Vai dzīvoklī deklarējies svešinieks? Godprātīgs īpašnieks varēs pieprasīt pārrēķinu

Ministru kabinets ir pieņēmis grozījumus noteikumos Nr. 524, kas ļaus dzīvokļu īpašniekiem pieprasīt komunālo maksājumu pārrēķinu, ja kāds viņu īpašumā deklarējis dzīvesvietu bez tiesiska pamata. Tas šķiet tikai pašsaprotami. Taču līdz šim Latvijas normatīvie akti šādu iespēju neparedzēja.

Shēma ir vienkārša, bet sekas – nebūt ne

Deklarēt dzīvesvietu svešā adresē Latvijā tehniski nav sarežģīti. Pietiek zināt adresi, prast izmantot internetu un īpaši neuztraukties par likuma prasību ievērošanu. Svešos dzīvokļos deklarējas bijušie laulātie, kurus neviens nav aicinājis atgriezties, deklarējas nejauši paziņas. Vēl vairāk – deklarējas arī pilnīgi sveši cilvēki, lai saņemtu ar adresi saistītus sociālos pabalstus, lai bērns varētu tikt izvēlētajā skolā vai citu iemeslu dēļ. Teorētiski dzīvesvietu šādā veidā varētu deklarēt pat Rīgas pilī, un neviens par to neuzzinātu līdz brīdim, kad tiktu saņemts nākamais rēķins par atkritumu apsaimniekošanu.

Tieši pēc rēķina par atkritumu apsaimniekošanu dzīvokļa īpašnieks parasti arī atklāj nelūgto “kaimiņu”. Lielākajā daļā Latvijas daudzdzīvokļu māju maksa par sadzīves atkritumu izvešanu tiek aprēķināta atbilstoši deklarēto iedzīvotāju skaitam, bet mājās, kur tiek piemērota attiecīgā metodika, pēc deklarēto personu skaita tiek aprēķināta arī ūdens patēriņa starpības korekcija. Reģistrā parādās viena lieka persona – un maksāt par viņu nākas dzīvokļa īpašniekam.

Tad sākas birokrātiskais maratons. Dzīvokļa īpašniekam jāvēršas pašvaldībā, jāraksta iesniegumi, jāpierāda, ka persona deklarējusies nelikumīgi. Tikmēr pārvaldnieks turpina izrakstīt rēķinus, kuros iekļauts arī nelikumīgi deklarētais iedzīvotājs, un nekāds pārrēķins nav paredzēts. Ja īpašnieks vēlas aizstāvēt savas tiesības, viņam jāvēršas tiesā un jāmēģina piedzīt savus zaudējumus no paša pārkāpēja.

Ko mainīs MK grozījumi

Pieņemtie grozījumi noteikumos Nr. 524 nosaka vienkāršu principu: ja pašvaldība ir anulējusi nelikumīgu dzīvesvietas deklarāciju, pārvaldniekam pēc dzīvokļa īpašnieka iesnieguma būs jāveic pārrēķins. Par atkritumu apsaimniekošanu – par trim pēdējiem norēķinu periodiem, bet par ūdeni – tajos gadījumos, kad aprēķinos tiek ņemts vērā deklarēto iedzīvotāju skaits.

Trīs mēnešu pārrēķins nav īpaši dāsns risinājums, jo īpaši tad, ja nelūgtais iemītnieks dzīvoklī bija deklarēts gadu vai pat divus. Taču agrāk netika atmaksāts pilnīgi nekas, un katrs gadījums tika risināts individuāli. Tagad vismaz būs mehānisms dzīvokļu īpašnieku aizsardzībai.

“Nedrīkst pieļaut situāciju, ka cilvēkiem par dzīvokli jāmaksā vairāk tikai tāpēc, ka kāds bez tiesiska pamata ir deklarējis savu dzīvesvietu viņiem piederošā īpašumā,” norādīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Šim apgalvojumam ir grūti iebilst. Vienīgi rodas jautājums, kāpēc šādas normas ieviešanai bija vajadzīgi vairāki gadi.

Kas notiek Saeimā

Paralēli tam 2026. gada pavasarī Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Dzīvesvietas deklarēšanas likumā, lai gan galīgais balsojums Saeimā vēl ir priekšā.

Grozījumi paredz divas būtiskas izmaiņas. Pirmkārt, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei būs pienākums nosūtīt īpašniekam paziņojumu uz oficiālo elektronisko adresi par to, ka kāda persona reģistrē dzīvesvietu viņa dzīvoklī. Tas dos īpašniekam iespēju reaģēt, pirms radušies papildu maksājumi.

Otrs grozījums skars tieši pārkāpējus: ja pēdējo trīs gadu laikā personas deklarācija būs anulēta nepatiesu ziņu sniegšanas dēļ, nākamreiz dzīvesvietu tā varēs deklarēt tikai klātienē, ierodoties iestādē un uzrādot dokumentus, kas apliecina tiesības dzīvot attiecīgajā adresē. Pārkāpējiem vairs nebūs pieejams ērtais tiešsaistes pakalpojums – nāksies doties pie amatpersonas, kura vēl izvērtēs, vai personai patiešām ir tiesības deklarēties konkrētajā dzīvoklī.

Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem no vairāk nekā 200 tūkstošiem dzīvesvietas deklarēšanas gadījumu gadā aptuveni 400 personas deklarējas adresēs, kurās tām nav tiesību uzturēties. Kā redzams, pārkāpēju nav daudz, taču katram cietušajam dzīvokļa īpašniekam tas nozīmē gan papildu izdevumus, gan nevajadzīgu birokrātisku slogu.