Viss kas jāzin par savu māju!

Darīsim KOPĀ!

Par gaisa kvalitāti iekštelpās atbildību šobrīd neuzņemas neviens

Lai pievērstu sabiedrības un likumdevēju uzmanību izglītības iestāžu, biroju un dzīvojamo ēku vienkāršotās renovācijas, kā arī nepilnīgo ventilācijas sistēmu izbūves un ekspluatācijas sekām, Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) 18. martā rīkoja atkārtotu nozaru ekspertu diskusiju „Gaisa tīrība iekštelpās un energoefektivitāte.”

Iepriekšējā nozares ekspertu diskusijā, kas notika 3. martā, LĀB kopā aicināja mediķus, Veselības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāvjus, darba drošības un vides veselības, kā arī apkures un ventilācijas sistēmu ekspertus. Lai gūtu plašāku skatījumu, uz otro nozares ekspertu diskusiju 18. martā tika aicināti arī būvnieku, inženieru un arhitektu profesionālo asociāciju pārstāvji.

Dažāda līmeņa pētījumi pierāda, ka masveidīgā izglītības iestāžu, biroju un dzīvojamo ēku vienkāršotā renovācija, kurā ir nepilnīgas ventilācijas sistēmas, negatīvi ietekmē gaisa kvalitāti. Renovācijas darbu gaitā namu vecās ventilācijas caurules un šahtas nereti tiek aizmūrētas, bet jaunu mākslīgās ventilācijas sistēmu iekārtošana, izbūve un ekspluatācija ir dārga. Tāpēc būvniecības vai renovācijas darbu pasūtītājs, ekonomējot un plānojot izmaksas un nedomājot par nekaitīguma, energoefektīvitātes un ilgtspējīguma prasībām būvniecībā, bieži atsakās no ventilācijas sistēmas ierīkošanas.

Lasīt tālāk...

Kam palīdz samaksāt dzīvokļa parādu?

Pirmo reizi vienā vietā – visa informācija par dzīvokļa pabalstu aprēķināšanu Rīgā. Stāstām arī par to, vai ģimenei, kas nonākusi grūtībās, ir tiesības lūgt Sociālājam dienestam palīdzēt samaksāt dzīvokļa parādu. Pievērsiet uzmanību: visi normatīvie izdevumi ir norādīti eiro, tātad jūs varēsiet vienkārši un ērti aprēķināt, ar kādu pašvaldības atbalstu jums ir tiesības rēķināties.

Dzīvokļa pabalsts rīgā

Šo pabalstu piešķir, lai iedzīvotāji varētu samaksāt par mājokļa īri vai komunālajiem pakalpojumiem.

Dzīvokļa pabalsta apmērs tiek aprēķināts kā starpība starp ģimenes (personas) kopējo garantēto minimālo ienākumu (GMI) un normatīvo izdevumu summu un palīdzības pieprasītāju kopējiem ienākumiem. Piemēram, ģimenē ir divi pensionāri, viņu kopējais ienākums – 350 eiro mēnesī.

Pašvaldība katram no viņiem garantē ienākumu 128,06 eiro apmērā mēnesī. Tas nozīmē, ka ģimenei paliek 98 eiro, lai samaksātu par dzīvokļa īri un komunālajiem pakalpojumiem. Taču gadījumā, ja no namu pārvaldes tā saņems, piemēram, 150 eiro lielu rēķinu, pašvaldība ģimenei piešķirs pabalstu 52 eiro apmērā normatīvo dzīvokļa izdevumu samaksai.

Lasīt tālāk...

Komunālie pakalpojumi: gāzei – stingrāka kontrole!

Latvija pakāpeniski pāriet uz ES drošības prasībām atbilstošiem jauna parauga gāzes baloniem. Pēc 2015. gada 1. janvāra pie mums būs aizliegts uzpildīt un pārdot gāzes balonus, kas neatbildīs Eiropas marķējuma nosacījumiem.

Ekonomikas ministrija sagatavojusi projektu Ministru kabineta noteikumiem „Gāzes balonu uzraudzības un aprites kārtība”.

Šobrīd iedzīvotāji nodod operatoram izlietoto balonu un vietā saņem citu, bet balonu uzskaite ir visnotaļ vāji organizēta, izsekot balona ceļu no viena lietotāja pie cita ir grūti.

Ministrija plāno reiz par visām reizēm atrisināt balonu īpašumtiesību problēmu. Pēc jauno noteikumu stāšanās spēkā tirgū uzpildīs gan operatoram, gan pašam lietotājam piederošus balonus. Ministru kabineta noteikumiem vajadzētu ierobežot balonu bezgalīgos „ceļojumus” no vienām rokām citās.

Lasīt tālāk...

