Viss kas jāzin par savu māju!

Darīsim KOPĀ!

Viss jaunais ir labi aizmirsts vecais

Mājas renovācija aptver daudz dažādu darbu. Iemītniekiem jāsagādā jauni logi un durvis, kopā ar celtniekiem jāpārbauda jumts, jānokāpj pagrabā un jāsaskaita caurules, kurām vajadzīga izolācija... Taču neviens neņemsies apstrīdēt, ka galvenais uzdevums tomēr ir ārsienu siltināšana. Ja tas netiek darīts, tad renovācija nav nekāda renovācija! Un tieši šajā posmā daudzi iedzīvotāji apjūk: ārējo siltinātāju Latvijā ir ļoti daudz, kā izvēlēties vispiemērotāko?

Kopš mūsu avīzes pirmā numura esam izvirzījuši mērķi konsekventi iepazīstināt lasītājus ar dažādiem māju ārējai siltināšanai piemērotiem materiāliem. Jums jau ir stāstīts par modernajām nanotehnoloģijām, kas siltinātājus pārvērš par kaut ko krāsai līdzīgu: uzzied tādu uz sienas – un gatavs! Pēc tam stāstījām par materiālu KRITERM, kas māju ietērpj kā kažokā. Bet tie visi ir tirgus jaunumi. Spriest par šo materiālu efektivitāti pagaidām ir grūti, jo Latvijā tos sāka lietot nesen. Tāpēc šoreiz nolēmām pastāstīt par pašu klasiskāko siltinātāju – putu polistirolu.

Vecais labais putu polistirols ir sekmīgi lietots gan pirms desmit, gan divdesmit, gan visiem trīsdesmit gadiem. Siltināto māju iemītnieki it kā nežēlojas. Lai gan... Protams, žēlojas. Galvenais iebildums pret putu polistirolu agrāk bija tāds, ka ugunsgrēka laikā tas aizdegas viegli un ātri kā salmi, neatstājot lielas cerības uz mājas glābšanu. Turklāt degot tas izdalīja tik kodīgus melnus dūmus, ka viss rajons klepoja un šķaudīja. Bez tam putu polistirola pretinieki apgalvo, ka šim materiālam nav ilgs mūžs, pēc gadiem desmit tas zaudē daļu no izolācijas īpašībām.

Lasīt tālāk ...

„Siltuma” pasi – katrai mājai

Šogad mājas, kuru platība pārsniedz 1000 kvadrātmetru, sāks saņemt pases, protams, ne jau parastās, bet enerģijas pases. Tā noteicis Ministru kabinets. Pirmās rindā uz energoauditu uzaicinātas jaunbūves. Tām sekos lielie nami, ko izīrē vai pārdod. Pēc visa spriežot, nav palicis daudz laika arī līdz Latvijas dzīvojamā fonda vispārējai pārbaudei, jo ES prasības attiecībā uz energoefektivitāti ar katru gadu kļūst aizvien stingrākas! Pašreiz daudzstāvu nama energoaudits Rīgā izmaksā vidēji no 250 līdz 400 latiem. Mēs centāmies noskaidrot, vai tas ir to vērts

Iedzīvotāji novērtējuši domes programmu

Jau vairākus gadus Rīgas dome palīdz apmaksāt energoaudita procedūru galvaspilsētas namiem. Pieteikumus dalībai projektā parasti iesniedz ap simt daudzstāvu namu, bet pilsētai naudas pietiek tikai pāris desmitiem.

Ķieģeļu mājai Baltajā ielā Iļģuciemā laimējās iekļūt pašvaldības programmā. No mājas pašas līdzekļiem pārbaudei tika piešķirti 250 lati, vēl 100 piemaksāja dome. Nesen rezultātus apsprieda dzīvokļu īpašnieku informatīvā sanāksmē.

Lasīt tālāk ...

Zem gulošas siekstas ūdens netek

„Liels paldies jums, ka beidzot Rīgā ir avīze, kurā iedzīvotāji var paust savu viedokli komunālajos jautājumos! Līdz šim visas sūdzības iestrēga namu pārvaldēs un pilsētas varas iestādes izlikās mūsu jautājumus nedzirdam. Lūdzu, avīzes iznākšanas dienā aizvediet to uz Rīgas domi, lai deputāti vismaz no avīzes uzzinātu, kā patiesībā dzīvo pilsēta.

Taču šoreiz nesūdzēšos par varas iestādēm. Gluži otrādi, gribu vērsties pie pašiem iedzīvotājiem. Mīļie rīdzinieki! Kāpēc jūs esat tik pasīvi un nemaz neinteresējaties par to, kas notiek jūsu mājās? Jaunie likumi un Ministru kabineta noteikumi dod mums tiesības sarunāties ar namu pārvaldi kā līdzīgiem ar līdzīgu un pat diktēt tai savus nosacījumus. Taču mēs neesam gatavi izmantot šīs tiesības.

Lasīt tālāk ...

Galvaspilsētā darbojas santehniķi – blēži

Rīgā noticis kas ārkārtējs: atklājies, ka daļa firmu, kas apkalpo skaitītājus, veikli muļķo savus klientus. Noņemot ūdens mērītājus plānotajai pārbaudei, santehniķi patiesībā vilto verifikācijas sertifikātus un naudu iebāž sev kabatā. Pirmie tādi gadījumi atklāti vienlaikus Rīgas Kurzemes un Vidzemes priekšpilsētā. Krāpnieki ir atmaskoti un tuvākajā laikā tiks aicināti uz tiesu. Diemžēl speciālisti ir pamatoti nobažījušies, ka blēdību epidēmiju tas neapturēs. Lai sodītu bez izņēmuma visas negodīgās kompānijas, būs vajadzīga pilsētas un pat valdības iejaukšanās.

