Komunālā pasaka izredzētajiem

Manās rokās nonākusi interesanta grāmata, saucas „Dažādu laikmetu mājokļi”, izdota 1975. gadā. Tikai pirms četriem gadu desmitiem speciālisti bija pārliecināti, ka jaunajā gadsimtā mēs baudīsim gluži neticamas ērtības. Piemēram, speciālisti paredzēja, ka roboti – mājkalpotāji parādīsies jau deviņdesmitajos gados. Kādas celtnieku un zinātnieku prognozes ir piepildījušās, bet kādas ne?

Ģimenei ar vienu bērnu – četristabu dzīvokli!

Atgādināšu, ka 50. un 60. gados PSRS būvētajās mājās neatkarīgi no stāvu skaita galvenokārt bija divistabu un vienistabas dzīvokļi. Četru cilvēku ģimenei piešķīra divistabu dzīvokli. 70. gados dzīvojamo platību sāka palielināt, ģimene ar vienu bērnu jau varēja tikt pie trīsistabu dzīvokļa. Lūk, kādus mūsu mājokļus iedomājās tā laika eksperti.

„Drīzā nākotnē mājās ievērojami pieaugs lielu dzīvokļu skaits. Mājās parādīsies četru un piecu istabu dzīvokļi, jaunajos tuvāko gadu būvniecības projektos tādi jau paredzēti.

Turpmāk plānots triju cilvēku ģimenei piešķirt trīsistabu dzīvokli, četru cilvēku ģimenei – četristabu, t.i., ar tādu aprēķinu, lai katram cilvēkam būtu viena istaba.

Perspektīvā bez istabas katram ģimenes loceklim būs vēl viena liela kopīga istaba, domāta tikai atpūtai, draugu uzņemšanai, ģimenes svinību rīkošanai.”

Vai prognoze piepildījusies? Nē! Šobrīd Latvijas pašvaldības atgriezušās pie pagājušā gadsimta vidus prakses – jaunajās pašvaldības mājās lielākā daļa ir vienistabas un divistabu dzīvokļi. Uz trīsistabu dzīvokli var cerēt tikai ģimene, kurā ir pieci un vairāk cilvēku. Protams, vidēji kvadrātmetru skaits uz vienu cilvēku ir palielinājies, bet princips „katram cilvēkam istaba” tā arī nav īstenojies.

Māja – konstruktors neradās

1975. gadā speciālisti uzskatīja, ka 21. gadsimta mājokļi būtiski atšķirsies no padomju sērijveida mājām:

„Viens no nosacījumiem, kam atbildīs nākotnes mājokļi, būs iespēja pārplānot dzīvokļus atbilstoši to iemītnieku vajadzībām.

Šai nolūkā tiks izmantotas no viegliem, skaņu necaurlaidīgiem materiāliem izgatavotas starpsienas, kā arī starpsienu skapji, ko bez grūtībām varēs uzstādīt jebkurā vietā.

Plaši izplatītas būs bīdāmas un salokāmas starpsienas. Ar tādu starpsienu palīdzību dzīvojamo istabu kopā ar blakustelpām varēs pārveidot par 30–40 kvadrātmetru lielu telpu.”

Ideja radīt ar vieglu rokas kustību pārveidojamus dzīvokļus šķita ļoti pievilcīga, taču tā arī netika realizēta. Tagad bīdāmas un salokāmas starpsienas var redzēt tikai biroju centros, kur tās ļauj divas mazas konferenču zāles pārvērst par vienu lielu. Acīmredzot mājās mēs tomēr vēlamies stabilitāti.

Kam vajadzīgs trešais ūdens krāns?

Dzīvokļu platības un istabu skaita palielināšanu divdesmitā gadsimta celtnieki uzskatīja tikai par vienu mājokļu attīstības aspektu. Viņi paredzēja, ka paralēli attīstīsies arī sadzīves tehnika, un šajā jautājumā prognozētāji ir trāpījuši tieši mērķī.

„Mēdz teikt, ka pie laba ātri pierodot,” lasām 1975. gada apskatā. „Jaunās mājas tagad vairs nav iedomājamas bez gāzes, centralizētas apkures, kanalizācijas, karstā ūdens. Vecās mājas, kurās nav šo elementāro ērtību, vai nu nojauc, vai arī rekonstruē. Taču pēc kāda laika ar to būs par maz, par tamlīdzīgi iekārtotiem mājokļiem arī teiks, ka tie ir morāli novecojuši.

