«Gribēju, lai mūsu māja normāli dzīvotu»

Mājas vecākais pastāstīja, kā iedzīvotājiem ietaupīt 11000 eiro gadā par atkritumu izvešanu un saņemt no pašvaldības 30000 eiro jaunam ūdensvadam.

Deniss Aleksejevs nopirka dzīvokli mājā Gobas ielā 16, 2020. gadā. Mājas remonts, stāvvadi, atkritumu izgāztuve zem logiem, bezpajumtnieki uz soliņa, baloži bēniņos – ilgu laiku viņš uzskatīja, ka tas viss nav viņa problēma. Bet šodien Deniss Aleksejevs ir savas 102 dzīvokļu 103. sērijas mājas pilnvarotā persona. Trīs gadu laikā viņš ir panācis sētas uzstādīšanu, atkritumu laukuma izbūvi ar pazemes konteineriem, videonovērošanu, bēniņu un pagrabu tīrīšanu, koku stādīšanu un jaunu mājas pieslēgumu maģistrālajam ūdensvadam. Kāda bija šī darba cena?

«Man tas vispār nebija interesanti»

– Denis, kā jūs nolēmāt kļūt par mājas vecāko?

– Dzīvokli šajā mājā es iegādājos 2020. gadā. Galvenie kritēriji toreiz bija vienkārši: mājas sērija, stāvs un trīs izolētas istabas Daugavgrīvā vai Bolderājā, tas ir, man pierastajā rajonā. Kad es ievācos, māja jau gadu bija nobalsojusi par aiziešanu no pašvaldības namu pārvaldnieka «Rīgas namu pārvaldnieks», izvēloties citu pārvaldnieku – kompāniju «Rīgas namu apsaimniekotājs» (RNA). Taču man tas viss bija pilnīgi neinteresanti, jo es biju aizņemts ar savu dzīvokli un tā remontu.

– Vai jūs pie mājas sastatāt visā Bolderājā izslavēto atkritumu izgāztuvi?

– Jā, pie mūsu mājas tāda bija, lai gan līdzīgas izgāztuves pastāvēja visā rajonā. Mūsu pagalmā no padomju laikiem bija palicis tāds P veida laukumiņš no sarkaniem ķieģeļiem. Oficiāli šo laukumu izmantoja tikai trīs mājas, bet atkritumus šurp veda viss rajons – tāda mums ir mājas atrašanās vieta, ka tā visiem kaimiņiem ir pa ceļam. Laukums lielgabarīta atkritumiem bija vienā pusē, konteineri – otrā. Visi nesa atkritumus šurp, meta ārā mēbeles. Un par to visu maksājām mēs, Gobas ielas 16 mājas iedzīvotāji.

– Un kad jūs sapratāt, ka nekārtība pagalmā un mājā skar jūs personīgi?

– Mājā tika pacelts jautājums par avārijas stāvvadu nomaiņu, lai nevilktu kaķi aiz astes, gribēja nomainīt caurules vienlaicīgi visās kāpņu telpās. Tā kā es remonta laikā visas caurules savā dzīvoklī biju nomainījis, es ierados uz dzīvokļu īpašnieku kopsapulci ar vienu mērķi – pārliecināties, ka man nebūs jāmaksā par cauruļu maiņu otrreiz. Bet tur bija kliegšana, troksnis, bļaušana, apsūdzības. Nostāja bija tāda: kurš skaļāk kliedz, tam taisnība. Sapulce toreiz tika izjaukta.

– Bet stāvvadi?

– Stāvvadus mājā nomainīja avārijas darbu ietvaros, jo tie bija sliktā stāvoklī. Pilnīga vienlaicīga visu stāvvadu nomaiņa mājai izmaksāja 103 000 eiro, šim nolūkam nācās ņemt aizdevumu. Tajā laikā neviens no mājas pārstāvjiem nepapūlējās iedziļināties ne likumos, ne taupīšanas iespējās. Taču inženierkomunikāciju nomaiņa ir tiešais ceļš uz pašvaldības grantiem, kas ir gatava apmaksāt daļu no šādiem darbiem. Bet neviens no aktīvistiem šajās detaļās neiedziļinājās. Vienkārši veica darbus un pakāpeniski pēc grafika apmaksāja tos namu pārvaldniekam.