No haltūras līdz krāpšanai

– Lūk, – namu pārvaldes Juglas nami vadītājs Aleksandrs Pavlovskis noliek man priekšā divus skaitītāju verifikācijas sertifikātus, – tie ir viltojumi!

Pirms dažiem mēnešiem namu pārvalde izveidoja pati savu sanitārtehniķu brigādi, kas apkalpo skaitītājus dzīvokļos. Taču aizliegt namu pārvaldes teritorijā darboties arī komercfirmām Aleksandrs Pavlovskis nevar. Līdz šim viņam ir nācies samierināties ar nepatīkamajiem kaimiņiem, lai gan iebildumu pret „klaiņojošajiem santehniķiem” namu pārvaldniekam ir atliku likām. Viņi par saviem pakalpojumiem prasa nedaudz mazāk nekā municipālā apsaimniekošanas organizācija, bet par savu darbu nekādā veidā neuzņemas atbildību. Ja grib, uzliek skaitītāju šķībi, ja grib, iesmērē klientam ūdens mērītāju bez obligātās uzlīmes (ej un pārbaudi, vai uz mēraparāta tāda vispār ir bijusi). Bet tagad atklājies, ka situācija ir pavisam bēdīga: komercfirmas nevis vienkārši halturē, bet atklāti muļķo mūs.

Lasīt tālāk ...

Pret ūdens zēdzībām

„Mēs, rajona iedzīvotāji, rakstām šo vēstuli cerībā tikt sadzirdēti. Līdz šim Rīgas dome un namu pārvaldes lēmumus par ūdens zudumu apmaksas kārtību ir pieņēmušas, neņemot vērā dzīvokļu saimnieku domas. Tomēr palikusi cerība, ka viens otrs rīdzinieku ieteikums kādreiz tiks uzklausīts.

Laikraksta decembra numurā jūs publicējāt kāda rīdzinieka vēstuli, kurš pauda sašutumu par pieskaitījumiem komunālo maksājumu rēķinos. Namu pārvalde katru mēnesi aprēķina starpību starp mājas kopējā ūdens mērītāja un mūsu individuālo skaitītāju rādījumiem, un iedzīvotājiem nākas šo starpību samaksāt.

Mums skaidro, ka vainīgi kaimiņi, kas zog ūdeni. Jā, ir Rīgā arī zagļi, bet nevar taču visus mērīt ar vienu mērauklu! Vai esat padomājuši, cik daudz ūdens nozagts pašiem iedzīvotājiem?

Lasīt tālāk ...

Cīņa ar vai par atkritumiem?

Lai nu ko, bet atkritumus radīt Rīga prot. Mēs katrs saražojam vidēji 1,6 kubikmetrus sadzīves atkritumu gadā, un tā vēl nav robeža. Bet atkritumi ir jāizved. Firmas, kas veic šo cildeno darbu, gadā savos kontos apgroza ap 10 miljoniem latu. Pilsētai šī summa nav ne liela, ne maza, bet pilnīgi pietiekama, lai uzņēmēji par to rīkotu kautiņus. Kārtējais raunds sākās nupat šajās dienās. Samazgas tika visiem.

Pret operatoriem milzum daudz pretenziju

Pa galvaspilsētas Rātsnama kabinetiem jau vairākas nedēļas klīst jaunā atkritumu apsaimniekošanas koncepcija. Dokumentu aizstāvēt cēlies vicemērs Jānis Dinevičs, viņam palīdz Getliņu atkritumu poligona priekšnieks Imants Stirāns. Jau sen pienācis laiks ieviest kārtību pilsētas atkritumu laukumos, viņi uzskata.

Atkritumu izvešana Rīgā notiek ne šā, ne tā. Sāksim ar to, ka mūs apkalpo piecas sešas komercfirmas. Vienā un tai pašā pagalmā vienai mājai var būt līgums ar uzņēmumu A, otrai ar B. Un tad nav nekāds brīnums, ka visu rītu zem logiem šaudās un grabinās atkritumu vedēji.

Lasīt tālāk ...

Sāciet siltināšanu no pagraba !

„Labprāt lasām jūsu avīzi, paldies par vērtīgo informāciju. Nesen jūs vēstījāt, ka Rīgas domes Komunālais departaments veicis veselu pētījumu, lai noskaidrotu, kur paliek siltums.

Ierēdne Silvija Mišurova pastāstīja, kā eksperti pētījuši spraugas logos un sienu biezumu. Bet gribas atgādināt, ka ne jau galotni kokam laista, laista saknes. Mājas saknes ir pagrabs.

Padomju laikā būvēto namu pagrabi nekad nav remontēti. Logu režģi ir veci, sarūsējuši. Dažos daudzstāvu namos pagrabi jau sen ir izlaupīti, dažviet žēlsirdīgas vecmāmiņas tiem izlauzušas logus, lai ielaistu klaiņojošus kaķus.

Lasīt tālāk ...

Numuru arhīvs: spied un lasi!