Viss kas jāzin par savu māju!

Darīsim KOPĀ!

Salaspils siltums nav taisnība?

Tiesa atkārtoti atzinusi, ka iedzīvotājiem nav jāatmaksā parāds pēc grafika, kas tiem uztiepts, draudot ar siltuma atslēgšanu

Salaspilī turpinās pilsētnieku un uzņēmuma Salaspils siltums tiesāšanās. Atgādināsim, ka siltumenerģijas piegādātājs pieprasa, lai piecu daudzdzīvokļu māju iemītnieki samaksātu parādu, kas viņiem it kā iekrājies līdz 2012. gadam – laikā, kad mājas apsaimniekoja iepriekšējais namu pārvaldnieks. Taču dzīvokļu īpašnieki iebilst: „Vispirms parādiet dokumentus, kas pierāda, ka mūsu mājas ir parādā šos 120 tūkstošus eiro!”

AS Rīgas namu apsaimniekotājs visu piecu minēto Salaspils daudzdzīvokļu māju pārvaldīšanu un apsaimniekošanu pārņēma gandrīz pirms četriem gadiem. Māju iemītnieki bija nonākuši neapskaužamā situācijā: SIA Salaspils siltums pārstāvji apgalvoja, ka mājas par saņemto siltumenerģiju palikušas parādā vairāk nekā 120 tūkstošus eiro. Savukārt iedzīvotāji palika pie sava: viņi esot godīgi samaksājuši visus no iepriekšējā pārvaldnieka SIA Enerģētiķis-33 saņemtos rēķinus, bet tas naudu nav pārskaitījis pēc piederības.

Lasīt tālāk...

Plīsis radiators! Kas maksās?

Applūdinot apakšējo dzīvokli, kaimiņš tam nodarījis 500–1500 eiro lielus zaudējumus

Līdz ar apkures sezonas sākšanos Latvijā uzradušās arī pirmās likstas ar apkures sistēmām, secina apdrošināšanas sabiedrību pārstāvji. Radiatori dzīvokļos gluži vienkārši neiztur un plīst, ūdens tek uz apakšējiem stāviem. Ja applūdinātais dzīvoklis ir apdrošināts, remontu apmaksās apdrošināšanas sabiedrība, bet, ja saimnieks nav iegādājies polisi, viss būs daudz sarežģītāk: nāksies vai nu vienoties ar vainīgajiem par kompensāciju, vai arī panākt to tiesas ceļā.

Lasīt tālāk...

Kam pieder kvadrātmetri?

Latvijā izveidojusies unikāla situācija: cilvēki nevar atļauties nopirkt dzīvokli, bet 20% mājokļu valstī stāv tukši. „Kāpēc šīs mājas un dzīvokļus nevarētu atdot tiem, kam vajadzīga pajumte?” jautā mūsu lasītāji. Mēs centāmies noskaidrot, kam pieder šie bezsaimnieka mājokļi un kam uz tiem ir tiesības.

Mīts par tukšajiem dzīvokļiem

Pēdējā tautas skaitīšana parādīja, ka Latvijā ir nedaudz virs viena miljona mājokļu, no kuriem 20,8% stāv tukši. Vismazāk pamestu māju un dzīvokļu ir Rīgā (16,8%), visvairāk Latgalē (23,4%).

Lasīt tālāk...

Uzzini, cik daudz siltuma zaudē tava māja!

Rīgas enerģētikas aģentūra jau divus gadus uztur galvaspilsētas māju energoefektivitātes datu bāzi. Tas nozīmē, ka jebkurš, kam nav skaidrs, kāpēc tik daudz jāmaksā par apkuri, var ieiet aģentūras mājas lapā http://www.rea.riga.lv/energoefektivitate/datu-baze-dzivojamam-majam-riga un uzzināt, vai daudz siltuma no jūsu mājas izkūp gaisā.

Lasītāji bieži vien interesējas, kāpēc viņu mājā maksa par apkuri ir lielāka nekā tādā pašā mājā kaimiņos. Skaidrojums gaužām vienkāršs: katra māja patērē atšķirīgu siltumenerģijas daudzumu atkarībā no tā, vai mājas bēniņi un gala sienas ir vai nav nosiltinātas, vai ir ieliktas jaunas ārdurvis un logi utt.