«Jautājums par laiku, un mani tāpat nolies ar mēsliem»

– Pēc šī stāsta jūs sākāt aktīvāk piedalīties mājas dzīvē?

– Tieši tā, toreiz es sāku uzdot jautājumus. Saziņa starp iedzīvotājiem tolaik notika caur Facebook – viens uzrakstīja ierakstu, otrs komentāru, tam atbildi. Mežonīga neērtība. Bet iedzīvotāji pamanīja, ka es uzdodu jautājumus par lietu, gribu kaut ko panākt mājas labā, un piedāvāja man kļūt par pilnvaroto personu.

– Jūs pats vēlējāties ieviest mājā kārtību vai jūs pierunāja ar to nodarboties?

– Pierunāja. Es pat uzdevu jautājumu: kas vispār ir «mājas vecākais», kāds ir viņa pienākumu loks, kāda ir atbildības zona? Likumā tas nav skaidri noteikts. Nekur nav vajadzīgās informācijas.

Turklāt es redzēju, kā iedzīvotāji lamā esošo mājas valdi. Domāju: nu, tas ir laika jautājums, drīz arī mani tāpat nolies ar mēsliem. Rezultātā teicu kaimiņiem: labi, mēģināšu kļūt par pilnvaroto personu, bet neko nesolu. Man tas ir izaicinājums un pilnīgi jauna pieredze.

– Vai jums ir profesionāla pieredze, kas palīdzēja izprast mājas lietas?

– Pēc amata esmu maiņas vadītājs noliktavā un atbildu par tehniskām lietām. Kad kaut kas notiek – veicu pieteikumus, pieņemu darbus, parakstu aktus. Tas ir, ar dokumentu apriti un tehniskajām firmām man zināma pieredze bija. Tas palīdzēja.

– Kā notika aptauja par jūsu ievēlēšanu? Galu galā, lai ievēlētu pilnvaroto personu, nepieciešams savākt vairāk nekā puses no 102 dzīvokļu īpašnieku balsīm, un tas nav vienkārši!

– RNA sagatavoja anketas rakstveida aptaujai mājā, bet aptauju es veicu pats. Izrādījās, ka ne visi dzīvokļu īpašnieki izmanto mūsu Facebook grupu, ne visi pat saprot, kas ir mājas vecākais. Daudzi bija pārliecināti, ka māja joprojām atrodas pašvaldības namu pārvaldnieka pārziņā. Nācās skaidrot katram, kas notiek. Rezultātā – 50% plus vienu balsi es savācu.

 
Tā pagalms izskatījās pirms žoga uzstādīšanas

Fonds, žogs, atkritumi: trīs gadu uzvaras pār inerciju

– Kas kļuva par jūsu pirmo darbu pēc oficiālās ievēlēšanas?

– Pilna mājas tehniskā apsekošana – tā jāveic reizi 10 gados. Plus koplietošanas elektroinstalācijas pretestības pārbaude, tas ir svarīgs drošības jautājums. Pēc tam es pacēlu jautājumu par mājas uzkrājumu fondu. Kopš pārejas pie RNA 2019. gadā iedzīvotāju iemaksas bija 10 centi par dzīvojamās platības kvadrātmetru mēnesī, tās piecus gadus nebija mainījušās. Rezultātā mēs remontdarbiem savācām tikai 6 000 eiro gadā. Tik lielai mājai tas nav nekas. Es ierosināju iemaksu apmēru palielināt.

– Iedzīvotāji viegli piekrita?

– Nē, iedzīvotāji sūdzējās Facebook komentāros un ignorēja papīra aptaujas lapas. Es lūdzu RNA atkārtot aptauju, beidzot izveidoju pilnvērtīgu mājas tērzētavu WhatsApp un sāku veikt skaidrojošo darbu.

– Kā var pārliecināt iedzīvotājus maksāt vairāk par nākotnes remontdarbiem?

– Es skaidroju cilvēkiem, ka uzkrājumu fonds ir vajadzīgs, lai neveiktu avārijas darbus kredītā, kā tos pašus stāvvadus par 103 000 eiro. Rezultātā mani atbalstīja, un tā bija pirmā uzvara.

