«Tas ir slēpts nodoklis simtiem miljonu apmērā!»

Kurš uzdrošināsies salauzt siltumtarifu sistēmu, kas baro Rīgu, valsti un privātuzņēmējus?

Šonedēļ Saeimā notika parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēde par siltumenerģijas sadārdzināšanās iemesliem Rīgā. Dienu iepriekš deputāti par tās priekšsēdētāju ievēlēja Andri Kulbergu ("Apvienotais saraksts"), bet par sekretāru – Kristapu Krištopanu ("Latvija pirmajā vietā").

Šīs komisijas izveide, ko ierosināja opozīcija un kuru 6. Novembrī atbalstīja 92 deputāti, bija tieša atbilde uz skandālu, kas saistīts ar AS «Rīgas siltums» (RS) tarifu straujo paaugstināšanu.

Tarifu šoka hronika 2025. gadā

Siltuma tarifu situācija Rīgā šoruden izraisīja plašu sabiedrības rezonansi, jo sākotnēji regulatoram iesniegtais «Rīgas siltuma» plāns paredzēja tarifa pieaugumu par veseliem 21,5% – līdz 90,15 eiro par megavatstundu (MWh). Atgādinām, ka līdzšinējais tarifs bija 74,17 eiro par MWh.

Pēc pārvērtēšanas un Ekonomikas ministrijas (EM) aktīvas iejaukšanās tarifs tika koriģēts. No šī gada 1. oktobra RS siltumenerģijas tarifs pieauga «tikai» par 11,9%, sasniedzot 83,01 eiro par MWh. Tomēr arī ar to pietika, lai rīdzinieki decembrī sāktu sūdzēties par milzīgiem rēķiniem par novembra apkuri. Bail iedomāties, kas būtu noticis, ja «Rīgas siltuma» tarifs būtu paaugstināts saskaņā ar sākotnējo plānu!

Ekonomikas ministrija panāca sākotnēji plānotā paaugstinājuma samazināšanu, piespiedu kārtā optimizējot iepirkumus. Taču skaidrs: ja nebūtu ministrijas iejaukšanās, tad siltumtīkli ar tīru sirdi būtu izspieduši iepriekš plānoto tarifa pieaugumu «no šejienes līdz Mēnesim».

Politiskās sekas un sabiedrības dusmas

Par laimi, mēģinājums paaugstināt tarifu par 21% noveda pie tūlītējām kadru pārmaiņām. «Rīgas siltuma» padome uzreiz atrada «grēkāzi» un izteica neuzticību valdes priekšsēdētājam Ilvaram Pētersonam – it kā par «proaktīvas darbības» trūkumu tarifa sagatavošanas un apstiprināšanas procesā, un viņš 4. septembrī tika atsaukts no amata. No 5. septembra valdes priekšsēdētāja pienākumus pārņēma Kalvis Kalniņš.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis jau tolaik uzsvēra, ka būtu laiks sakravāt mantas arī «Rīgas siltuma» padomei. Jo tai arī bija jāuzņemas atbildība par uzņēmuma darbu (vēlreiz atgādināsim, ka tarifa pieauguma samazināšana tika panākta, pateicoties aktīvai Ekonomikas ministrijas līdzdalībai, nevis pašas padomes iniciatīvai).

Sākumā šķita, ka «Rīgas siltuma» padome tomēr noturēsies. Bet 28. novembrī RS akcionāri pieņēma lēmumu atlaist arī to. Līdz konkursa noslēgumam tika iecelti pagaidu padomes locekļi, un padomes locekļu algas tiks samazinātas.

Mērs norāda uz «sarežģīto interešu kamolu»

Tajā pašā laikā Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs («Progresīvie») daļēji piekrita nepieciešamībai atsaukt padomi, taču norādīja uz «ļoti sarežģītu interešu kamolu» un dažādu ekonomisko grupējumu esamību, kas aizstāv savu biznesu. Mērs ierosināja nodot pilsētai vairāk akciju no Ekonomikas ministrijas, lai Rīgas dome iegūtu vairākumu.

Šobrīd pilsētai pieder gandrīz 49% akciju, valstij – 48,99%, bet 2% pieder privātam mazākuma akcionāram SIA "Enerģijas risinājumi. RIX". Pēc mēra teiktā, šie 2% akcionāru pašlaik «diktē noteikumus», jo ne dome, ne ministrija nevar pieņemt lēmumu vienatnē.

Tiesa, šis apgalvojums ir strīdīgs. Jo brīdī, kad «Rīgas siltums» mēģināja paaugstināt tarifu par 21%, tieši pilsēta visu vēroja, naivi plikšķinādama acis. Kustējās tikai Ekonomikas ministrija, un, ja turpmāk tās loma jautājumu risināšanā samazināsies, tad vēl ir jautājums, vai tas kalpos rīdzinieku labumam.

