Ja putni traucē mieru
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 28 Jūnijs 2013
Labdien! Mēs(mamma, vecmamma un es) esam izmisumā, tapēc meklēju palīdzību pie Jums. Situācija ir tik apsurda un tik neparasta, ka ir mazliet dīvaini par to runāt. Tātad - daudzstāvu māju pagalmā, vienā no mājām, tās kādā (precīzi nav nosakāms)no augšējiem stāviem ir iekritis, pamests, vai ligzdojošs PUTNELIS!!!
Tas blēj caurām dienām un naktīm, tā, ka skan viss daudzstāvu māju pagalms, kaut ārā ir pilnīgs klusums! Mēs dzīvojam blakus mājā un troksnis nu jau ir vienkāŗši maigi sakot tracinošs. Izbrīnu rada tas, ka neviens, ne blakus dzīvojošie ne citi kaimiņi neizrāda nemazāko sašutumu, vai vēlēšanos viņu apklusināt, vai kā citādi atrisināt putneļa kliedzošo problēmu! Diemžēl cilvēki kas visu dienu atrodas iekštelpā šajā karstajā laikā ir spiesti turēt ciet logus, lai nedzirdētu jau līdz prāta jukumam kaitinošo troksni. Blakus mājā iekšā netieku un arī stāvs nav nosakāms, tikai aptuvena mājas daļa. Sakiet ko man darīt??? Vai piemērojams kāds naudas sods balkona īpašniekam, kas pilnīgi ignorē to, ka no viņa balkona nākošais troksnis jau reāli sāk traucēt dzīvot blakus esošajiem cilvēkiem? Ārkārtīgi negribētu, ka viens putnelis sabojā visu iepaidu un atmiņas par šo vasaru! Jau iepriekš pateicos!
Noskaidrotas energoefektīvākās ēkas deviņās nominācijās
- Detaļas
- Kategorija: Mājai
- Publicēts 28 Jūnijs 2013
Noskaidroti Ekonomikas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un žurnāla "Būvinženieris" ikgadējā konkursa "Energoefektīvā ēka Latvijā 2013" uzvarētāji.
No šogad konkursam pieteiktajiem divdesmit pieciem daudzdzīvokļu namiem par visveiksmīgāk atjaunotajiem un siltumu taupošajiem atzīti:
* trīsstāvu nams ar divpadsmit dzīvokļiem Saldū, Jelgavas ielā 13 (projekta pasūtītājs – SIA "Saldus namu pārvalde", projekta autore Daiga Deruma, galvenais būvuzņēmējs – SIA "Skorpions VS");
* piecstāvu nams ar astoņdesmit dzīvokļiem Liepājā, Roņu ielā 3 (projekta pasūtītājs – SIA "Liepājas namu apsaimniekotājs", projekta autors Sandijs Grietēns, galvenais būvuzņēmējs – SIA "Mūrnieks");
* trīsstāvu nams ar divdesmit dzīvokļiem Saldū, Tūristu ielā 11 ( projekta pasūtītājs – dzīvokļu īpašnieku biedrība "Tūristu 11", projekta autori Santa Reinharde un Raimonds Grietēns, galvenais būvuzņēmējs – SIA "RM Siltums".
Starp daudzstāvu dzīvojamām jaunbūvēm visaugstāk novērtēts pērn ekspluatācijā nodotais septiņstāvu nams Rīgā, Antonijas ielā 16a (projekta pasūtītājs – SIA "Larix Property", galvenais būvuzņēmējs – SIA "Āboltiņa būvuzņēmums AG").
Eksperti diskutē par energoefektivitāti
- Detaļas
- Kategorija: Ziņas
- Publicēts 27 Jūnijs 2013
9. Starptautiski zinātniski praktiskās konferences „Vide. Tehnoloģija. Resursi" ietvaros Rēzeknes Augstskolā notika ekspertu diskusija „Vai valsts politika Latvijā motivē izvēlēties kompleksus energoefektīvus risinājumus?".
Pētījums: Puse iedzīvotāju cauruļvada plīsumu vai atslēgu nozaudēšanu risinātu pašu spēkiem
- Detaļas
- Kategorija: Ziņas
- Publicēts 27 Jūnijs 2013
Ja mājoklī notiktu kāds neparedzēts gadījums, piemēram, plīstu cauruļvads vai tiktu pazaudētas ārdurvju atslēgas, vairumā gadījumu iedzīvotāji mēģinātu problēmu risināt paši (55%), liecina apdrošināšanas kompānijas Swedbank P&C Insurance veiktā aptauja.