– Nākamā bija videonovērošanas sistēmas uzstādīšana?

– Jā. Pirms tam es dzīvoju citā mājā, tur bija videonovērošana. Šeit – nekāda žoga, caur mūsu pagalmu staigāja viss rajons. Šeit stiepās īsta gājēju maģistrāle: cilvēki no rīta devās uz bērnudārzu, uz skolu, uz pieturu, uz jauno medicīnas centru Mežrozīšu ielā. Kaimiņu sociālo māju iedzīvotāji nāca šurp, dzēra uz soliņa, kārtoja dabiskās vajadzības zem balkoniem.

– Un jūs uzstādījāt kameras par saviem līdzekļiem?

 – Jā. Sapratu: ja piedāvāšu apmaksāt videonovērošanu no mājas fonda, tas būs nolemts neveiksmei. Tāpēc pats. Sākumā dažas kameras pie fasādes, kāpņu telpās, pagrabā pie siltummezgla. Pēc tam vēl. Tagad visi dati tiek glabāti divas nedēļas. Ja kaut kas noticis – divu nedēļu laikā var apskatīties.

– Palīdzēja?

– Jā, bija gadījumi, kad pēc ieraksta atrada vandāli.

Vandālis pat atvainojās

– Skatos, jūsu mājai ir liela un ļoti kopta teritorija!

– Kopta tā nebija vienmēr. Vēl pirms trim gadiem tieši pāri mūsu zālienam bija iemīta tautas taka visam rajonam: cilvēki visas dienas garumā staigāja šurp un turp, vējš nēsāja smiltis un putekļus. Es sākumā pasūtīju kādus 20 kubikmetrus zemes un visas brīvdienas staigāju pa pagalmu ar ķerru, izlīdzināju zālienu. Pēc tam iestādīju tūjas, lai kaut kā apzīmētu mūsu teritoriju. Bet tik un tā nācās celt jautājumu par žogu, samaksājām par to no mājas kopējā fonda aptuveni 5000 eiro.

– Kā pret žogu attiecās citi rajona iedzīvotāji, kuri bija pieraduši saīsināt ceļu caur jūsu pagalmu?

– Apsprieda to sociālajos tīklos, fotografēja, lamājās. Teica: «Jūsu žogs ilgi neizturēs». Bet jau trīs gadi pagājuši, mūsu žogs ir savā vietā. Pagalmā vairs nav neviena sveša, bērni droši spēlējas, iedzīvotāji iekārtoja stāvvietu ar parkošanos tikai ar atļaujām. Tiesa, sākumā kādu dienu atnāca cilvēks ar lauzni – gribēja sabojāt mūsu jaunā žoga stabus. Viņu ieraudzīja pa logu, pabļāva, aizbaidīja. Es noskatījos kamerās, un jūs jau saprotat, ka Bolderāja ir rajons, kur visi viens otru pazīst. Īsāk sakot, es uzzināju, kur šis vandālis strādā, aizgāju pie viņa uz darbu, parādīju video: «Varu tūlīt pat piezvanīt policijai». Viņš nobijās, atvainojās. Es teicu: «Tagad, tiklīdz kaut kas notiks – tu būsi pirmais, uz kuru kritīs aizdomas». Un ziniet, vairāk neviens neko nav lauzis.

Baloži un 280 maisi atkritumu no bēniņiem

– Pastāstiet par bēniņu tīrīšanu. Tas izklausās gandrīz kā varoņdarbs.

– Pa jumta perimetru mums bēniņu lodziņos bija daudz izsistu stikla bloku. Kad es tur uzkāpu, man pretī izlidoja baložu bars, laikam kādi 70 gabali. Ar namu pārvaldnieka starpniecību es izsaucu firmu, kas izlika visus putnus un aizdarīja bēniņu lodziņus. Taču bēniņos palika gadiem krājušies putnu mēsli, augšējo stāvu iedzīvotāji pat juta smaku.

– Un jūs pats to visu tīrījāt?

