Viss kas jāzin par savu māju!

Darīsim KOPĀ!

Privātās firmas – par tiešiem norēķiniem

Taisa Štāle vada privāto namu pārvaldi Rīgas namu apsaimniekotājs, kas apkalpo mājas Rīgā un Salaspilī.

– Apkures sezonu sagaidījām kā parasti. Vasarā lielu uzmanību pievērsām siltummezglu sakārtošanai. Mūsu meistari tos apsekoja kopā ar Rīgas siltuma pārstāvjiem. Centāmies mājās veikt siltināšanas darbus, lai palīdzētu iedzīvotājiem taupīt siltumu un naudu. Mainījām kāpņu telpās logus un durvis. Praktiski visās Rīgas namu apsaimniekotāja mājās šie darbi jau ir pabeigti.

– Jūsu mājās pēdējos gados veikts daudz remonta darbu. Cik par apsaimniekošanu jāmaksā iedzīvotājiem, lai tik metodiski veiktu siltināšanu?

Lasīt tālāk ...

Mūsu rūpju ziema

Sākas apkures sezona – sākas grūtības. Šis likums Rīgā vienmēr ir bijis spēkā, vai nu tas varētu izpalikt šajā krīzes ziemā. Pilsētai ir divas nelaimes, taču te nav runa par muļķiem un ceļiem kā slavenajā krievu klasiķa izteicienā par divām valsts nelaimēm, te runa ir par parādiem un vēlreiz par parādiem.

Oktobra beigās uzņēmums Rīgas siltums pieslēdza apkuri 99% Rīgas dzīvojamo namu, bet smaga situācija izveidojās, piemēram, privātajā namu pārvaldē Māju serviss KSA: šā uzņēmuma aprūpē esošajās 53 mājās radiatori kā bija, tā palika auksti. Iedzīvotāju parāds savam pārvaldniekam un attiecīgi KSA parāds siltuma piegādātājam pārsniedza 220 tūkstošus latu.

Lasīt tālāk ...

Ak, nelieto liftu? Vienalga maksā!

Jautājums, vai pirmā un lielākoties arī otrā stāva iedzīvotājiem jāmaksā par lifta NElietošanu, izraisījis asu diskusiju Rīgā un Jūrmalā. Pēc jaunajiem noteikumiem – jā, jāmaksā visu dzīvokļu īpašniekiem. Viena otra namu pārvalde saudzē savus klientus un jauno aili rēķinos nav ierakstījušas. Bet namu pārvalde Pļavnieku nami bez liekas vilcināšanās maksu par lifta lietošanu pirmā stāva iedzīvotājiem rēķinā ierakstīja jau ziemā. Tauta pauda sašutumu. Mēs veicām pētījumu un noskaidrojām, ka šī problēma nav neatrisināma.

Par ko maksājam?

Rēķinus, kuros ailē „Liftu saimniecības uzturēšana” ierakstīti reāli lati un santīmi, Salnas ielas deviņstāvu mājas pirmā un otrā stāva dzīvokļu iemītniekiem piegādā jau sen. Pats par sevi saprotams, ka cilvēki ir neapmierināti! Ļaudis nevēlas maksāt par pakalpojumu, ko nekad neizmanto. Vēstulē redakcijai viņi tā arī raksta: pirmo stāvu iemītnieki liftu nekad nav lietojuši. Arī tie, kas dzīvo stāvu augstāk, pacelšanas mehānismu bez akūtas vajadzības nelieto, uzkāpt pa kāpnēm esot gan ātrāk, gan veselīgāk. Tāpēc ierakstu rēķinā, pret kuru iedrukāta maksa – viens lats un 10 santīmi, viņi uzskata par lieku.

Lasīt tālāk ...

Salaspils kontrolēs renovācijas norisi

Salaspils dome sarīkoja sarunas ar māju ārējās siltināšanas materiālu ražotājiem. Pašvaldības mērķis ir piedāvāt pilsētniekiem iespējami labākos mājokļu renovācijas risinājumus. Organizēt semināru pilsētai palīdzēja Rīgas Apsaimniekotāju asociācija, kas ir ieinteresēta, lai blakus Rīgai būtu skaistas un siltas mājas. Varbūt pēc tam arī pati Rīga aktīvāk ķersies pie šā cildenā darba.

Cilvēkiem trūkst informācijas!

Uz sarunu ar Salaspils vicemēru Mihailu Rogalu, vietējās būvvaldes vadītāju Valēriju Sičovu un dzīvokļu īpašnieku sabiedrību pārstāvjiem ieradās pašu lielāko būvmateriālu ražotāju un izplatītāju pārstāvji. Šiem cilvēkiem bieži negadās sēsties pie kopēja sarunu galda, lai gan sasāpējušu jautājumu ir atliku likām. Tāpēc nav nekāds brīnums, ka speciālistu diskusija ieilga.