Jaunajā mājoklī blakus virtuves izlietnei ar laiku vietu atradīs automātiskās trauku mazgātavas un žāvētavas, aizvien pilnīgākas kļūs plītis. Ēdienu uz tām varēs pagatavot daudz ātrāk. Mājasmātei vairs nevajadzēs pastāvīgi uzraudzīt pīrāgu vai citu ēdienu, automātiskā ierīce pati izslēgsies, kad ēdiens būs gatavs.

Tamlīdzīgas iekārtas mājās parādīsies nedaudz vēlāk, bet ne tik tālā nākotnē elektriskā plīts virtuvē nomainīs mazāk higiēnisko gāzes plīti, pienācīgu vietu ieņems arī iebūvēts ledusskapis.

Tāpat kā aukstumu, cilvēks mājoklī „uzvarēs” arī karstumu. Speciālas ierīces vasaras mēnešos atvēsinās gaisu līdz vajadzīgajai temperatūrai. Bet dienvidu rajonos līdzās ar zilu un sarkanu krāsu iezīmētajiem aukstā un karstā ūdens krāniem parādīsies trešais ar citādas krāsas apzīmējumu pazeminātas temperatūras ūdenim. Karstās dienās tas ir labākais dzēriens”.

No šiem futūristiskajiem pareģojumiem nav piepildījušies tikai divi – mūsdienu pasaulē joprojām eksistē mājas bez elementārām ērtībām un trešais krāns pazeminātas temperatūras ūdenim tā arī nav parādījies.

Ar sapni par kondicionieri

Paraudzīsimies, kādas ērtības vēl mums solīja pagājušajā gadsimtā. Piebildīšu, ka viss aprakstītais tolaik padomju cilvēkiem likās tik pārsteidzošs kā no fantastikas sacerējuma:

„Vienkāršāka kļūs arī mājokļa uzkopšana, jo būs automātiskas putekļu savākšanas ierīces. Vajadzēs tikai nospiest attiecīgo slēdzi.

Jau tagad, neizejot no dzīvokļa, pa telefonu var sarunāties ar radiem un draugiem, kas dzīvo tūkstošiem kilometru attālumā, un tas nevienu nepārsteidz. Bet pienāks laiks, kad dzīvokļos būs videotelefoni.

Uz virtuvē vai citā istabā uzstādīta ekrāna māte varēs redzēt, kas notiek bērnistabā. Atkal atliks tikai nospiest vajadzīgo pogu.

Citādas būs arī dzīvokļos iebūvētās iekārtas. Skapjus, veļas kumodes, grāmatplauktus – visu nomainīs iebūvētas mēbeles. Jaunajās mājās tādas jau ir, bet nelielā skaitā. Būs daudz vairāk – veselas iebūvēto mēbeļu sienas, apdarinātas atbilstoši iedzīvotāju gaumei ar dažādu veidu koksni vai vēlamās krāsas un raksta plastmasu, vai varbūt ar mums šobrīd vēl nezināmiem materiāliem.

Varbūt arī gulta nākotnes mājoklī ar laiku atdos vietu gaisa matracim, vēsam vasaras svelmē un ar sasildītu gaisu piepildītam ziemā.

Ārzemju zinātnieki jau šodien runā par mājas robotu, kas varēs pildīt visus mājā nepieciešamos darbus – veikt uzkopšanu, uzklāt galdu, atnest, aiznest atpakaļ to vai citu priekšmetu, tas ir, darīt visu iepriekš izstrādātajā programmā paredzēto.

Tāda „mājkalpotāja” vai, pareizāk sakot, „mājkalpotājs”, iespējami īsā laikā paveicis uzdotos darbus, varēs iekārtoties tam atvēlētajā vietā, piemēram, kādā sienas skapja nodalījumā, un gaidīt tur nākamo uzdevumu. Ir doma, ka tādu robotu pakalpojumus cilvēki varēs izmantot jau 20. gadsimta 90. gados...”

Šķiet, no visa minētā uz papīra palicis tikai mājas robots, kuram būtu vajadzējis no rīta gatavot mums kafiju un pienest svaigu avīzi pie gultas. Bet iespējams, ka agrāk vai vēlāk cilvēce sagaidīs arī tādu tehnikas brīnumu.

Bet Latvijā tagad ir cits uzdevums – apgādāt cilvēkus vismaz ar kaut kādu pajumti. Vieni parādu dēļ vispār zaudējuši jumtu virs galvas, citi gadu desmitiem stāv rindā un ir priecīgi, ja no pašvaldības var saņemt vismaz istabeli koka graustā ar tualeti pagalmā. Bet jūs sakāt – roboti...