RNP atbildēs uz asu kritiku, rīkojot vebināru

Valsts lielākais namu pārvaldnieks negrib labot kļūdas un steidzami “dzēš ugunsgrēku”

SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) šonedēļ rīkos tiešsaistes semināru, lai iedzīvotājiem skaidrotu jaunā daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanas līguma nosacījumus, par kuru patlaban aktīvi notiek balsošana. Ko jaunu namu pārvaldnieks spēs pateikt sašutušajiem iedzīvotājiem?

Pasākums notiks piektdien, 17. oktobrī, plkst. 14:00 tiešraidē. Veidotajā vebinārā, ko vadīs RNP valdes loceklis Mārtiņš Paurs, uzņēmums plāno skaidrot, kas mainīsies māju pārvaldīšanā pēc privatizācijas pabeigšanas 2026. gadā, kā arī atbildēt uz daudzajiem iedzīvotāju jautājumiem, kas radušies par jauno līgumu.

Tiešraide būs pieejama uzņēmuma Facebook (https://fb.me/e/67aAParr1) un Youtube kontos, kā arī tā tīmekļa vietnē. Tiem, kas nevarēs noskatīties tiešraidi, būs pieejams ieraksts, turklāt jautājumus var nosūtīt iepriekš (https://app.sli.do/event/jAZHxdGiNq32Mu2ErFAfvu/live/questions).

Kāpēc nepieciešams jauns līgums?

RNP nonācis jaunā situācijā: saistībā ar aprīlī pieņemto Likumu par privatizācijas pabeigšanu, no jaunā gada daudzdzīvokļu mājas jānodod pašu īpašnieku pārvaldīšanā. Tas nozīmē, ka RNP zaudē savu īpašo statusu un kļūst par parastu tirgus spēlētāju. Lai saglabātu klientus, uzņēmums piedāvā viņiem noslēgt jaunus līgumus.

Pēc Mārtiņa Paura vārdiem, izstrādājot jauno līgumu, uzņēmums vadījies pēc četriem galvenajiem principiem: caurspīdīguma, elastības, drošības un vienlīdzības. Uzņēmums uzsver arī to, ka līgums izveidots, «ņemot vērā klientu vajadzību analīzi un pēc konsultācijām ar aktīviem iedzīvotājiem, Ekonomikas ministriju un Augstāko tiesu».

Mārtiņš Paurs norādīja, ka pirmie balsojuma rezultāti liecina, ka klienti kopumā vērtē piedāvāto līgumu pozitīvi: pat tur, kur nav savākts kvorums, 71% no balsojušajiem ir izteikušies “par” līguma noslēgšanu. RNP arī norāda, ka jaunais līgums «klientiem sniedz būtiskas priekšrocības, piemēram, skaidri definētus pakalpojumus, apsaimniekošanas maksas saglabāšanu vai samazināšanu lielākajai daļai māju, kā arī 50% samazinājumu soda procentiem par kavētiem rēķiniem».

“Tas izdevīgs tikai pārvaldniekam!”

Tomēr iedzīvotāji un eksperti pauž nopietnas bažas, uzskatot, ka līgums ir izdevīgs tikai un vienīgi pārvaldniekam. Saskaņā ar likumu, ja iedzīvotāji nepieņems lēmumu līdz gada beigām, RNP līgums stāsies spēkā automātiski. Iedzīvotāji sūdzas, ka balsošanas biļetenos nebija iespējas diskusijai, bet tikai opcijas “par”, “pret” vai “atturēties”.

Piemēram, mājas iedzīvotājs Lokomotīves ielā, Gints Kauniste, jūtas tā, it kā saņemtu “tiesas lēmumus no augšas”. Cilvēki norāda, ka līgums ļauj RNP vienpusēji palielināt atskaitījumus remonta fondā, atcelt pakalpojumus (piemēram, sētnieku), mainīt līguma nosacījumus un paaugstināt apsaimniekošanas maksu divreiz gadā.

Zvērināts advokāts Jānis Lapsa, kurš specializējas īpašumtiesību jomā, uzskata, ka līgums pretrunā ar pašu likuma būtību, jo tas nepanāk līdzsvaru starp pušu tiesībām un pienākumiem, tajā dominē pārvaldnieka intereses. Lapsa norāda, ka līgumā ir daudz prasību pret dzīvokļu īpašniekiem, bet nav skaidras pārvaldnieka atbildības definīcijas.

Patērētāju tiesību aizstāvjiem ir jautājumi!

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) patlaban pēta līgumu un sākotnēji ir identificējis netaisnīgus punktus. Piemēram, PTAC šaubās par taisnīgumu attiecībā uz to, ka līguma laušanas termiņš ir viens mēnesis, kamēr mājas uzkrāto līdzekļu atgriešana var aizņemt līdz pat trim mēnešiem.

Vivita Gavilovska, PTAC Patērētāju kolektīvo interešu uzraudzības nodaļas galvenā juriste, pauda cerību uz RNP sadarbību un apstiprināja, ka centrs ir tiesīgs pieprasīt rakstisku apņemšanos novērst netaisnīgos nosacījumus. RNP apgalvo, ka aktīvi komunicē ar PTAC un nekavējoties ieviesīs jebkādus ieteiktos uzlabojumus, ja tie būs klientu interesēs.

Tomēr vislielāko neizpratni rada punkts, kas atļauj RNP investēt mājas uzkrājumus termiņdepozītos vai vērtspapīros, jo PTAC uzskata, ka šādiem finanšu darījumiem jābūt skaidri noteiktiem.

Advokāts Lapsa šaubās, kā RNP spēs pārvaldīt tūkstošiem māju investīcijas, vienlaikus garantējot, ka katrai mājai būs savs konts un līdzekļu pieejamība nepieciešamības gadījumā.

Departaments: “Mēs balsojam pret”

Pret līgumu iebilst arī pati Rīgas dome: Mājokļu un vides departaments, pārstāvot pašvaldības dzīvokļus, balsos pret jauno līgumu.

Departamenta direktora vietniece Dace Ziediņa atzīmēja, ka RNP nav izrādījis īpašu gatavību labot punktus, uz kuriem departaments norādīja, un atgādināja, ka pašvaldības un sociālo dzīvokļu pārvaldīšana nav biznesa projekts, bet gan sociāla funkcija, kuru RNP ir jāturpina pildīt.

Pagaidām kvorums par jauno līgumu noslēgšanu savākts tikai 10% māju, un vairumā gadījumu (izņemot 75 mājas, kas atteikušās no sadarbības) vienošanās stāsies spēkā automātiski.

Tomēr RNP ir vērsies Saeimā ar lūgumu precizēt likumu, jo ir mājas, kas balsojušas pret jauno līgumu, bet nav uzņēmušās pārvaldīšanu pašas.