– Piedāvāju iedzīvotājiem apvienoties šim darbam, bet sākumā neviens īpaši nepiekrita, pievienojās tikai pāris dzīvokļi. Tā pamazām, dienu no dienas, mēs kopā vācām putnu mēslus un citus atkritumus maisos. No katras kāpņu telpas sanāca laikam pa 40 maisiem, bet mājā ir septiņas kāpņu telpas. Pēc tam izvirzīju jautājumu apspriešanai: pārvietosim vismaz maisus uz leju, speciāli izsauktā konteinerā, tad jau atnāca cilvēki aptuveni no desmit dzīvokļiem.

– Pagrabus arī iztīrījāt?

– Jā, tie bija briesmīgā stāvoklī, mēs atradām ne tikai salauztus skapjus, vecus dīvānus, logu rāmjus pēc stikla pakešu nomaiņas, bet arī žurku un kaķu skeletus. Rezultātā mēs izvedām divus atkritumu konteinerus pa 20 kubikmetriem, un tagad pagrabi iedzīvotājiem atkal ir pieejami.

«Bezpajumtnieki nāca kā uz darbu»

– Jūs minējāt, ka galvenā ekonomiskā uzvara bija jauna atkritumu laukuma ar pazemes konteineriem uzstādīšana pie mājas. Kā tas izdevās?

– Atkritumu izvešanas uzņēmums «Clean R» jau vairākus gadus paziņoja, ka ir gatavs uzstādīt mājām tādus laukumus pilnīgi bez maksas. Es uzzināju kontaktus mājas vecākajam, kur jau bija uzstādīts tāds laukums, sazvanījos, parunāju. Jautāju par šī projekta mīnusiem: piemēram, vai cilvēki nelauž šos jaunos konteinerus? Mums taču uz veco atkritumu laukumu no rīta līdz vakaram plūda straume. Bezpajumtnieki nāca kā uz darbu – cits citu nomainīja, rakājās atkritumos, turpat ēda, gulēja un kārtoja dabiskās vajadzības.

Bet man paskaidroja, ka pazemes konteineriem mīnusu nav, tie tiešām palīdz ieviest kārtību pagalmā.

– Un kā iedzīvotāji uztvēra priekšlikumu pasūtīt jaunu laukumu?

– Ar neuzticību: «Nevar būt», «Šeit ir kaut kāda krāpšana!», «Pēc tam piestādīs rēķinus», «Dzīvojām tik daudzus gadus – kāpēc kaut ko mainīt?». Es skaidroju: vienīgie mājas izdevumi saistībā ar jaunā laukuma uzstādīšanu ir topogrāfija un sēta ap laukumu aptuveni 3000 eiro vērtībā. Apspriešana ilga ļoti ilgi, bet rezultātā iedzīvotāji tomēr pieņēma lēmumu – un tagad mums ir jauns, akurāts laukums. Pieeju tam mēs aizslēdzām ar atslēgu, tāpēc tagad cilvēkiem no kaimiņu mājām un vienkāršiem garāmgājējiem ir neērti un pat neiespējami mums piemest savus atkritumus.

– Un kāds ir rezultāts skaitļos?

– Agrāk mēs maksājām pa 8–10 eiro no cilvēka par atkritumu izvešanu. Tagad – pa 3 eiro mēnesī. Sanāk, ka maksa par atkritumu izvešanu iedzīvotājiem samazinājusies par 59%. Gada griezumā – aptuveni 11 000 eiro ietaupījums mājai. Skaitļus cilvēki pamana, pat ja neanalizē visu pārējo.

180 metri vecas caurules un 30000 eiro no domes

– Kādi jūsu mājai pašlaik ir aktuālie uzdevumi?

– Aprīlī sākās mūsu mājas jaunā pieslēguma izbūve maģistrālajam ūdensvadam. Priekšvēsture ir tāda: 2023. gadā notika avārija vecajā ūdensvadā 180 metru garumā, un nebija pat saprotams, kur ir plīsums. Māja vairākas dienas sēdēja bez ūdens, par remontu samaksāja aptuveni 7000 eiro.

– Un jūs sapratāt, ka tas atkārtosies?

– Meistari toreiz teica: caurule ir veca, kopš 1990. gada savu laiku jau nokalpojusi, prātīgāk ir veikt jaunu pieslēgumu maģistrālā ūdensvada posmam tieši blakus mājai. Es sāku pētīt «Rīgas ūdens» programmu, kā arī iespējas saņemt līdzfinansējumu no Rīgas pašvaldības. Izrādās, ja māja ierīko jaunas inženierkomunikācijas, tad dome ir gatava kompensēt līdz 50% no darbu izmaksām jeb līdz 30000 eiro.

