Viss kas jāzin par savu māju!

Darīsim KOPĀ!

Ne parādi dzen postā cilvēkus

Latvijas iedzīvotāju komunālo maksājumu parādi sasnieguši draudīgus apmērus, pat vasara nepalīdz norēķināties ar namu pārvaldēm par ziemā saņemto dārgo siltumu. Cilvēki, kas pēdējiem spēkiem cenšas samaksāt rēķinus, pauž sašutumu: „Nevīžīgu kaimiņu dēļ māja nākamajā ziemā var palikt bez apkures!” Bet parādniekiem ir savs viedoklis. Viņi uzskata, ka norēķināties ar namu pārvaldēm neļauj soda procenti.

„Spriediet paši, saka Lidija, kas dzīvo Deglava ielā, pagājušajā gadā vairākus mēnešus biju bez darba un iekrāju ap 700 latu lielu parādu par dzīvokli, tagad cenšos to pakāpeniski samaksāt, bet namu pārvalde soda mani ar tādu kavējuma naudu, ka parāds nemaz nesarūk”.

Lasīt tālāk ...

Taupīt naudu un saudzēt dabu

Kompānija Veolia vides serviss atklājis lielu atkritumu šķirošanas laukumu. Tas ir sava veida eksperiments: uzņēmuma teritorijā Rīgā, Spilves ielā 8b novietoti daudzkrāsaini konteineri dažāda veida atkritumiem – plastmasai un stiklam, papīram un kartonam. Atkritumus eko laukumā pieņem bez maksas.

No papīra līdz vecām riepām

Man kā Pārdaugavas iedzīvotājai tā ir laba ziņa. Līdz šim nebija ne jausmas, kur likt mājās iekrājušos makulatūru un uz balkona sakrautās stikla burkas. Un kur tad vēl autoriepas?! Ar tām nu gan ir īsta nelaime! Pārdūrusi savas mašīnas riepu, beidzot sapratu, kāpēc tik daudzi autobraucēji saplīsušās riepas atstāj ceļmalā vai mežā (legāli riepu nekur nevarēju izmest, bet autoservisā par utilizāciju pieprasīja piecus latus).

Lasīt tālāk ...

Sētnieka cena: sarēķināsim, par ko maksājam!

Dzīvokļu īpašnieki cītīgi mācās skaitīt savu naudu. Nesen šāds eksperiments tika veikts mūsu mājā: kaimiņi ar zīmuli rokā sarēķināja, ka tikai par sētnieka pakalpojumiem vien katru mēnesi pārskaita namu pārvaldei aptuveni 500 latu. Rezultāts mājas iemītniekus patiesi satrauca. Visi vēlējās zināt, kur paliek tik prāva naudas summa?

Sētnieks jebkādu dalību šai lietā noliedza un apgalvoja, ka no namu pārvaldes saņem aptuveni 200 latu mēnesī. Šī ziņa mājas iemītniekos viesa vēl lielāku nemieru: 300 latu liktenis bija miglā tīts, sirdī iezagās pavisam nelabas aizdomas.

Taisa Štāle piekrita rubrikā „Mājas ekonomija” pastāstīt par likumīgo kārtību, kādā sētniekam tiek aprēķināta alga.

Lasīt tālāk ...

Vai viegli būt īrniekam?

„Uz sirds sakrājies daudz jautājumu par dzīvokļa apsaimniekošanu, par pašvaldības attieksmi pret īrniekiem. Spriediet paši. Dzīvoju labiekārtotā vienistabas dzīvoklī Ķengaragā. Tā kā esmu vientuļa pensionāre, nolēmu dzīvokli neprivatizēt. Vai ir vērts skaidrot, ka starp privatizētiem un neprivatizētiem dzīvokļiem pastāv liela atšķirība? Manuprāt, tās ir divas pilnīgi dažādas lietošanas juridiskās un ekonomiskās formas.