Lasīt tālāk ...

Lai par „korekciju” maksā zaglēni!

Žanna PRESA,
kompānijas Sanrems direktore

Pret ūdens zādzībām ir jācīnās, tas skaidrs visiem – gan apsaimniekotājiem, gan firmām, kas uzstāda skaitītājus un bieži saņem sev adresētus pārmetumus. Bet īpaši labi tas saprotams iedzīvotājiem, kuri no sava maciņa maksā par tā dēvēto „korekciju”.

Diemžēl, visi ar ūdens zudumiem saistītie risinājumi līdz šim Rīgā ir bijuši tīri formāli. Visā Latvijā turpina uzstādīt skaitītājus, uz kuriem var iedarboties ar magnētu. Turklāt novecojušie ūdens mērītāji maksā aptuveni tikpat, cik jaunās paaudzes skaitītāji.

Atklāšu noslēpumu: precīzie skaitītāji bez magnētiskās uzmavas, kurus nevar apmānīt, mājokļu īpašniekiem maksātu tikai divus līdz četrus latus dārgāk nekā vecie, savu laiku nokalpojušie aparāti, ko vairākumā gadījumu uzstāda mūsu dzīvokļos.

Lasīt tālāk ...

Caurules, kas nepievils

Daudzos Rīgas namos saglabājušies vecie ūdensva-di un kanalizācijas sistēmas. Šīs caurules iedzīvotājiem kalpojušas 40–50 gadu, bet reiz pienāk laiks komunikācijas atjaunot. Tādā gadījumā jāatrisina divi uzdevumi: jāatrod nauda ūdensvadu un kanalizācijas nomaiņai un jāizvēlas kvalitatīvas caurules, kas kalpos tikpat ilgi kā vecās, bet varbūt pat ilgāk.

Lai nebūtu plūdu!

Taupīt uz cauruļu rēķina ir bīstami. Ne velti Eiropas Savienība stingri reglamentē cauruļu kvalitāti jaunbūvēs. Tos pašus standartus vēlams ievērot, veicot remontu vecajās mājās.

Lasīt tālāk ...

Viss jaunais ir labi aizmirsts vecais

Mājas renovācija aptver daudz dažādu darbu. Iemītniekiem jāsagādā jauni logi un durvis, kopā ar celtniekiem jāpārbauda jumts, jānokāpj pagrabā un jāsaskaita caurules, kurām vajadzīga izolācija... Taču neviens neņemsies apstrīdēt, ka galvenais uzdevums tomēr ir ārsienu siltināšana. Ja tas netiek darīts, tad renovācija nav nekāda renovācija! Un tieši šajā posmā daudzi iedzīvotāji apjūk: ārējo siltinātāju Latvijā ir ļoti daudz, kā izvēlēties vispiemērotāko?

Kopš mūsu avīzes pirmā numura esam izvirzījuši mērķi konsekventi iepazīstināt lasītājus ar dažādiem māju ārējai siltināšanai piemērotiem materiāliem. Jums jau ir stāstīts par modernajām nanotehnoloģijām, kas siltinātājus pārvērš par kaut ko krāsai līdzīgu: uzzied tādu uz sienas – un gatavs! Pēc tam stāstījām par materiālu KRITERM, kas māju ietērpj kā kažokā. Bet tie visi ir tirgus jaunumi. Spriest par šo materiālu efektivitāti pagaidām ir grūti, jo Latvijā tos sāka lietot nesen. Tāpēc šoreiz nolēmām pastāstīt par pašu klasiskāko siltinātāju – putu polistirolu.

Vecais labais putu polistirols ir sekmīgi lietots gan pirms desmit, gan divdesmit, gan visiem trīsdesmit gadiem. Siltināto māju iemītnieki it kā nežēlojas. Lai gan... Protams, žēlojas. Galvenais iebildums pret putu polistirolu agrāk bija tāds, ka ugunsgrēka laikā tas aizdegas viegli un ātri kā salmi, neatstājot lielas cerības uz mājas glābšanu. Turklāt degot tas izdalīja tik kodīgus melnus dūmus, ka viss rajons klepoja un šķaudīja. Bez tam putu polistirola pretinieki apgalvo, ka šim materiālam nav ilgs mūžs, pēc gadiem desmit tas zaudē daļu no izolācijas īpašībām.

Lasīt tālāk ...

Numuru arhīvs: spied un lasi!