Viss kas jāzin par savu māju!

Darīsim KOPĀ!

Renovācija: sapņot nav kaitīgi

Ekonomikas ministrija un Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācija bija sarīkojušas konferenci „Dzīvojamo māju pārvaldīšana un renovācija Latvijā un pasaulē”. Neraugoties uz pasākuma sauso nosaukumu, uz to aizgājušie zinātkārie dzīvokļu īpašnieki varēja uzzināt daudz interesanta. Konferencē stāstīja, kā mājas siltina Krievijā un Somijā. Par pirmo variantu mēs varam tikai sapņot, līdz otrajam pagaidām vēl neesam izauguši.

Krievija: cilvēki, paņemiet 240 miljardus!

Par situāciju Krievijā stāstīja Krievijas Namu pārvalžu asociācijas izpilddirektora vietnieks Oļegs Vitvinovs.

– Krievijas dzīvojamajā fondā ir gandrīz 20 miljoni dzīvojamo māju, bet daudzdzīvokļu māju ir pāri par trim miljoniem, – ar problēmas mērogu iepazīstināja Vitvinovs.

Lasīt tālāk...

Viedoklis

„Lūdzu publicēt manu vēstuli! Dzīvojam pie bērzu birzs Pļavniekos, Saharova ielā. Esam ļoti apmierināti ar savu sētnieku, kurš nekad neslinko un labi rūpējas par mūsu māju.

Sētnieks sūdzas, ka mūsu mājas pagrabā pastāvīgi deg vairākas elektriskās spuldzes. Namu pārvalde uzskata, ka tas ir ērti – lai kad atnāktu santehniķis, pagrabā vienmēr būs gaišs. Bet sētnieks to dēvē par iedzīvotāju naudas bezjēdzīgu izniekošanu, un mēs viņam piekrītam. Par to, lai pagrabā augu dienu un nakti būtu gaišs, maksājam taču mēs paši, komunālo maksājumu rēķinā ir īpaša rindiņa – „Koplietošanas elektroenerģija”.

Lasīt tālāk...

Lai nebūtu jāsēž tumsā

Daudzdzīvokļu mājās visā Latvijā pienāk brīdis, kad nepieciešams veikt kopējo elektroietaišu remontu un atjaunošanu, jo to normatīvais kalpošanas laiks – 30 gadu – tuvojas beigām.

Kas ir mājas kopējās elektroietaises? Tās ir elektrības komunikācijas, kas nodrošina gaismu kāpņu telpās, pagrabos un bēniņos, darbina liftus. Ikvienā mājā ir simtiem metru elektrības vadu un desmitiem elektrosadales skapju, kas jāuzrauga mājas pārvaldniekam. Dzīvokļu īpašnieki zina, ka elektroietaises mājoklī ir jāuztur kārtībā, jo pretējā gadījumā var izcelties ugunsgrēks vai cilvēks var saņemt strāvas triecienu, un tad atkarībā no strāvas stipruma, iedarbības ilguma un citiem faktoriem var rasties nepatīkamas izjūtas, apdegumi, samaņas zudums, krampji vai pat iestāties nāve.

Lasīt tālāk...

Jūrmala raizējas par savu siltumuzņēmumu

Aprīļa sākumā Jūrmala varēja pārliecināties, ka dzīvokļu īpašnieki kļūst par nopietnu spēku. Viņi sarīkoja piketu pie pašvaldības, pieprasot atdot naudu, ko viņiem nolaupījis uzņēmums Jūrmalas siltums.

„Nopelnīja” 180 tūkstošus

Pirms dažiem gadiem Jūrmalā pieņēma visai apstrīdamus siltuma tarifus. Viss sākās ar to, ka uzņēmums Jūrmalas siltums, kam noslēgti tieši līgumi ar iedzīvotājiem, nolēma nestrādāt ar parādniekiem.

Lasīt tālāk...

Kas rakstīts jūsu rēķinā?

Kas ir klientu apkalpošanas nodaļa? Tā ir jebkuras namu pārvaldes sirds. JNĪP klientu nodaļa ir centrs, kur pieņem iesniegumus un izsniedz izziņas, noslēdz līgumus un sagatavo rēķinus. Bet nodaļas galvenais uzdevums ir informācijas sniegšana un aprēķinu veikšana.

Klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja Anžela Mizūne lieki nerunā, nodaļas darbu viņa raksturo dažos vārdos: „Mūsu uzdevums ir gādāt, lai klients būtu informēts, līdz ar to arī apmierināts”.

Lasīt tālāk...

Ilze Oša: „Ar parādniekiem jāstrādā!”

Marta beigās Ministru kabineta sēdē izskatīja Ekonomikas ministrijas informatīvo ziņojumu par situāciju komunālo parādu jomā. Ministri atzina, ka situācijas risināšanai jānodrošina cilvēkiem jaunas darba vietas un lielāki ienākumi, kā arī jāspriež ātra un barga tiesa ļaunprātīgiem nemaksātājiem. Uz papīra parādu apkarošanas programma izskatās visnotaļ labi, tāpēc Ministru kabinets to atbalstīja. Bet par to, kā tas viss notiks reālajā dzīvē, mums pastāstīja ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktore Ilze Oša.

Iedzīvotāji tika līdz tiesai un zaudēja

– Kādi ir jaunākie dati par komunālajiem parādiem?

– Datus apkopojam katru gadu rudenī, kad šis jautājums kļūst īpaši aktuāls. Oktobrī laikrakstos allaž tiek iztirzāts dramatisks jautājums: vai tiešām Latvija paliks bez siltuma?

Lasīt tālāk...

Pret „gaismas zagļiem” var un vajag cīnīties!

Kopš paaugstināts elektroenerģijas tarifs, cilvēki sākuši uzmanīgāk vērot skaitītāju rādījumus. Ja gada laikā no 1. aprīļa līdz 31. martam ģimene patērē mazāk par 1200 kWh, maksa tiek aprēķināta pēc starta tarifa (8,25 santīmi par kWh). Par elektrību, kas patērēta virs šā daudzuma, jāmaksā dārgāk (10,74 santīmi par kWh). Taupīt elektrību kļuvis izdevīgi. Diemžēl atrodas negodīgi cilvēki, kas tā vietā nelikumīgi pieslēdzas svešai elektrībai. Kā ar viņiem cīnīties un ko darīt, ja jūs pret paša gribu esat kļuvis par gaismas zagli?

10 latu par kopējo elektrību

„Mēs šomēnes piedzīvojām īstu šoku,” raksta rīdzinieki, kāda Rūpniecības ielas nama iedzīvotāji. „Pārvaldnieks pavēstīja, ka katram mūsu nelielās mājas dzīvoklim par elektrību koplietošanas vajadzībām jāmaksā 10 latu, turklāt vēl ar uzviju! Bet mums nav ne lifta, ne nakts laternu pie ieejas durvīm. Spuldzītes kāpņu telpās aprīkotas ar laika releju. Skaidrojums var būt tikai viens: gaismu kāds zog, turklāt lielā daudzumā. Bet pārvaldnieks mūsu lūgumiem tikai atmet ar roku, sak’, skaidrojieties paši. Kas mums var palīdzēt?”

Lasīt tālāk...

Numuru arhīvs: spied un lasi!