Taču pilsēta un namu pārvalde gan pret dzīvokļu īrniekiem, gan īpašniekiem izturas absolūti vienādi. Vai tas ir taisnīgi? Pēc īrnieka nāves pilsēta dabūs dzīvokli atpakaļ, bet prasības pret īrnieku ir tādas, it kā viņam būtu tiesības mājokli atstāt mantojumā...

Tātad īrniekiem tiek izvirzītas tādas pašas prasības kā dzīvokļu īpašniekiem. Šai sakarā man ir daži jautājumi.

Lasīt tālāk ...

Kas kait mūsu daudzstāvu namiem?

Esam nolēmuši jums pastāstīt par dažādām ar māju apsaimniekošanu saistītām profesijām. Šai jomā strādā daudz speciālistu, sākot no santehniķiem un beidzot ar vides inženieriem, bet pati universālākā profesija ir mājas meistars. Latvijā tas pagaidām vēl ir jaunums. Ar ko nodarbojas šie cilvēki? Stāsta mājas meistari Romāns Doroņins un Vadims Smirnovs.

Latvijā īsti mājas meistari pagaidām strādā tikai privātajos apsaimniekošanas uzņēmumos, bet nav šaubu – pienāks laiks, kad tādu speciālistu lietderību pienācīgi novērtēs arī pašvaldības uzņēmumi.

Ja īsi, tad mājas meistars ir cilvēks, kurš pastāvīgi, dienu no dienas uzrauga mājas tehnisko stāvokli, veic profilakses un remonta darbus, palīdz iedzīvotājiem avārijas gadījumā. Viņš var gan ūdens krānu nomainīt, gan siltummezglu noregulēt, vienā personā apvienojot krietnu desmitu profesiju. Romāna Doroņina un Vadima Smirnova tehniskajā aprūpē ir pāris desmitu māju Rīgā un Salaspilī, un to iemītnieki noteikti savus meistarus pazīst pēc sejas.

Lasīt tālāk ...

Nav pārbaudīts skaitītājs – maksā pēc pilnas programmas

Dzīvokļu īpašnieki bieži vien automātiski samaksā rēķinus, neiedziļinoties to saturā. Diemžēl tāda attieksme var radīt nopietnus zaudējumus, kā tas gadījās mūsu lasītājai Ņinai N.

Tas notika Rīgā, bet būs pamācoši arī visu citu Latvijas pilsētu iedzīvotājiem, jo tamlīdzīgā situācijā var nonākt jebkurš.

Brīdinājums sīkiem burtiņiem

Pati Ņina N. neuzskata, ka būtu kaut kā īpaši nogrēkojusies namu pārvaldes priekšā. Sieviete gluži vienkārši nepaspēja laikus verificēt ūdens skaitītājus, kam iemesls ir visai bēdīgs: nesen no dzīves šķīrās Ņinas vīrs, kurš pirms tam bija uzņēmies visas komunālās rūpes.

Lasīt tālāk ...

Sanitārā kopšana ar noslēpumu

Reti kurš rīdzinieks teiks, ka ar sētnieka darbu ir pilnībā apmierināts. Sūdzības mēdz būt visdažādākās, bet tām ir viegli atrast kopsaucēju: pastāv viedoklis, ka sētnieki Rīgā savus pienākumus nepilda tik cītīgi un labi, kā to vēlētos dzīvokļu īpašnieki. Bet nu mirkli padomāsim. Vai tiešām vienmēr pie visa vainīgi sētnieki, varbūt arī mēs paši reizēm pieļaujam kādu paviršību?

Iedzīvotāji samaksāja divreiz

Kā tas bieži mēdz gadīties, par ieganstu šai sarunai kļuva mūsu lasītāju sūdzība. Kāda daudzdzīvokļu nama iedzīvotāji raksta:

Lasīt tālāk ...

Numuru arhīvs: spied un lasi!