Viss kas jāzin par savu māju!

Darīsim KOPĀ!

Kas met sprunguļus renovācijas riteņos?

Jelgavā un reģionā renovācijas projektus kūrē Zemgales reģionālā enerģētikas aģentūra. Tās direktors Mārtiņš Prīsis uzskata, ka pēdējā laikā Latvijas pilsētām nav viegli iegūt Eiropas līdzfinansējumu mājokļu renovācijai. Kāpēc? To nesaprot neviens. Taču pieteikumu izskatīšanas rezultāti Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) liecina, ka šīs iestādes darbā iezagusies kāda sistēmiska kļūda.

– Vispirms daži vārdi par mūsu aģentūru, – saka Mārtiņš Prīsis. – Tās izveide bija viens no nosacījumiem, ko izvirzīja Vācija, lai Jelgava varētu piedalīties kopīgajā renovācijas līdzfinansēšanas programmā. Zemgales reģionālās enerģētikas aģentūras dibinātāji ir sešas pašvaldības (Jelgavas, Bauskas, Auces, Ozolnieku, Jēkabpils, Krustpils), divas komercsabiedrības un divas sabiedriskās organizācijas. Vēlāk pievienojās arī Krustpils. Mūsu galvenais uzdevums ir informēt iedzīvotājus par energoefektivitāties un CО2 izmešu samazināšanas jautājumiem. Kopš Latvijā sākta renovācijas atbalsta valsts programma, lielāko daļu laika mēs faktiski veltām sarunām ar iedzīvotājiem un projektu sagatavošanai.

Lasīt tālāk ...

Māja iztiks bez kredīta!

Oļegs Kukuts, Jelgavas nekustamā īpašuma pārvaldes būvinženieris:

– Es biju viens no tiem 25 Latvijas speciālistiem, kas šogad devās uz Berlīni apgūt mūsu vācu kolēģu pieredzi. Tā ir visnotaļ vērtīga pieredze. Pirmā renovācijas projekta realizācija Jelgavā, 4. līnijā 1 mūs pārliecināja, ka Eiropas speciālistu attieksme pret šo lietu ir ļoti nopietna. Mēs gribētu, lai nākamie objekti Latvijā arī atbilstu augstajām vācu prasībām.

Lasīt tālāk ...

Mūsu pagalmiem vajadzīgs remonts

Namu pārvaldes un dzīvokļu īpašnieku sabiedrības vasarā cenšas pielabot ceļu segumu pagalmos. Bet krīze dara savu: ja ceļš jālabo tikai par iedzīvotāju līdzekļiem, vienkāršāk ir darbus atlikt uz vēlāku laiku, jo māju remonta fondi visā Latvijā šobrīd ir pieticīgi un turpina samazināties, bet pagalma remonts ir samērā dārgs prieks. Tāpēc arī mūsu pagalmi stipri vien atgādina šķēršļu joslu. Ko darīt?

Iedzīvotāji ir neapmierināti ar pašvaldību: „Kad beidzot tiks aizlāpītas tās drausmīgās ceļu bedres?” Bet pilsēta klusē, jo, kā mums izdevās noskaidrot, likums neuzliek pašvaldībām par pienākumu ieguldīt naudu iekškvartālu ceļu seguma remontā.

Formāli kopš privatizācijas beigām par pagalmiem atbildam tikai mēs paši, dzīvokļu īpašnieki.

Lasīt tālāk ...

Jelgava: divu veidu siltināšanas pieredze

Jau otro gadu mūsu valsts piedāvā mājokļu īpašniekiem piedalīties renovācijas programmā. Nosacījumi ir izdevīgi: Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums 50% apmērā no darbu vērtības, siltuma ekonomija – 20% un vairāk. Bet tā kā tas ir jauns pasākums, Latvijas iedzīvotāji īpaši nesteidz ne pēc naudas, ne ekonomijas, arī valsts struktūras vēl nav tikušas skaidrībā, kā labāk iesaistīt mājokļu īpašniekus Eiropas programmā.

