Viss kas jāzin par savu māju!

Darīsim KOPĀ!

Valsts galvos par jaunajām ģimenēm

Gada sākumā Ekonomikas ministrija solīja atbalstu jaunajām ģimenēm, kuras vēlas ņemt kredītu mājokļa iegādei. Daudzas ģimenes ar nepilngadīgiem bērniem aizturēja elpu: vai tiešām valdība tām palīdzēs tikt pie sava mājokļa? Pagāja daži mēneši, un 5. augustā Ministru kabinets apstiprināja noteikumus, kas skaidro, kā tieši valsts gatavojas palīdzēt jaunajām ģimenēm saņemt hipotekāro kredītu.

Svarīgi: bezmaksas palīdzības nebūs

Tūlīt jāatrunājas, ka nekādu bezmaksas dzīvokļu, ko piedāvāt ģimenēm ar nepilngadīgiem bērniem, valstij nav un nekad nav bijis. Tāpat arī valsts budžets nav gatavs aizņēmēju vietā dzēst daļu mājokļa iegādei ņemtā kredīta. Ministru kabineta noteikumi paredz, ka valsts piešķirs galvojumu jaunajām ģimenēm, kuras vēlēsies ņemt kredītu mājokļa iegādei, un tas ļaus samazināt pirmo iemaksu. Valsts galvojuma apmērs būs atkarīgs no bērnu skaita ģimenē.

Lasīt tālāk...

Likums aizstāv rindā gaidītājus

Jūlija sākumā spēkā stājās arī citi grozījumi likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”, kuri sniegs atbalstu ne tikai jaunajām ģimenēm, bet arī visneaizsargātākajām iedzīvotāju kategorijām – dzīvokļu īrniekiem denacionalizētās mājās, bāreņiem un bērniem kas palikuši bez vecāku gādības, kā arī cilvēkiem, kas nīkst rindā pašvaldībai piederoša mājokļa saņemšanai.

Denacionalizēto māju īrniekus vajag glābt

2000. gadu sākumā Latvijā sekmīgi darbojās programma, kas paredzēja vienreizēju pabalstu personām, kas atbrīvo dzīvojamās telpas, kuras atrodas denacionalizētās vai likumīgajiem īpašniekiem atdotās mājās. Saskaņā ar šīs programmas nosacījumiem personas, kas ilgus gadus bija īrējušas dzīvokļus saimnieku mājās, varēja pašas izlemt, vai gaidīt, kad pienāks rinda uz pašvaldības dzīvokli, vai arī saņemt pārcelšanās pabalstu, ko drīkstēja tērēt tikai mājokļa iegādei. Simtiem ģimeņu izvēlējās pārcelšanās pabalstu un iegādājās pašas savus dzīvokļus.

Lasīt tālāk...

Saimnieku zeme kļūs lētāka

„Pavasarī avīzēs rakstīja, ka Saeima teju atcels zem daudzdzīvokļu mājām esošās zemes piespiedu nomu, bet pēc tam atkal iestājās klusums. Vai deputāti devās brīvdienās, neko neizdarījuši? Mēs joprojām saņemam šausminošus rēķinus par nomu – 21 eiro uz trīsistabu dzīvokli ceturksnī!”

Vispirms gan jāpaskaidro, ka Saeima netika solījusi atcelt zemes piespiedu nomu, runa bija par nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijas atcelšanu, ko iedzīvotāji maksā zemes īpašniekam papildus nomas maksai. Starp citu, arī šī kompensācija nav maza – 1,5% no zemesgabala kadastrālās vērtības gadā.

Jūnija beigās Saeima pieņēma grozījumus likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” un nodokļa kompensāciju atcēla. Turpmāk dzīvokļu īpašniekiem būs jāmaksā zemes saimniekam tikai nomas maksa. Pateicoties kompensācijas atcelšanai, dažviet maksa par zemi samazināsies par 30–40%.

Lasīt tālāk...

No rīta nauda, vakarā pakalpojums

Simti un tūkstoši rīdzinieku katru mēnesi dzīvokļa rēķinā redz pozīciju „Siltumapgādes sistēmas tehniskā apkope”. Šobrīd šis pakalpojums maksā vidēji 0,04–0,05 eiro par dzīvojamās platības kvadrātmetru. Vidēji liela divistabu dzīvokļa īpašnieks par mājas siltumapgādes sistēmas apkopi maksā aptuveni 30 eiro gadā, bet liela 100 dzīvokļu māja gadā tam tērē 2000–3000 eiro. Mēģināsim noskaidrot, kādus pakalpojumus mēs par šo naudu varam saņemt.

