Komunālie pakalpojumi: gāzei – stingrāka kontrole!

Latvija pakāpeniski pāriet uz ES drošības prasībām atbilstošiem jauna parauga gāzes baloniem. Pēc 2015. gada 1. janvāra pie mums būs aizliegts uzpildīt un pārdot gāzes balonus, kas neatbildīs Eiropas marķējuma nosacījumiem.

Ekonomikas ministrija sagatavojusi projektu Ministru kabineta noteikumiem „Gāzes balonu uzraudzības un aprites kārtība”.

Šobrīd iedzīvotāji nodod operatoram izlietoto balonu un vietā saņem citu, bet balonu uzskaite ir visnotaļ vāji organizēta, izsekot balona ceļu no viena lietotāja pie cita ir grūti.

Ministrija plāno reiz par visām reizēm atrisināt balonu īpašumtiesību problēmu. Pēc jauno noteikumu stāšanās spēkā tirgū uzpildīs gan operatoram, gan pašam lietotājam piederošus balonus. Ministru kabineta noteikumiem vajadzētu ierobežot balonu bezgalīgos „ceļojumus” no vienām rokām citās.

Lasīt tālāk...

35% siltināšanai

Jau pagājušajā gadā kļuva zināms, ka turpmāk Eiropa palielinās finansējumu dzīvojamo māju renovācijai Latvijā, taču par siltināšanas atbalsta programmas nosacījumiem 2014.–2010. gadā dzīvokļu īpašniekiem skaidrības nebija. Nesen Ekonomikas ministrijas speciālisti beidzot pavēstīja, ka konkrētiem renovācijas projektiem līdzfinansējums no ERAF samazināsies, toties tie, kas būs izšķīrušies par māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumu īstenošanu, varēs saņemt banku kredītus ar atvieglotiem nosacījumiem.

Pavisam ēku siltināšanai Latvijā Eiropa plāno piešķirt aptuveni 280 miljonus eiro, no kuriem 150 miljoni tiks novirzīti dzīvojamo māju renovācijas atbalstam. Tas nozīmē, ka kopumā ERAF atbalsts palielināsies gandrīz divkārt (no 2009. līdz 2013. gadam šim mērķim tika piešķirti tikai 62 miljoni latu jeb 88 miljoni eiro). Savukārt valsts ēku renovācijai plānots tērēt aptuveni 100 miljonus eiro, bet siltumnoturības uzlabošanai ražošanas sektorā būs pieejami 30 miljoni.

Lasīt tālāk...

Ilze Oša: „Tiešu līgumu nebūs”

Šā gada janvārī spēkā stājās grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, kas paver iespēju dzīvokļu īpašniekiem norēķināties tieši ar pašiem komunālo pakalpojumu sniedzējiem. „Klīst visādas baumas”, raksta mūsu lasītāji, „bet kas īsti būs jādara mājokļu saimniekiem, kad jaunā kārtība sāks reāli darboties?”

Daudz jautājumu ir arī dzīvojamo māju pārvaldniekiem, dzīvokļu īpašnieku biedrību pārstāvjiem un māju pilnvarniekiem. Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktore Ilze Oša apmeklēja Latvijas namu pārvaldnieku ģildes rīkoto semināru un sniedza izsmeļošus skaidrojumus par tiešo norēķinu ieviešanas kārtību.

Kas mainījies?

– Atgādināšu, ka šobrīd iedzīvotāji par siltumu, ūdeni un atkritumu izvešanu norēķinās ar pārvaldnieka starpniecību. Praksē ir pierādījies, ka tas dažkārt rada lielus finansiālos zaudējumus: pārvaldnieki iekasē naudu no iedzīvotājiem, bet nepārskaita to pakalpojumu sniedzējiem.

Lasīt tālāk...

Vai siltinās, neprasot atļauju?

Valdība uzdevusi namu pārvaldītājiem, sākot ar 2014. gadu, veikt siltināšanas pasākumus dzīvojamām mājām, kuras neatbilst minimālajām siltumnoturības prasībām un tērē vairāk par 200 kWh/m² siltumenerģijas gadā. Tikai Rīgā vien šim standartam neatbilst vairāk nekā trešā daļa dzīvojamā fonda – ap 1700 māju.

Jauno pienākumu pārvaldniekiem uzliek grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 907 „Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajam prasībām”. Iepriekš noteikumi bija žēlsirdīgāki pret „aukstajām mājām” un ļāva tām tērēt līdz 230 kWh/m² gadā. Šim normatīvam puslīdz atbilda visas padomju laikā bēvētās daudzdzīvokļu mājas un pat vecākas ēkas.

Bet laiks iet, prasības kļūst stingrākas. Noteikumu attiecīgā punkta jaunā redakcija skan šādi:

Lasīt tālāk...

Elektrība zem lielas jautājuma zīmes

Bija plānots pavisam drīz, šā gada 1. aprīlī, liberalizēt elektroenerģijas tirgu. Ko tas nozīmētu vienkāršajiem patērētājiem? Elektroenerģijas cenu pieaugumu vidēji par 25–45% un nepieciešamību patstāvīgi izvēlēties pakalpojuma sniedzēju. Martā savu dalību brīvajā tirgū pieteica trīs kompānijas – Latvenergo, Baltcom un BCG Riga, kuras faktiski piedāvāja vienādus tarifu plānus: no 16 līdz 16,9 eirocentiem par kilovatstundu. Taču pagājušajā nedēļā valdību veidojošo partiju koalīcijas sanāksmē tika nolemts elektroenerģijas tirgus liberalizāciju mājsaimniecībām atlikt līdz nākamā gada 1. janvārim. „Elektrības” uzņēmumu prātos un kabinetos iestājās haoss.

Ministru prezidente iebilst

Uzreiz gan jāpaskaidro, ka koalīcijas padomes lēmums formāli nav saistošs. Lai reāli atliktu elektroenerģijas tirgus atvēršanu, Saeimai jāizdara grozījumi attiecīgajos likumos, kas pagaidām vēl nav izdarīts. Pret Saeimas priekšsēdētājas un partijas „Vienotība” līderes iniciatīvu iebilda Ministru prezidente Laimdota Straujuma:

Lasīt tālāk...

Ērkšķainais ceļš uz siltu māju

Jelgavā jau daudzus gadus īsteno mājokļu siltināšanas programmu pēc vācu standartiem. Jelgavas nekustamā īpašuma pārvaldes (JNĪP) panākumi ir tik acīm redzami, ka tās ekspertus aicina uz starptautiskiem semināriem dalīties pieredzē ar kaimiņvalstu nekustamā īpašuma pārvaldītājiem. Taču ceļš uz vispārēju renovāciju ir ar ērkšķiem, nevis rozēm kaisīts. JNĪP tehniskais direktors Oļegs Kukuts stāsta, kādu cīņu pārvaldei nākas izcīnīt par katru nosiltināto māju.

Nezinātājam var likties, ka siltināšana nav nekas sarežģīts. Pārvaldniekam tikai jāgūst mājas iedzīvotāju vairākuma piekrišana, un tālāk ritenis griežas pats par sevi. Bet Oļegs Kukuts labi zina, ka tā nebūt nav. JNĪP speciālistiem nākas siltināšanā ieguldīt pat vairāk pūļu nekā pašiem dzīvokļu īpašniekiem. Turklāt, ja runājam godīgi, ne jau vienmēr pārvaldnieks no „kaujas lauka” aiziet kā uzvarētājs.

Lasīt tālāk...