2013. gads: ar ko pārsteidza pakalpojumu sniedzēji?

Dzīvokļu īpašniekiem jāseko tam, kas notiek komunālajā sfērā, jo katrs pakalpojumu sniedzēju solis atbalsojas tarifos vai sola citas nepatikšanas. Šajā galveno ziņu apskatā stāstām par visu labo un slikto, ko aizejošajā gadā sastrādājuši mūsu dārgie komunālās sfēras uzņēmumi.

Rīgas ūdens

Pilsētas ūdensvads paplašinās

Pašvaldības uzņēmums Rīgas ūdens novembrī parakstīja līgumus par ūdensvada un kanalizācijas izbūves darbiem Bolderājā un Katlakalnā.

Projektam Bolderājā uzņēmums plāno tērēt 3,6 miljonus latu, darbi Katlakalnā izmaksās 5,7 miljonus latu. Ūdensvada un kanalizācijas tīklu paplašināšana ir projekta „Ūdenssaimniecības attīstība Rīgā, 4. kārta” komponentes. Pavisam projekta ietvaros paredzēts ūdensvada un kanalizācijas jauno iecirkņu izbūvē ieguldīt 27,7 miljonus latu, vairāk nekā puse no šīs summas būs Kohēzijas fonda finansējums.

Kopumā SIA Rīgas ūdens izbūvēs jaunu ūdensvadu gandrīz 40 kilometru garumā un 50,4 kilometrus kanalizācijas, kā arī astoņas jaunas kanalizācijas sūkņu stacijas. Pēc darbu pabeigšanas 2014. gadā centralizētās ūdensapgādes pakalpojumus no jauna varēs izmantot aptuveni 4200 iedzīvotāju Bolderājā, Katlakalnā un Mārupē, bet centralizētā kanalizācija kļūs pieejama 6000 jauniem lietotājiem.

Ūdensvada jauda... ir pārāk liela

Oktobrī Rīgas vicemērs Andris Ameriks pavēstīja interesantu faktu: komunālie pakalpojumi kļūst dārgāki tāpēc, ka pilsētās samazinās iedzīvotāju skaits.

„Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem, Rīga četru gadu laikā ir zaudējusi 25 tūkstošus deklarēto iedzīvotāju,” speciāli sarīkotā diskusijā informēja  Ameriks. „Šādā veidā turpinot, atlikušie rīdzinieki nespēs segt visus izdevumus. Rīgai ir jāuztur arī sabiedriskais transports, skolas un daudz kas cits”.

Skaidrojot ūdens iespējamās sadārdzināšanās iemeslus, Ameriks norādīja, ka Rīgas ūdens cauruļu diametrs ir rēķināts miljonu pilsētai un tajās ir jāuztur spiediens. Taču klientu skaits Rīgā samazinās, līdz ar to pakalpojuma pašizmaksa aug.

„Drīzumā pusmiljonam iedzīvotāju būs jāuztur miljonam paredzētas ūdens sistēmas,” teica Ameriks.

Tagad visi parādnieki – internetā

Šoruden atkal aktuāls kļuva jautājums par iedzīvotāju un namu apsaimniekotāju parādiem par ūdeni. SIA Rīgas ūdens draudēja 32 mājām atslēgt pakalpojumu. Pagaidām tas nav noticis, bet neviens nezina, kas notiks rīt.

Lai savlaicīgi informētu dzīvokļu īpašniekus par situāciju, kāda daudzdzīvokļu mājai ir norēķinos par ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem, SIA Rīgas ūdens tagad savā mājaslapā ievieto informāciju par kavētajiem maksājumiem. Tam ir īpaša nozīme gadījumos, ja dzīvokļu īpašnieki akurāti maksā rēķinus, bet apsaimniekotājs nepārskaita naudu pakalpojumu sniedzējiem.

„Informāciju par mājām parādniecēm mēs regulāri ievietojam savas mājaslapas sadaļā „Informācija par kavētajiem maksājumiem”, pastāstīja SIA Rīgas ūdens pārstāvis Arturs Mucenieks.

Informācija tiek atjaunināta divas reizes mēnesī. Patlaban sadaļā http://www.rigasudens.lv/aktuali/informacija-par-kavetajiem-maksajumiem var atrast ziņas par simtiem māju ar parādu no 24 līdz 7000 latu. Joprojām lielākie nemaksātāji ir jaunbūvju kompleksa Metropolija Anniņmuižas bulvārī iedzīvotāji un apsaimniekotāji – katrs no šā kompleksa korpusiem ir parādā SIA Rīgas ūdens no 1000 līdz 7000 latu.

Tiešie norēķini: tarifu kāpums par 30%?

