Viss kas jāzin par savu māju!

Darīsim KOPĀ!

Kas samaksās par mūsu dzīvokļiem?

Rīgā un visā Latvijā katastrofāli pieaug to cilvēku skaits, kuri nespēj samaksāt dzīvokļa rēķinus. Gada laikā trūcīgo ģimeņu skaits palielinājies par gandrīz 70000, bet par komunālajiem pakalpojumiem parādā palikušo mājsaimniecību skaits pieaudzis par 28 procentiem. Bet ne jau visi trūcīgie saņem viņiem likumīgi pienākošos pašvaldības palīdzību. Vispirmām kārtām tas notiek tāpēc, ka cilvēki nezina savas tiesības.

Reģionos saņēmēju mazāk, Rīga turas

Ikvienai finansiālās grūtībās nonākušai ģimenei ir pamats vērsties pašvaldībā pēc sociālās palīdzības. To iedzīvotāju skaits, kuri no savas pilsētas vai novada sociālā dienesta saņem garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalstu, pagājušajā gadā pieauga par 40 200, dzīvokļa pabalsta saņēmēju skaits – par 20000. Bet arī tas vairs nelīdz...

Lasīt tālāk ...

Mans dārgais ūdens

Rīgā sākuši meklēt risinājumu ūdens korekcijas jautājumam. Pašvaldība uzdevusi Mājokļu un vides departamenta darba grupai atrast paņēmienu, kā pilsētā likvidēt šo problēmu.

Kas rada atšķirības mērījumos?

Ūdens korekcijas problēma patiesi ir ļoti jutīga. Gandrīz katrā Rīgas mājā ik mēnesi rodas starpība starp mājas kopējā skaitītāja rādījumiem un individuālo ūdens mērītāju rādījumu summu. Uzņēmumam Rīgas ūdens piederošais kopējais skaitītājs „apsūdz” iedzīvotājus, ka viņi patērē vairāk ūdens, nekā norāda kvītīs.

Lasīt tālāk ...

Vai tev ir silti, Jelgava?

JNĪP izvirzījusi mērķi – nosiltināt tās Jelgavas mājas, kuru iemītnieki jau šodien ir gatavi domāt par rītdienu.

Kur sakņojas JNĪP spēks mājokļu renovācijas jomā? Vispirms jau unikālajā pieredzē. Tiesa, pagaidām Jelgavā nav daudz nosiltinātu māju, toties tās visas renovētas pēc visaugstākajiem vācu standartiem, kas garantē ēkas augstu energoefektivitāti gan pēc pieciem, gan desmit gadiem.

– Sākām ar nelieliem darbiem, tādiem kā kāpņu telpu logu nomaiņu, māju gala sienu siltināšanu, – stāsta Jelgavas nekustamā īpašuma pārvaldes būvinženieris Oļegs Kukuts. – Tagad ejam tālāk, veicam komplekso renovāciju. Organizējam visus darbus, kas nepieciešami, lai veiksmīgi realizētu māju siltināšanas programmu.

Lasīt tālāk ...

1001 komunālā problēma

Daudzdzīvokļu mājas iemītniekiem no Raunas ielas 37 ir iemesls žēloties: jumts tek, ceļi pagalmos ir sadangāti, nav nekādas informācijas par mājas uzkrājumiem. Pamatojoties uz vienas mājas piemēru, centāmies noskaidrot, kā rīkoties dzīvokļu īpašniekiem grūtās situācijās.

Ak, šie ceļi!

Aleksandrs, kurš uzrakstījis redakcijai vēstuli, sagaidīja mūs pie mājas, lai uzreiz parādītu, kā izskatās tās apkārtne. Un jāsaka, ka ne ar ko nepārsteidza. Jā, piebraucamie ceļi mājai vienās bedrēs, jā, atkritumu konteineri novietoti pārāk tuvu pie mājas, bet tās diemžēl šobrīd ir ļoti izplatītas parādības.

Lasīt tālāk ...

Remonts no remonta atšķiras

Savu māju gribas redzēt sakoptu un labiekārtotu. Lai tā būtu, tajā laiku pa laikam jāiegriežas remontstrādniekiem. Jelgavas nekustamā īpašuma pārvaldes tehniskā direktora Ulda Lazdiņa pakļautībā atrodas arī remontu daļa. Viņš stāsta, kā JNĪP plāno un veic tādus darbus.

Savs avārijas dienests

– Tagad iedzīvotājiem māca, ka remonta darbus savā mājā vajag plānot. Bet vai mums māca, kā to darīt?

– Māca arī to. Bet vispirms ir svarīgi saprast, ka remonts no remonta atšķiras. Mājā var veikt triju veidu darbus – profilaktiskos, plānotos un avārijas.

– Ar ko tie atšķiras?

Lasīt tālāk ...

Taupīt un nesalt

Uzņēmuma Rīgas siltums aprēķini un pieredze liecina, ka dzīvokļu īpašnieki paši var „regulēt” siltuma rēķinus. Piemēram, pazeminot iekštelpu gaisa temperatūru tikai par vienu grādu, maksu par siltumu iespējams samazināt par aptuveni 6%.

Pastāv arī citas siltuma un iedzīvotāju naudas taupīšanas iespējas. Teiksim, ja dzīvokļu īpašnieki vai namu pārvalde nolemj daudzdzīvokļu ēkā karstā ūdens temperatūru naktī (no plkst. 24.00 līdz plkst. 6.00) pazemināt no +50oC līdz +35oC, siltumenerģijas patēriņš vidēji samazinās vēl par apmēram 1%.

Ofisos un nedzīvojamās telpās pazeminot iekštelpu apkures temperatūru laikā, kad siltums tur nav nepieciešams, mēneša rēķinus iespējams samazināt pat par 20%.

Lasīt tālāk ...

Nelien elektrosadales skapī!

Pēdējos piecus gadus JNĪP cita starpā veic māju kopējo elektrotīklu profilaktiskās apkopes un remontu. Namu pārvaldes elektroinženieris Viktors Ivanovs uzskata, ka tas palīdzējis izvairīties no daudzām nepatikšanām.

– Spriediet paši, – piedāvā Ivanovs. – Pēc Latvijas Būvnormatīva Nr. 401 dzīvojamās mājas elektroinstalācijas normatīvais kalpošanas laiks ir 20 gadu. Bet lielākā daļa mūsu māju ir būvētas sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados. Tas nozīmē, ka mājas elektroietaise ir morāli un fiziski nolietojusies un nepilda savas funkcijas pilnā apjomā, nemaz nerunājot par to, ka neatbilst iedzīvotāju pašreizējām enerģētiskajām prasībām. Izstrādātā tehniskā projektā katram dzīvoklim tiek paredzēta jauda ne vairāk kā 1,8 kilovatiem. Tas ir ļoti maz. Tikai viena moderna elektriskā tējkanna vien patērē divus kilovatus, elektriskā plīts – vēl trīs, četrus kilovatus.

Lasīt tālāk ...

Numuru arhīvs: spied un lasi!