Atgādināsim, ka lielākais uzņēmums, kas apkalpo dzīvojamo namu siltumapgādes sistēmas, šobrīd ir AS Rīgas siltums. Uzņēmums šo pakalpojumu sniedz lielākajai daļai bijušo pašvaldības māju un sadarbojas arī ar kooperatīvajām sabiedrībām. Palīdzību, ko pārvaldnieks un iedzīvotāji ir tiesīgi pieprasīt no AS Rīgas siltums vai jebkuras citas tamlīdzīgas organizācijas, vispirmām kārtām nosaka noslēgtais līgums, bet pēc tam arī Rīgas domes noteikumi Nr. 4.

Lasīt tālāk...

Kaimiņam nav jāmaksā par kaimiņu!

Maija sākumā Saeima sāka skatīt grozījumus Enerģētikas likumā. Grozījumu autori ir pārliecināti, ka nepieciešamas izmaiņas, jo pašreizējā redakcijā likums dod siltumenerģijas ražotājiem tiesības atsevišķu iedzīvotāju parādu dēļ atslēgt apkuri visai mājai, vēsta Latvijas Radio 4.

Pēc grozījumu autoru domām, vajadzīga jauna sistēma norēķiniem ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem, kas ļautu izvairīties no negodīgu pārvaldnieku starpniecības un garantētu, ka iedzīvotāju samaksātā nauda sasniedz adresātu. Enerģētikas likuma grozījumiem arī jāpasargā iedzīvotāji no situācijas, kad mājai dažu dzīvokļu parādu dēļ bez tiesas sprieduma tiek atslēgts siltums.

„Koncepcija ir tāda, ka kaimiņam nav jāmaksā par kaimiņu. Bet šobrīd pakalpojumu sniedzēju rokās ir spēcīga svira naudas iegūšanai no iedzīvotājiem – siltuma atslēgšana. Tad visi ir spiesti maksāt par kaimiņiem parādniekiem, un tas ir absolūti nepareizi. Jāizveido tāda sistēma, ka pakalpojuma sniedzējam vispirms jātiesājas ar tiem, kas reāli nemaksā, bet, ja tas nelīdz, tad jau var rīkoties tā, kā tie rīkojas šobrīd,” savu viedokli pauž grozījumu izstrādātājs neatkarīgais deputāts Viktors Valainis.

Lasīt tālāk...

Dzīvokļa īpašuma likums

I nodaļa. Dzīvokļa īpašums

1.pants. Likuma uzdevums

Likuma uzdevums ir noteikt dzīvokļa īpašuma statusu, dzīvokļa īpašnieka tiesības, pienākumus un atbildību, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības kompetenci un lēmumu pieņemšanas kārtību.

2.pants. Dzīvokļa īpašums un tā sastāvs

(1) Dzīvokļa īpašums ir dzīvojamā mājā tiesiski nodalīts patstāvīgs nekustamais īpašums.

(2) Dzīvokļa īpašums kā lietu kopība sastāv no atsevišķā īpašuma un attiecīgas kopīpašuma domājamās daļas. Dzīvokļa īpašuma sastāvā ietilpstošais atsevišķais īpašums un kopīpašuma domājamā daļa tiesiski nav atdalāmi.

Lasīt tālāk...

B.Broka: dzīvokļu īpašnieki nedrīkst būt reformas ķīlnieki

Ceturtdien, 24.aprīlī, tieslietu ministre Baiba Broka nosūtīja Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai priekšlikumus likumprojektam „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”. Tie attiecas uz dalītā nekustamā īpašuma jautājuma risināšanu, un parlamenta atbildīgā komisija šo likumprojektu gatavos izskatīšanai Saeimā 3.lasījumā.

Ministre uzsver, ka šis jautājums īpaši nozīmīgs ir Rīgas dzīvokļu īpašniekiem, kuru nami atrodas uz citiem īpašniekiem piederošās zemes. "Jau Rīgas Domē saskāros ar šīs problēmas aktualitāti un mērogiem. Neveiksmīgi īstenotā zemes reforma pilsētās, sevišķi Rīgā, dzīvokļu īpašniekus, kuru īpašumi atrodas uz citiem īpašniekiem piederošās zemes, padarīja par situācijas ķīlniekiem. Šī netaisnība ir jālikvidē, un iesniegtie priekšlikumi likumprojekta 3.lasījumam ir pirmais nopietnais solis ceļā uz šīs tiesiski absurdās situācijas izbeigšanu", norāda B.Broka.

Lasīt tālāk...

Numuru arhīvs: spied un lasi!