– Laikam par tik izdevīgiem nosacījumiem vēl ir jāpacīnās?

– Jā, sākumā vajadzēja pasūtīt projektu, pēc tam saskaņot ar «Rīgas ūdeni». Tomēr mēs tikām galā, un pašvaldība apstiprināja: līdzfinansējums mūsu mājai ir rezervēts, var sākt darbus.

«Galvenais – vēlme. Domei te nav nekāda sakara»

– Jūs aktīvi sekojat dažādām pašvaldības programmām. Ko vēl mājas aktīvisti var saņemt no varas iestādēm bez maksas vai gandrīz bez maksas?

– Facebook rajonu koordinatori izliek visas Rīgas domes programmas. Piemēram, kad Latvijā notiek Lielā talka, var pieprasīt pašvaldībai melnzemi. Mēs pagājušajā gadā saņēmām 20 kubikmetrus melnzemes un zāles sēklas. Pēc tam es pasaucu uz sarunu mūsu rajona koordinatoru no Rīgas domes, pajautāju, vai var kaut kā labiekārtot zāliena joslu mūsu mājas priekšā, un jau drīz mums šeit iestādīja vairākus kokus uz pilsētas rēķina, šogad stādīšanu sola turpināt. Ar laiku šie koki aizsargās māju no putekļiem un trokšņa.

– Kas, jūsuprāt, būtu jādara pašvaldībai, lai atbalstītu aktīvos māju vecākos? – Kad cilvēkam ir vēlme strādāt savas mājas labā – ir arī rezultāts. Nav vēlmes – nav rezultāta. Dome var piedāvāt jebko, bet, ja mājā nav aktīva cilvēka – nekas nenotiks. Kad tu esi mājas vecākais, tu pats meklē iespējas, pats interesējies par programmām. Galvenais – lai cilvēki savā starpā dalītos pieredzē.

Trīs gadu iznākums

– Jūs jau trīs gadus esat savas mājas pilnvarotais pārstāvis. Kas šajā darbā ir pats smagākais?

– Komunikācija. Jebkurā mājā ir antagonisti – cilvēki, kuri ir pret visu un visiem. Viņiem galvenais ir parāties, pakritizēt. Uzdod jautājumu: «Kāpēc tu balso pret?» – cilvēks ne vienmēr var atbildēt argumentēti. Saka: «Tāpat vien, man ir tāds īpašs viedoklis». Es stundām sēdēju WhatsApp, atbildēju uz toksiskiem izlēcieniem.

– Vai iedzīvotāji dalās grupās?

– Jā. Tie, kuri drīzumā vēlas pārdot dzīvokli – viņiem vispār nekas neinteresē. Tie, kuri izīrē – viņiem galvenais ir minimāli izdevumi, lai nepaaugstinātos īres maksa. Īrnieki arī īpaši neiedziļinās. Bet ir daļa cilvēku, kuri seko līdzi notiekošajam un vēlas pārmaiņas. Tie parasti ir jaunāki cilvēki. Priecē, ka tādu tomēr ir vairākums – viņi pieņem pozitīvus lēmumus.

– Ko uzskatāt par savu svarīgāko darbu?

– Ja runājam par ekonomisko efektu, tad tas ir atkritumu laukums. 59% ietaupījums, reāli skaitļi, kurus cilvēki redz rēķinā. Tālāk – videonovērošana, kas disciplinē garāmgājējus. Pēc tam – bēniņu un pagrabu tīrīšana saviem spēkiem, bez mājas fonda līdzekļiem. Gribēju vēl arī saliedēt cilvēkus: lai viņi izietu no komforta zonas, iepazītos, pastrādātu kopā. Cilvēkiem mainās attieksme pret māju, kad viņi kaut ko dara kopīgi.

Kamēr tika gatavots šis materiāls, Gobas ielas 16 mājas dzīvokļu īpašnieki atkal nobalsoja par Denisa Aleksejeva pilnvarām kā mājas vecākajam, tādējādi pozitīvi novērtējot visas viņa pūles.