Savukārt 52% respondentu zvanītu tehniskās palīdzības dienestam. Aptuveni trešdaļa jeb 32% iedzīvotāju šādā situācijā zvanītu un lūgtu palīdzību savam dzīvesbiedram. 5% aptaujāto norāda, ka šādā situācijā kristu panikā.
Avārijas dienestu palīdzību vairāk izmantotu iedzīvotāji vecuma grupā no 30 līdz 39 gadiem (60%). Lielāka paļaušanās uz saviem vai avārijas dienestu spēkiem ir raksturīga rīdziniekiem, kamēr lauku iedzīvotāji biežāk lūgtu kaimiņu vai vecāku palīdzību.
Tikai 5% Latvijas iedzīvotāju dzīvo šajā gadsimtā uzceltajos mājokļos
- Detaļas
- Kategorija: Ziņas
- Publicēts 27 Jūnijs 2013
Laika posmā no 2001. līdz 2011. gadam celtajos mājokļos mitinās 4,8% Latvijas iedzīvotāji, liecina Centrālās statistikas pārvalde pētījums, balstoties uz 2011. gadā notikušas tautas skaitīšanas datiem.
Savukārt 1946.–1960. gadā celtajos mājokļos mitinās 9,5% Latvijas iedzīvotāju, 1961.–1990. gadā celtajos – 58,7%, 1991.–2000. gadā celtajos – 4,7% un 2001.–2011. gadā celtajos – 4,8% iedzīvotāju. Laika periodā līdz 1945. gadam celtajos tradicionālajos mājokļos – dzīvokļos vai individuālajās mājās dzīvo 21,7% Latvijas iedzīvotāju.
Vidzemes reģionā katrs trešais iedzīvotājs (33,3%) dzīvo mājoklī, kurš celts līdz 1945.gadam, bet viszemākais šādu iedzīvotāju īpatsvars (17,7%) ir Latgalē, kur toties ir visaugstākais no 1946.gada līdz 1960.gadam celtajos mājokļos dzīvojošo īpatsvars – 16,6%. 1961.–1990.gadā celtajos mājokļos dzīvojošo īpatsvars visaugstākais ir Rīgā (64,6%), bet viszemākais – Vidzemes reģionā (48,9%).
Apsaimniekotājs lūdz tiesībsarga palīdzību saistībā ar Rīgas siltums un Rīgas ūdens prasībām
- Detaļas
- Kategorija: Komunālie pakalpojumi
- Publicēts 25 Jūnijs 2013
Uzņēmums sazinājies ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem a/s Rīgas siltums un SIA Rīgas ūdens, kurus aicinājis kopīgi risināt neatgūstamo parādu problēmu Rīgā. Hausmaster skaidrojis radušos situāciju, uzsverot, ka daļa iedzīvotāju parādu par komunālajiem pakalpojumiem ir uzskatāmi par neatgūstamiem fizisko personu un juridisko personu maksātnespējas rezultātā, un lūdza abiem pakalpojumu sniedzējiem sniegt atbildi, kam šādā gadījumā ir jāuzņemas pakalpojumu apmaksa.
Dzīvojamo māju pārvaldīšanas un apsaimniekošanas uzņēmums SIA Hausmaster, vērsies pie Latvijas Republikas tiesībsarga pēc palīdzības, meklējot risinājumus iedzīvotāju parādu problēmas risināšanā un ar lūgumu izskatīt a/s Rīgas siltums un SIA Rīgas ūdens prasību tiesiskumu par neatgūstamo parādu segšanu no citu dzīvojamās mājas iedzīvotāju līdzekļiem.
Iedzīvotāju parāds par siltumenerģiju sasniedzis teju 45 miljonus latu
- Detaļas
- Kategorija: Tarifi
- Publicēts 25 Jūnijs 2013
Iedzīvotāju parāds par patērēto siltumenerģiju šā gada maijā ir pieaudzis līdz 44,42 miljoniem latu, ziņo LETA, atsaucoties uz Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) sniegto informāciju.
Vēl janvārī parāda kopējais apjoms bija 39,91 miljons latu, bet pagājušā gada maijā - 37,6 miljoni latu. Vislielākais parāda apjoms par siltumu ir uzkrājies lielajās pilsētās - 32,18 miljoni latu, un tas ir gandrīz par 10 miljoniem latu vairāk, nekā bija janvārī, kad parāda apjoms bija 23,4 miljoni latu.
Saskaņā ar LPS apkopoto informāciju parāda apjoms par siltumu lielajās pilsētās ir gan palielinājies, gan arī samazinājies. Piemēram, ja 2010.gada maijā parāda kopsumma bija 16,96 miljoni latu, 2011.gada janvārī tā bija palielinājies līdz 29,54 miljoniem, savukārt vēl pēc gada parāda kopsumma bija sarukusi līdz 20,41 miljonam latu.
