un reģistrējis to Zemesgrāmatā, tiks uzskatīts par fiktīvu dzīvojamās platības aizņēmēju, tādēļ, pēc Ekonomikas ministrijas ieskata, nekavējoties izliekams uz ielas bez tiesas sprieduma.

Ko gatavo 500 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju?

Lasīt tālāk...