Tikmēr sabiedrība un opozīcija turpina šaubīties, ka Rīgā ir pamatots pat pašreizējais tarifa pieaugums par 11,9%. Jo gāzes biržas cenas ir ievērojami samazinājušās, un nav novērojami objektīvi priekšnosacījumi paaugstināšanai.

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs Andris Kulbergs pat norādīja, ka «gāze mums tiek pārdota par identisku cenu kā pirms kara, bet «Rīgas siltums» (RS) ceļ tarifu gandrīz divkārt!».

Pamatots pieaugums vai «slēpts nodoklis»?

Situācija ar tarifiem atklāja strukturālas problēmas Rīgas siltumapgādes sistēmā, kurā savijas valsts un pašvaldības intereses.

«Rīgas siltuma» valdes priekšsēdētājs Kalvis Kalniņš 2025. gada novembra beigās intervijā LETA mēģināja pierādīt, ka tarifi tikai seko energoresursu cenu pieaugumam. Salīdzinot cenas ar 2018. gadu, viņš apgalvoja, ka «Rīgas siltuma» tarifa pieaugums par 71% (no 43,4 līdz 74,2 eiro/MWh) sakrita ar dabasgāzes sadārdzināšanos (pieaugums arī par 71%). Tajā pašā laikā siltums no «Latvenergo» sadārdzinājies par 132%, bet šķelda – par 92%.

Tādējādi «Rīgas siltums» it kā kompensēja «Latvenergo» saražotā siltuma sadārdzināšanos. Tomēr analītiķi atzīmē, ka Kalniņš salīdzinājumam izmantoja veco tarifu (74,2 eiro/MWh), ignorējot faktisko pieaugumu līdz 83,1 eiro/MWh, kas izraisīja skandālu. Galvenā kritika ir tāda, ka pašreizējais dabasgāzes cenu kritums TTF biržā ir daudz iespaidīgāks, nekā tas atspoguļots «Rīgas siltuma» datos.

Katrs vēlas nopelnīt

Centrālā problēma, kas jāizmeklē komisijai, ir konkurējošo siltuma ražotāju paradokss, pārdodot enerģiju Rīgai. Šeit pietiek ar saviem paradoksiem. Piemēram, gāzes cena krīt, bet saražotā siltuma cena – pieaug.

Tālāk parlamentārās komisijas locekļi apgalvo, ka pieprasījumam neatbilstoša siltumenerģija, ko ražoja TEC, ilgu laiku tika novadīta atmosfērā, nevis izmantota centralizētajā siltumapgādē. 2023./2024. gada apkures sezonā atmosfērā tika novadītas 184 000 MWh siltumenerģijas, kas ir līdzvērtīgi vidējas Latvijas pilsētas gada patēriņam.

Un, neizmantojot šo faktiski bezmaksas siltumu, tiek iepirkta dārga siltumenerģija no privātiem komersantiem. Turklāt arī «Latvenergo» palielina savas siltuma cenas, tiklīdz parādās iespēja to pārdot Rīgai. Protams, jo par iepriekš atmosfērā izmestajām megavatstundām arī kādam ir jāmaksā!

Vēl daudzi eksperti un politiķi uzskata, ka paaugstinātie tarifi valstij vai pašvaldībām piederošiem komunālajiem pakalpojumiem pēc būtības ir «vēl viens valsts slēptais nodoklis». Jo monopolisti lielāko daļu peļņas pārskaita valsts kasē. Pastāv viedoklis, ka neviens neļaus salauzt esošo sistēmu, kas valsts budžetam dod simtiem miljonu eiro.

Parlamentārās komisijas mērķi un darba plāns

Taču, tā kā Latvijā tuvojas Saeimas vēlēšanas, daudzi politiķi tomēr ir ieinteresēti paņemt lielākas lāpstas un atrakt «Rīgas siltuma» lietu, lai izpatiktu vēlētājiem.

Parlamentārās komisijas galvenais mērķis, pēc tās priekšsēdētāja Andra Kulberga vārdiem, ir panākt «vislabvēlīgāko rezultātu tautsaimniecībai un iedzīvotājiem, viszemākās iespējamās enerģijas izmaksas un ilgtermiņa ilgtspēju». Komisija nodarbosies ar visu iesaistīto struktūru – ražotāju, piegādātāju, Regulatora, Konkurences padomes, ministriju un akcionāru – vēsturisko darbību un nepieciešamās reakcijas noskaidrošanu.

Komisija saskaras ar ambiciozu uzdevumu: ne tikai atrast «grēkāžus», bet arī atklāt mehānismus, kas ļauj monopolistiem uzturēt augstas cenas, neskatoties uz energoresursu cenu kritumu, faktiski uzliekot iedzīvotājiem slēptu nodokli. Komisijas panākumi būs atkarīgi no tās spējas iegūt un analizēt slēgtu komercinformāciju un noteikt, vai politiķiem izdosies «salauzt sistēmu, kas kasei ienes simtiem miljonu eiro».

Kā domājat, kurš uzvarēs?