Vairāk uzticēties pārvaldniekam!

Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde (JNĪP), kas kopš 2004. gada mājokļu siltināšanas jautājumos sadarbojas ar Vācijas valdību, aicina Latviju pavērot Eiropas valstu pieredzi. Eiropas Savienībā, īpaši jau Vācijā, kas labi iemanījusies veikt siltināšanu, papīru birokrātija samazināta līdz minimumam. Vācija labprāt sniedz finansiālu palīdzību pašmāju cilvēkiem un pat Latvijas iedzīvotājiem, bet reizē ļoti stingri kontrolē darbu kvalitāti. Ja pieteiktā ekonomija nav sasniegta, naudas nebūs!

Lasīt tālāk ...

Viss tiek uzraudzīts!

Cik maz mēs zinām paši par savu māju! Katru mēnesi regulāri samaksājam namu pārvaldes atsūtītos rēķinus un pat nepainteresējamies, kā tiek izlietota mūsu nauda. Lielākajai daļai dzīvokļu īpašnieku lieti noderētu finansiālā analfabētisma likvidēšanas kurss. Savu tiesību un pienākumu zināšana palīdz mājokļu īpašniekiem, pirmkārt, taupīt, otrkārt, neiekļūt sprukās sarunā ar pārvaldnieku.

Mēs ar jums jau runājām par to, kāpēc tagad tik dārgi maksā sētnieka pakalpojumi un kā mājas sanitāro apkopi iespējams padarīt lētāku. Šodien – jauns temats. Aptuveni trešā daļa no apsaimniekošanas maksas, ko mēs godprātīgi samaksājam namu pārvaldes kasē, tiek novirzīta mājas tehniskajai apkopei. Ko tā nozīmē un kādi pakalpojumi dzīvokļu īpašniekiem būtu jāsaņem par savu naudu? Stāsta mūsu pastāvīgā konsultante Taisa Štāle.

Lasīt tālāk ...

Dzīvokļu īpašnieki palikuši parādā desmitiem miljonu

Augustā lielākajai daļai Latvijas namu pārvalžu ir nācies konstatēt ļoti nepatīkamu faktu: vasarā iedzīvotāji nav spējuši dzēst ziemā iekrātos komunālo maksājumu parādus. Ja kaut kur parāda summa tomēr ir samazināta, tad tikai pavisam nedaudz.

Rūgta patiesība par parādiem

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) pirmā izšķīrās publiskot reālos komunālo parādu apmērus. LPS speciālisti veica aptauju astoņdesmit pilsētās un ciemos. Turienes pašvaldības darīja zināmu, ka uz 1. maiju parāds par siltumenerģiju jau pārsniedzis 19 miljonus latu, turklāt reālā summa ir vēl lielāka (daļēji siltumenerģijas iepirkumu subsidē namu pārvaldes, izmantojot tam pašu līdzekļus).

Lasīt tālāk ...

Kājām augšā pa kāpnēm!

Latvijā briest nopietni sarežģījumi ar daudzstāvu namu liftiem. Sakarā ar krīzi daudzas namu pārvaldes ir tikpat kā pārtraukušas šo mehānismu pakāpeniskas renovācijas programmu. Speciālisti atzīst, ka tagad reti pasūta liftu plānveida remontu, lielākoties nākas apkalpot avārijas izsaukumus.

Atkal krīze

Pēc dzīvokļu privatizācijas mēs ieguvām savā īpašumā ne tikai dzīvojamās platības kvadrātmetrus, bet arī mājas jumta, pagraba un lifta domājamās daļas. Tas nozīmē tikai vienu: pašvaldība vairs neatbild par mūsu īpašuma stāvokli un visas rūpes par to gulstas uz pašu pleciem.

Lasīt tālāk ...

Numuru arhīvs: spied un lasi!