Septembrī SIA Rīgas ūdens pārstāvji īpašu uzmanību pievērsa Saeimas idejai ieviest tiešos maksājumus par komunālajiem pakalpojumiem, lai katrs dzīvokļa īpašnieks varētu noslēgt tiešu līgumu ar pakalpojuma sniedzēju un nebūtu atbildīgs par kaimiņu parādiem.

„Mēs aprēķinājām, ka, ieviešot tiešos norēķinus, rīdzinieku izdevumi par ūdeni varētu pieaugt vidēji par 30%,” rudenī brīdināja SIA Rīgas ūdens valdes priekšsēdētāja Dagnija Kalniņa. „Turklāt mums būs grūtāk cīnīties ar parādniekiem, jo mūsu ēkas ir būvētas tā, ka ūdeni atslēgt tikai vienam dzīvoklim nav iespējams”.

Taču Saeima joprojām uzskata, ka pašreizējā pakalpojumu apmaksas sistēma nav taisnīga, jo liek apzinīgajiem maksātājiem segt kaimiņu parādus. SIA Rīgas ūdens argumenti nav kavējuši virzīt tālāk attiecīgos grozījumus Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā.

Parādi tiešām ir lieli

Šovasar uzņēmums Rīgas ūdens pavēstīja, ka rīdzinieku parādi par ūdeni sasnieguši 1,9 miljonus latu. Diemžēl daļa no šiem parādiem ir fiktīva, jo iedzīvotāji ir godprātīgi maksājuši apsaimniekotājam, bet nauda pazudusi tā dziļajā kabatā, nenonākot līdz pakalpojuma sniedzējam.

Latvijas gāze

Gāzes kari

Svarīgs notikums 2013. gadā piedzīvots gāzes tirgū: Augstākās tiesas (AT) Senāts lēma, ka uzņēmumam Latvijas gāze nav tiesību atteikt pakalpojumu dzīvokļa jaunajam īpašniekam vai īrniekam gadījumā, ja iepriekšējam lietotājam bijis parāds par piegādāto dabasgāzi.

Šī problēma pastāvēja ilgus gadus, daudzi rīdzinieki paspēja uzdauzīt punus pret AS Latvijas gāze akmenscieto ietiepību. Visbiežāk nelaime piemeklēja dzīvokļu pircējus, kuri nebija pārliecinājušies, vai iepriekšējais īpašnieks ir samaksājis visus gāzes rēķinus. Cieta arī pašvaldības mājokļu īrnieki: cilvēki, kas desmitiem gadu bija gaidījuši pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā un beidzot saņēmuši kārotās atslēgas, bija spiesti konstatēt, ka iepriekšējie īrnieki atstājuši milzīgu parādu par gāzi.

„Vai nu jūs samaksāsiet iepriekšējā lietotāja rēķinu, vai arī mēs ar jums neslēgsim līgumu par gāzes piegādi,” tādos gadījumos nelokāmi bija AS Latvijas gāze speciālisti, un iedzīvotājiem, protams, nācās piekāpties.

Šovasar AT Senāts atzina, ka tāda prakse ir netaisnīga. Spriedums nav pārsūdzams: uzņēmumam nauda jāpiedzen nevis no jaunā lietotāja, bet gan no tā, kurš palicis parādā.

Dabasgāzes piegādes līgums pēc savas būtības ir civiltiesisks darījums. Piegādātājam ir tiesības līgumu vienpusēji izbeigt, ja lietotājs nepilda līguma nosacījumus vai ir zaudējis gazificētā objekta īpašuma vai īres tiesības. Bet AT Senāts atzina, ka šādas AS Latvijas gāze tiesības nevar prevalēt pār likumā noteikto pienākumu sniegt sabiedrisko pakalpojumu pēc jaunā nekustamā īpašuma īpašnieka pamatota pieprasījuma.

Jau agrāk par parādu atgūšanas negodīgu praksi uzņēmumu Latvijas gāze sodīja Konkurences padome, piemērojot tiesisko pienākumu pārtraukt pārkāpumu un uzliekot naudas sodu 1,568 miljonu latu apmērā.

Rīgas siltums

Siltums kļuvis lētāks

Atgādināsim, ka šogad Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija apstiprināja jaunu AS Rīgas siltums pakalpojumu tarifu. No 1. jūlija galvaspilsētas siltumapgādes uzņēmuma pakalpojumi kļuvuši vidēji par 3% lētāki. Tas noticis, pateicoties veiktajiem modernizācijas pasākumiem un pieaugušajam biokurināmā izmantošanas īpatsvaram.

