Kā mainīs skaitītājus dzīvokļos?

„Iepriekšējā numurā jūs stāstījāt, ka oktobrī stājušies spēkā grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 1013. Es šos grozījumus ļoti labi izjutu savā novembra dzīvokļa rēķinā. Tagad visi dzīvokļu īpašnieki vienādi maksā par atkritumu izvešanu (neatkarīgi no dzīvoklī deklarēto personu skaita) un par ūdens korekciju (neatkarīgi no patērētā ūdens daudzuma).

Visas šīs piemaksas namu pārvalde mehāniski izdalījusi ar dzīvokļu skaitu, un man, vientuļam cilvēkam, uzreiz jāmaksā par 4–5 latiem vairāk. Pieļauju, ka kaimiņos dzīvojošajai daudzbērnu ģimenei izdevumi samazinājušies.

Nu, labi, ar atkritumiem un ūdeni viss skaidrs, bet viens cits jauno noteikumu punkts ir un paliek nesaprotams. Teikts, ka no 2014. gada pārvaldniekiem par mājas kopējiem līdzekļiem pakāpeniski jānomaina ūdens skaitītāji dzīvokļos. Vēl teikts, ka līdz 2014. gada 1. jūlijam iedzīvotāji var pieņemt kaut kādu savu lēmumu par šiem skaitītājiem. Piedodiet, bet tas ir īsts murgs! Es noteikumos trīs reizes izlasīju par skaitītāju nomaiņu, bet sapratu vien to, ka cilvēkus atkal gaida jauni izdevumi”.

Lasīt tālāk...

Parādu dēļ cēsnieki var palikt bez siltuma

Cēsīs šoruden bažas, vai visas mājas pilsētā siltumu saņems. Bez apkures draud palikt 34 daudzdzīvokļu nami, kuros parāda apjoms pārsniedz 5 tūkstošus latu. Parādi uzkrājušies pārsvarā dzīvokļiem, kas bijuši ieķīlāti un kuru saimnieki sākuši privātās maksātnespējas procesu. Tikmēr Labklājības ministrija norāda uz iespēju vērsties pašvaldībā, ja ir grūtības ar apkures rēķiniem. Ministrijā norāda, ka pašvaldībām esot resursi, lai palīdzētu. Dzīvokļa pabalsts piemērojams vairākām iedzīvotāju grupām. Bet par situāciju Cēsīs -- Vidzemes kolēģi.

Lasīt tālāk...

Remonta izdevumi ir jāsedz visiem īrniekiem

Labdien, īrēju dzīvokli Rīgas centrā, pēdējā stāvā. Jau vairākus gadus jumta bojājumu dēļ tiek appludināts dzīvoklis, kā dēļ esam spiesti veikt dzīvojamo telpu remontu vismaz reizi gadā. Jaunākajam ģimenes loceklim pelējuma dēļ ir radusies astma, kuras ārstēšanai ir nepieciešams tērēt ievērojamus naudas līdzekļus. Šogad no apsaimniekotāja saņēmām visai interesantu piedāvājumu par līdzdalību jumta remonta izdevumu segšanā, dalot izmaksas 33% apmērā mūsu dzīvoklis, 33% kaimiņu dzīvoklis, 33% apsaimniekotājs.

Interesanti liekas, ka remonta veikšanā ir jāiesaistās tikai 2 no 10 ēkas īrniekiem. Kā arī mēs tiekam informēti, ka pēc jumta remonta darbu veikšanas dzīvokļu īres maksa tiks paaugstināta par 25%. Kā rīkoties šajā gadījumā? Vai ir kāda likuma norma, kas nosaka, ka piespiedu kārtā liekot īrniekiem iesaistīties ēkas atjaunošanas izdevumu segšanā padara īrnieku par ēkas līdzīpašnieku vai vismaz atbrīvo no īres maksas veikšanas uz noteiktu laiku? Vai īrniekam ir tiesības prasīt īres maksas samazināšanu par iepriekšējiem gadiem par ēkas neatbilstību higiēnas prasībām? Vai izīrētājam ir tiesības celt īres maksu pamatojoties uz to, ka tiek salabots ēkas jumts? Paldies jau iepriekš.

Lasīt tālāk...

Par dzīvojamās mājas ekspluatācijas izdevumiem

Kas ir tiesīgs lemt par ekspluatācijas izdevumu paaugstināšanu daudzīvokļu mājai?Kopsapulce ar 51% balsu vai namu apsaimniekotājs?

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 7.pants nosaka: „Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumi (turpmāk — pārvaldīšanas izdevumi) ir, pamatojoties uz dzīvojamās mājas īpašnieka lēmumu, noteikti maksājumi.”

Savukārt likuma 10.panta otrajā daļā ir noteikts: „Dzīvojamās mājas īpašnieks uzdod pārvaldniekam pārvaldīšanas uzdevumu, rakstveidā noslēdzot ar viņu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu (turpmāk — pārvaldīšanas līgums). Dzīvokļu īpašnieki pārvaldīšanas līgumu slēdz saskaņā ar dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, kas pieņemts likumā par dzīvokļa īpašumu noteiktajā kārtībā. Noslēgtais pārvaldīšanas līgums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam.”

Lasīt tālāk...

Komunālo parādu strīdos grib ātrāku virzību

Rosina komunālo maksājumu parādus tiesā izskatīt vienkāršotā un paātrinātā kārtībā. Šādu risinājuma iespēju, kā cīnīties ar nenomaksātiem komunālajiem parādiem, norāda gan pakalpojumu sniedzēji, gan namu apsaimniekotāji.

Šobrīd viena no lielākajām problēmām cīņā ar parādniekiem ir tieši ilgā tiesvedība, kas var aizņemt pat vairākus gadus, atzīst iesaistītās puses. Tas gan varētu būt akmentiņš tieši tieslietu sistēmas dārziņā, jo, kā zināms, lietu izskatīšanas termiņu saīsināšana ir viens no galvenajiem tās uzdevumiem.

Tieslietu ministrija norāda, ka speciāla kārtība šādām lietām ir debatējams jautājums un prasa padziļinātu izpēti. «Mēs esam gatavi debatēt, tomēr jāņem vērā, ka resursu ir tik, cik ir. Apsveicams gan ir fakts, ka komunālo pakalpojumu sniedzēji ir sapratuši – parādi ir jāpiedzen,» norāda Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis.

Lasīt tālāk...

Desmit jautājumu par siltumu

Kāds siltumenerģijas tarifs šobrīd ir spēkā Rīgā?

Pēc AS Rīgas siltums informācijas, no 1. oktobra norēķini ar patērētājiem tiek veikti pēc tarifa 40,99 Ls/MWh (58,32 EUR/MWh). Tarifs ir par 10% zemāks nekā pirms gada (45,42 Ls/MWh). Uzņēmumā uzskata, ka siltumenerģija nekļūs dārgāka ne novembrī, ne decembrī. Šobrīd rīdzinieki par siltumapgādi maksā par 23% mazāk nekā Viļņas un par 13% mazāk nekā Tallinas iedzīvotāji.

Nesaprotu, kāpēc siltums ir tik dārgs! Kā veidojas tarifs?

Apkures tarifs veidojas no četriem komponentiem.

Lasīt tālāk...