Vecais pārvaldnieks aizgājis, jaunais nav atnācis

Kas notiks ar mājām, kuras nobalsoja pret jauno līgumu ar "Rīgas namu pārvaldnieks"?

Šodien, 4. decembrī, stājās spēkā jauni noteikumi: Saeima pieņēma grozījumus, kas aizsargā aktīvās mājas no pārvaldnieka un komunālo pakalpojumu zaudēšanas pēc 2026. gada 1. janvāra.

Rīgas iedzīvotāji turpina apspriest savu daudzdzīvokļu māju nākotni pēc 2026. gada 1. janvāra. Līdz šim termiņam Latvijā noslēgsies privatizācijas process, un dzīvokļu īpašniekiem ir apzināti jāizvēlas pārvaldnieks: vai nu jānoslēdz jauns līgums ar pašreizējo apsaimniekotāju, vai jāatrod cits.

Situācija ar "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP)

Pašvaldības apsaimniekošanas uzņēmums Rīgas namu pārvaldnieks jau vasarā sāka izsūtīt klientiem aptaujas anketas par jauno līgumu, taču daudzas mājas, iepazīstoties ar to, bija neizpratnē.

Saskaņā ar projektu Rīgas namu pārvaldnieks iegūst vairākas papildu tiesības: piemēram, patur tiesības divas reizes gadā mainīt apsaimniekošanas maksu bez saskaņošanas ar dzīvokļu īpašniekiem un tiesības izmantot 50% no mājas uzkrājuma līdzekļiem avārijas remontiem un 25% – plānotajiem darbiem.

Skandāls nonāca līdz Rīgas domei un Patērētāju tiesību aizsardzības centram. Rezultātā Rīgas namu pārvaldnieks piekrita daļēji mīkstināt līguma nosacījumus, taču daudzi strīdīgie punkti palika.

Riskēja palikt bez ūdens un siltuma

Mājās, kur iedzīvotāji izvairījās no balsošanas, jaunais līgums stāsies spēkā automātiski uz pieciem gadiem.

Tomēr Rīgā atradās aptuveni 100 aktīvo māju, kas apstrīdēja Rīgas namu pārvaldnieks piedāvājumus.

— Šīm mājām vajadzēja uzreiz izvēlēties jaunu pārvaldnieku, — tā notiekošo komentēja Rīgas namu pārvaldnieks priekšsēdētājs Māris Ozoliņš. — Viņi apstrīdēja mūsu līgumu un pēc 1. janvāra riskē palikt vispār bez pārvaldnieka, un tātad — bez ūdens un siltuma.

Pārvaldnieki un Ekonomikas ministrija aicināja Saeimu pieņemt grozījumus Privatizācijas likumā, lai aktīvās mājas nezaudētu komunālos pakalpojumus.

Jaunie noteikumi

Parlaments ieklausījās ekspertu viedoklī un pieņēma attiecīgos grozījumus, kas stājās spēkā 4. decembrī.

Kas mainīsies dzīvokļu īpašniekiem, kuri balso pret veco apsaimniekotāju nosacījumiem, bet līdz 1. janvārim nepaspēj izvēlēties jaunu apsaimniekošanas organizāciju?

Rīgas domes deputāte Irina Djeri paziņoja sekojošo: «Ja īsumā — siltums, ūdens un sētnieks šādām mājām nekur nepazudīs».

Kas notiek saskaņā ar jaunajiem grozījumiem:

Pārejas periods: Ja māja nobalsoja «pret» iepriekšējo pārvaldnieku, bet neizvēlējās citu, īpašniekiem tiek doti 3 mēneši, lai:

■ Izvēlētos jaunu pārvaldnieku;

■ Izveidotu savu biedrību;

■ Vai pilnvarotu citu personu.

Pagaidu apkalpošana: Līdz brīdim, kamēr māja nav veikusi šo soli, to turpina apkalpot iepriekšējais pārvaldnieks — tas, kuru iecēlusi valsts struktūra vai pašvaldība.

Minimālie pakalpojumi: Pārvaldniekam ir pienākums pildīt tikai nepieciešamās funkcijas: siltums, ūdens, kanalizācija, atkritumu izvešana, nepieciešamie darbi un sētnieks (bez papildu pakalpojumiem).

Automātiskā pagarināšana: Ja māja arī 3 mēnešu laikā neko nav izlēmusi, faktiski tiek atzīts, ka māja nav izpildījusi pienākumu pieņemt lēmumu. Tad pārvaldīšana tiek uzskatīta par uzticētu iepriekšējam pārvaldniekam automātiski.

Līguma izbeigšana: Tiklīdz māja tomēr izvēlas pārvaldnieku (vai izveido biedrību), vecais pārvaldnieks automātiski pārtrauc darbu.

Ja pašvaldība veica privatizētās daudzdzīvokļu mājas pārvaldīšanu brīdī, kad stājās spēkā Likums par privatizācijas pabeigšanu, tās pienākums beidzas 2026. gada 30. jūnijā.

Rīgā šādu māju 2025. gada septembrī bija 3200, precizē I. Djeri:

— Tagad likums tieši nostiprina pārejas periodu un aizsargā cilvēkus no haosa.