Kā panākt, lai pārvaldnieks atjauno balkonu?

Vienos gadījumos par balkona grīdas remontu jāmaksā pašam dzīvokļa īpašniekam, bet citos – visiem mājas iedzīvotājiem kopīgi

Augstākās tiesas Senāts izskatīja kārtējo lietu par remontdarbiem daudzdzīvokļu mājās. Kāds Rīgas iedzīvotājs prasīja, lai apsaimniekošanas uzņemums Rīgas namu pārvaldnieks beidzot sakārto viņa balkonu. Tiesa nostājās dzīvokļa īpašnieka pusē un uzlika pārvaldniekam pienākumu rīkoties. Taču kā arī citiem iedzīvotājiem aizstāvēt savas tiesības?

Bieži vien gadās, ka viens vai divi balkoni mājā ir pirmsavārijas stāvoklī un tiem nepieciešams margu vai nesošo konstrukciju remonts. Pārvaldnieks aicina dzīvokļu īpašniekus ar balsu vairākumu lemt par remontdarbiem un vienoties par to finansēšanas kārtību – no uzkrājuma fonda vai ar papildu iemaksām.

Tomēr lielākā daļa iedzīvotāju parasti iebils, jo maksāt par cita balkona remontu viņiem nešķiet pieņemami.

Augstākās tiesas Senāts savā lēmumā skaidroja, ka šādā situācijā dzīvokļu īpašnieku kopībai tomēr ir pienākums pieņemt lēmumu par balkonu remontu. Ja iedzīvotāji izvairās no lēmuma pieņemšanas, tad atsevišķa dzīvokļa īpašnieks, kura balkons ir sliktā stāvoklī, var pats vērsties tiesā un prasīt, lai kaimiņi pieņem nepieciešamo lēmumu par darbien un to finansējuma avotu.

Tomēr rodas jautājums: kuros gadījumos par balkona remontu jāmaksā pašam dzīvokļa īpašniekam, bet kuros tas ir visu īpašnieku pienākums?

Tiesas lēmumu savā sociālo tīklu kontā komentēja zvērināts advokāts Lauris Klāģis:

- Ja daudzdzīvokļu mājas balkonam sāk drupt apmales vai rūsēt margas, bieži vien pirmais solis ir sūdzēties namu pārvaldniekam. Taču Latvijas Republikas Senāta 2026. gada 26. februāra lēmums (lieta Nr. SKC-222/2026) skaidri parāda, ka juridiskais ceļš problēmas risināšanai ir pavisam citāds. Šīs atziņas ir ļoti būtiskas, lai iedzīvotāji velti netērētu laiku un resursus, ceļot tiesā nepareizi noformulētas prasības. Lūk, galvenie secinājumi no šī Senāta lēmuma, kas palīdzēs izprast, kā pareizi organizēt mājas remontdarbus un aizstāvēt savas tiesības.

Pirms prasīt remontu, ir jāsaprot, kam konkrētā balkona daļa pieder, jo no tā ir atkarīgs, kurš par to maksās. Dzīvojamās mājas balkons kā telpa (ārtelpa), kā arī tās apdares elementi, tostarp parapetu telpas pusē esošā apdare un balkona grīdas apdare (piemēram, flīžu segums) ietilpst atsevišķajā īpašumā. Savukārt balkona ārējās norobežojošās konstrukcijas (margas) un balkona plātne, kurā ietilpst arī siltuma, skaņas un hidroizolācijas slānis, ir daļa no kopīpašuma.

Tādos gadījumos, ja balkona grīdas virsējais slānis vienlaikus kalpo arī kā hidroizolācijas slānis, tas ietilpst kopīpašumā esošajā daļā.

Tā kā balkona ārējās konstrukcijas un plātne ietilpst kopīpašumā, to remontdarbi attiecas uz pilnīgi visiem mājas dzīvokļu īpašniekiem un ir finansējami no visu dzīvokļu īpašnieku līdzekļiem.

Jautājumi par remontdarbu veikšanu kopīpašumā esošajā daļā, kā arī attiecīga pārvaldīšanas uzdevuma došana namu pārvaldniekam ir dzīvokļu īpašnieku kopības ekskluzīvā kompetencē.