Namu apsaimniekotājs: Latvijas iedzīvotāji nav ieinteresēti atkritumu šķirošanā

Latvijas iedzīvotāji nav ieinteresēti atkritumu šķirošanā, tādēļ arī speciālie konteineri daudzviet nemaz nav izvietoti, intervijā "Rietumu radio" sacīja SIA "Liepājas namu apsaimniekotājs" vadītājs Artis Rimma.

"Iespējams, ja pilsētās tiktu radīta iespēja šķirot, situācija uzlabotos, taču, lai infrastruktūru izveidotu, nepieciešams arī iedzīvotāju pieprasījums un vēlme," sacīja Rimma. "Kad atkritumu apsaimniekotāji stāsta par šķirošanas priekšrocībām un piedāvā šādu iespēju, īstu atsaucību no iedzīvotājiem tomēr nejūt."

Vienlaikus Liepājā ir vairākas daudzdzīvokļu mājas, pie kurām atkritumu šķirošanas konteineri ir novietoti un iedzīvotāji aktīvi iesaistās šajā procesā, sacīja Rimma.

Lasīt tālāk...

Ilze Oša: „Tiešu līgumu nebūs”

Šā gada janvārī spēkā stājās grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, kas paver iespēju dzīvokļu īpašniekiem norēķināties tieši ar pašiem komunālo pakalpojumu sniedzējiem. „Klīst visādas baumas”, raksta mūsu lasītāji, „bet kas īsti būs jādara mājokļu saimniekiem, kad jaunā kārtība sāks reāli darboties?”

Daudz jautājumu ir arī dzīvojamo māju pārvaldniekiem, dzīvokļu īpašnieku biedrību pārstāvjiem un māju pilnvarniekiem. Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktore Ilze Oša apmeklēja Latvijas namu pārvaldnieku ģildes rīkoto semināru un sniedza izsmeļošus skaidrojumus par tiešo norēķinu ieviešanas kārtību.

Kas mainījies?

– Atgādināšu, ka šobrīd iedzīvotāji par siltumu, ūdeni un atkritumu izvešanu norēķinās ar pārvaldnieka starpniecību. Praksē ir pierādījies, ka tas dažkārt rada lielus finansiālos zaudējumus: pārvaldnieki iekasē naudu no iedzīvotājiem, bet nepārskaita to pakalpojumu sniedzējiem.

Lasīt tālāk...

Maksā par sevi un kaimiņu

Aprīlī notika kas nepieredzēts: pēc tiesībsarga Jura Jansona iejaukšanās valdība apsolīja pārskatīt pērnajā rudenī pieņemtos netaisnīgos atkritumu izvešanas apmaksas noteikumus.

Divkāršs apvērsums

2013. gada septembrī Valda Dombrovska valdība pieņēma grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr. 1013 „Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”. Sākumā cilvēki neko lielu nesaprata, skaidrība radās tikai pēc mēneša, kad viņi saņēma kārtējo dzīvokļa rēķinu un ieraudzīja, ka maksa par atkritumu izvešanu palielinājusies divkārt un dažam labam pat četrkārt.

Kas notiek ar atkritumu apsaimniekotāju pakalpojumu apmaksu, kāpēc tarifs pieaudzis?

Lasīt tālāk...

Elektrība zem lielas jautājuma zīmes

Bija plānots pavisam drīz, šā gada 1. aprīlī, liberalizēt elektroenerģijas tirgu. Ko tas nozīmētu vienkāršajiem patērētājiem? Elektroenerģijas cenu pieaugumu vidēji par 25–45% un nepieciešamību patstāvīgi izvēlēties pakalpojuma sniedzēju. Martā savu dalību brīvajā tirgū pieteica trīs kompānijas – Latvenergo, Baltcom un BCG Riga, kuras faktiski piedāvāja vienādus tarifu plānus: no 16 līdz 16,9 eirocentiem par kilovatstundu. Taču pagājušajā nedēļā valdību veidojošo partiju koalīcijas sanāksmē tika nolemts elektroenerģijas tirgus liberalizāciju mājsaimniecībām atlikt līdz nākamā gada 1. janvārim. „Elektrības” uzņēmumu prātos un kabinetos iestājās haoss.

Ministru prezidente iebilst

Uzreiz gan jāpaskaidro, ka koalīcijas padomes lēmums formāli nav saistošs. Lai reāli atliktu elektroenerģijas tirgus atvēršanu, Saeimai jāizdara grozījumi attiecīgajos likumos, kas pagaidām vēl nav izdarīts. Pret Saeimas priekšsēdētājas un partijas „Vienotība” līderes iniciatīvu iebilda Ministru prezidente Laimdota Straujuma:

Lasīt tālāk...

Numuru arhīvs: spied un lasi!