Lasīt tālāk...

Vai Rīgai vajadzīgs atkritumu gigants?

Galvaspilsētas domes Mājokļu un vides komitejas deputāti, uzklausījuši ekspertu ieteikumus, lēma, ka Rīgā nepieciešams vienots atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums, un tādu pašvaldība vēlas veidot kopā ar privātajiem komersantiem. Realizējot šo projektu, pilsēta varētu pilnībā kontrolēt atkritumu apsaimniekošanu.

Nu jau gadu atkritumu apsaimniekošana ir visai sāpīgs temats gan rīdziniekiem, gan pārējiem Latvijas iedzīvotājiem. Vispirms Ministru kabinets kopīgi ar Ekonomikas ministriju pieņēma neveiksmīgus grozījumus noteikumos par kārtību, kādā tiek aprēķināta maksa par atkritumu izvešanu, nosakot, ka maksa par pakalpojumu tiek sadalīta nevis proporcionāli dzīvoklī dzīvojošo personu skaitam, bet gan atbilstoši atsevišķo īpašumu skaitam. Bija vajadzīgs ne mazums laika, lai izlabotu likumdošanas brāķi un atgrieztos pie maksas sadales par pakalpojumu proporcionāli katrā dzīvoklī deklarēto personu skaitam.

Lasīt tālāk...

Gāzes apkure: turpmāk būs sarežģītāk

Rīgā būs jauni spēles noteikumi tiem, kas vēlas pāriet uz alternatīvu apkuri

Septembrī siltumenerģijas tarifs Rīgā pazeminājies par 2% – līdz 47 eiro/MWh (bez PVN), un eksperti prognozē, ka tuvākajos mēnešos tas var kristies vēl par 5%. Tomēr daudzi dzīvokļu īpašnieki turpina sapņot par alternatīvu apkuri, jo gāzes katls dzīvoklī vienmēr ir nozīmējis iespēju taupīt uz siltumenerģijas rēķina. Bet Rīgas dome gatavojas pieņemt noteikumus, kas rīdziniekiem ierobežos iespēju uzstādīt mājokļos tamlīdzīgas apkures iekārtas.

Nesen veiktie pētījumi liecina, ka gaisa kvalitāte Rīgā nav ideāla. Galvaspilsētā ir rajoni, kur cieto daļiņu un NO2 koncentrācija gaisā tuvojas kritiskai robežai, un pieļaut tās paaugstināšanos būtu noziegums pret iedzīvotājiem. Sakarā ar to domes Mājokļu un vides departaments izstrādājis jaunu pašvaldības noteikumu projektu, saskaņā ar kuru pilsēta sadalīta trijās zonās. „Sarkanajā zonā”, kur cieto daļiņu koncentrācija jau tā ir augsta, jaunas apkures iekārtas, kas darbojas pēc kurināmā degšanas principa, būs aizliegts uzstādīt.

Lasīt tālāk...

„Kā dzīvot labāk?”

Reizēm mēs vēlamies mainīt savu dzīvi uz labo pusi, bet nezinām, kā to izdarīt. Šā iemesla dēļ ir derīgi sazināties ar līdzcilvēkiem, kuri jau nostaigājuši grūto ceļu, varbūt uzsituši punus pierē, bet panākuši labvēlīgu rezultātu. Dzīvokļu īpašnieki stāsta, kā mainījusies viņu dzīve pēc mājas renovācijas un citiem tajā veiktajiem labiekārtošanas darbiem, kā arī pauž savu viedokli par to, vai tas bijis tā vērts.

„Kaimiņi paši pierunāja renovēt māju”

Aivars Āboliņš, Kronvalda iela 5, Jelgava:

– Mūsu mājas iemītnieki par renovāciju sāka spriest jau pirms trim gadiem. Sākumā daži dzīvokļu īpašnieki ar interesi pavēroja, kā Jelgavā tiek siltināti citi daudzstāvu nami, un pārliecinājušies, ka siltināšana dod labumu, ierunājās, ka arī mums vajadzētu piedalīties tamlīdzīgā projektā.

Lasīt tālāk...

Numuru arhīvs: spied un lasi!