Reizē uzņēmums samazinājis siltuma zudumus maģistrālēs līdz 13%. Varbūt atceraties, ka agrāk uz siltummaģistrālēm pat salā ziedēja pienenes. Tagad vairs tā nenotiek, no 1996. līdz 2012. gadam uzņēmums rekonstruēja vai no jauna izbūvēja 360 kilometru siltumtīklu, kas ļāvis ietaupīt 670 000 megavatstundu enerģijas. Ar šo daudzumu pietiktu, lai nodrošinātu ar apkuri Rēzekni, Jēkabpili, Jūrmalu, Jelgavu un Ventspili.

Protams, arī 13% siltuma zudumu nav maz, taču kaimiņiem klājas daudz ļaunāk. Piemēram, uzņēmums Tallinna Küte, kas apgādā ar siltumu Igaunijas galvaspilsētu, sola tikai 2017. gadā zudumus samazināt līdz 15%.

Jaunā sistēma prasīs miljonu

Arī uzņēmums Rīgas siltums, kas gādā par siltumu mūsu mājokļos, ir noraizējies par tiešo norēķinu sistēmas gaidāmo ieviešanu. Siltumapgādes giganta valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis uzskata, ka uzņēmumam tiešo norēķinu sistēmas ieviešanai vajadzēs pusotra līdz divus gadus un prāvus ieguldījumus – aptuveni miljonu latu.

„Mums būs nepieciešams programmu nodrošinājums, būs jāapmāca cilvēki, jāsagatavo telpas,” saka Talcis.

Zīmīgi, ka viena no galvenajām problēmām saistībā ar tiešo norēķinu sistēmas iespējamo ieviešanu ir... neziņa. Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma pēdējā redakcija nosaka, ka iedzīvotājiem būs tiesības izvēlēties, vai palikt pie vecās sistēmas, kas paredz kolektīvu atbildību, vai arī pāriet uz tiešiem norēķiniem ar pakalpojumu sniedzējiem. Uzņēmumā neņemas prognozēt, cik daudz Rīgas māju izvēlēsies tiešos norēķinus.

„Domāju, ka lielākā daļa iedzīvotāju Rīgā izvēlēsies saglabāt esošo norēķinu kārtību,” saka Talcis, „savukārt tiešos norēķinus izvēlēsies tie iedzīvotāji, kuriem ir bijusi negatīva pieredze ar apsaimniekotāju”.

Būs jauni siltumtīkli

Rudenī uzņēmums Rīgas siltums pavēstīja, ka plāno nākamvasar siltumtīklu rekonstrukcijā ieguldīt aptuveni sešus miljonus latu.

„Kopumā mēs plānojam rekonstruēt 11,5 kilometrus siltumtīklu,” informēja uzņēmuma valdes loceklis Uģis Osis. 2012./2013. finanšu gadā uzņēmums rekonstruēja aptuveni 12 kilometrus siltumtīklu, kā arī nomainīja siltumizolāciju 4,9 kilometriem virszemes siltumtīklu.

Rīdzinieku ievērībai! Lielākie siltumtīklu remontdarbi nākamvasar plānoti Brīvības ielā (no Krustabaznīcas ielas līdz Džutas ielai), A. Čaka ielā (no Pērnavas ielas līdz Alauksta ielai), pie Maskavas ielas (no Krasta ielas līdz Ogres ielai), Juglas ielā (no Malienas ielas līdz Kvēles ielai) un Prūšu ielā (starp Rušonu un Maskavas ielu).

Pēdējo 17 gadu laikā Rīgas siltums rekonstruējis 54% jeb 371 kilometru tam piederošo siltumtīklu, kas ir 41% no kopējiem Rīgā esošajiem siltumtīkliem.

Kā uzzināt par parādiem?

Uzņēmums Rīgas siltums gluži tāpat kā citi komunālo pakalpojumu sniedzēji ir stipri noraizējies par iedzīvotāju parādiem.

Pēc 2013. gada 1. janvāra datiem, rīdzinieku parāds par piegādāto siltumenerģiju nedaudz pārsniedza 26 miljonus latu. Pirms jaunās apkures sezonas tas krasi samazinājās līdz 1,2 miljoniem latu, bet tas notika, pateicoties apsaimniekotājiem: namu pārvaldes ņēma kredītus iedzīvotāju parādu dzēšanai vai novirzīja šim nolūkam māju remonta uzkrājumus.

AS Rīgas siltums turpina sūtīt informatīvas vēstules iedzīvotājiem, kuru mājas apsaimnieko privātās kompānijas (tās tiek uzskatītas par galveno riska grupu). Vēstulēs uzņēmums informē par mājas kopējo parādu, lai tādējādi pamudinātu dzīvokļu īpašniekus vērsties pie apsaimniekotāja ar prasību aktīvāk cīnīties ar reālajiem parādniekiem. Ja parāds radies tāpēc, ka apsaimniekotājs nav AS Rīgas siltums pārskaitījis no iedzīvotājiem saņemto naudu, dzīvokļu īpašniekiem steidzami vajadzētu meklēt jaunu apsaimniekotāju.

Septembrī uzņēmums nosūtīja vairāk nekā 20 tūkstošus brīdinājumu, kā arī atgādina, ka jebkurš dzīvokļa īpašnieks var saņemt izziņu par apsaimniekotāja veiktajiem norēķiniem. Izziņā tiek norādīts, kad un kādā apjomā apsaimniekotājs veicis samaksu un parāda apjoms.

Izziņu pieprasījumus var sūtīt pa pastu uz adresi Cēsu iela 3a, Rīga, LV-1012, pa faksu 67017303 vai uz e-pasta adresi Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt..

Latvenergo

Sargieties, elektrība kļūs dārgāka!

Gada jaunums AS Latvenergo klientiem ir Saeimas lēmums atvērt elektroenerģijas tirgu mājsaimniecībām. No 2014. gada 1. aprīļa ikviens dzīvokļa īpašnieks pats varēs izlemt, kādas kompānijas elektrību vēlas saņemt no savas personiskās rozetes. Piegādātāja izraudzīšanas procesu sola padarīt maksimāli vienkāršu.

Taču nosacītai brīvībai elektroenerģijas piegādātāja izvēlē ir sava cena, iedzīvotājiem, kuri šobrīd pērk elektrību regulējamā tirgū, no nākamā gada nāksies maksāt vairāk. Pērkot elektroenerģiju no AS Latvenergo, vienas kilovatstundas cena šobrīd ir 8,18 santīmi (starta tarifs) vai 10,65 santīmi (pamata tarifs). Ekonomikas ministrija prognozē, ka no aprīļa cena varētu būt 11,3 santīmi par kilovatstundu, tātad par 6% augstāka salīdzinājumā ar pamata tarifu un par 37% augstāka salīdzinājumā ar starta tarifu.

Jāpiebilst, ka no nākamā gada 1. aprīļa līdz 2017. gadam no valsts budžeta tiks piešķirti papildu līdzekļi tā dēvētā dzīvokļa pabalsta finansējumam. Pašvaldības šos līdzekļus izmantos, lai maznodrošinātām personām palīdzētu samaksāt par patērēto elektroenerģiju. Tātad īsto elektrības cenas pieaugumu šie cilvēki izjutīs tikai pēc trim gadiem.

Skaitītāji paliks tie paši

AS Latvenergo valdes loceklis Uldis Bariss pastāstīja, ka ar jaunajiem cenu piedāvājumiem uzņēmums klientus iepazīstinās 2014. gada janvāra vidū. Tie būs atvērtajam elektroenerģijas tirgum atbilstoši.

„Piedāvājumu saņems katrs klients,” sacīja Bariss. „Cilvēki varēs to novērtēt un salīdzināt ar konkurentu piedāvājumiem. Tiem, kas kaut kādu iemeslu dēļ izvēli neizdarīs, nav pamata uztraukties. Viņi saņems universālu pakalpojumu, kas nedrīkst būt pats dārgākais”.

„Jauni vadi jāvelk nebūs, skaitītāji paliks tie paši, un bez elektrības neviens nepaliks,” sola AS Sadales tīkls vadītājs Andis Pinkulis. „Iedzīvotāji varēs brīvi izvēlēties sev piemērotu elektroenerģijas tirgotāju tieši tāpat, kā šobrīd tas notiek ar mobilo sakaru operatoriem, kurus iespējams mainīt, saglabājot savu telefona numuru”.

Fakts: pagaidām vēl lēti

Elektrības un gāzes cenas mājsaimniecībām Latvijā pagaidām ir sestās zemākās Eiropas Savienībā, liecina jaunākie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Elektroenerģijas cena mājsaimniecībām par vienu kilovatstundu (kWh) Latvijā pirmajā pusgadā bija 0,1378 eiro, bet Lietuvā un Igaunijā šī prece maksā lētāk – attiecīgi 0,135 un 0,1351 eiro. Taču salīdzinājumā ar dārgās (0,3 eiro) Dānijas iedzīvotājiem mums nav pamata žēloties. Vidēji ES mājsaimniecībām kWh elektroenerģijas maksā 0,201 eiro.

Tikmēr dabasgāzes cenas mājsaimniecībām Latvijā 2013. gada pirmajā pusē bija 0,0506 eiro par kWh, kas ir sestā zemākā cena starp ES valstīm. Mēs maksājam mazāk nekā Igaunijā (0,0524) un Lietuvā (0,0603). Vislētāk dabasgāze maksā Rumānijā – 0,0285 eiro par kWh, bet visdārgāk Somijā – 0,1227 eiro.