Vēršanās pret negodīgiem namsaimniekiem notiks uz iedzīvotāju rēķina
- Detaļas
- Kategorija: Namu pārvalde
- Publicēts 13 Jūlijs 2013
9. jūlijā Saeima lemšot par tiešajiem norēķiniem par siltumu, ūdeni, atkritumiem utt. Sanāk tā – vienas kvīts vietā saņemsim vairākas, tātad bankā būs jāmaksā komisijas maksa par katru kvīti atsevišķi. Beigās pensijas pielikums nesegs šo tiešo maksājumu izdevumus. Ar vienu roku dod, ar otru ņem. Alfons Oskars Jansons Rīgā
Par siltumu un citiem komunālajiem pakalpojumiem turpmāk iedzīvotāji varētu maksāt šo pakalpojumu sniedzējiem vai tāpat kā līdz šim – namu apsaimniekotājiem. To paredz Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma grozījumi, kurus šonedēļ Saeimā pieņēma otrajā lasījumā.
Par šādiem likuma grozījumiem līdz galam gan vēl nav izlemts, Saeimā tos vēl skatīs trešajā lasījumā. Ja tos pieņems, tad grozītais likums stātos spēkā šā gada 1. oktobrī.
Karostā vēja laikā no balkoniem gāžas lejā pat ledusskapji.
- Detaļas
- Kategorija: Komunālie pakalpojumi
- Publicēts 10 Jūlijs 2013
Liepājā, Ģenerāļa Baloža ielā, ir divi piecstāvu nami, kuriem iet garām ir dzīvībai bīstami – stipra vēja laikā no to balkoniem gāžas lejā pat ledusskapji. Namu apsaimniekotājs izdemolējis balkonus, kas savieno abas ēkas, un no tiem lejā gāžas ne tikai akmeņi un stikli, bet pat ledusskapji
„Liepājas namu apsaimniekotājs” pērnruden uzsāka balkonu rekonstrukciju un noārdīja to konstrukcijas. Tomēr ar māju iedzīvotājiem nespēja vienoties par darbu apmaksu. No katra dzīvokļa par balkonu savešanu kārtībā tika pieprasīti pāris simtu latu, kurus iedzīvotāji negribēja maksāt, vēsta TV3 raidījums „Bez Tabu”.
Tā nu balkoni jau mēnešiem ilgi stāv pusizjaukti, iedzīvotāji uz tiem netiek laisti, bet īrniekiem nez kāpēc ir jāmaksā ikmēneša maksa par to apsaimniekošanu. Balkoni apdraud ne tikai namu iedzīvotājus, bet arī visus tos Karostas iemītniekus, kuriem garām šīm ēkām ikdienu jāmēro ceļš uz autobusu pieturu.
Lembergs par "Energoefektīvākā ēka Latvijā 2013"
- Detaļas
- Kategorija: Mājai
- Publicēts 08 Jūlijs 2013
Ceturtdien, 27.jūnijā, norisinājās kārtējā Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja Aivara Lemberga preses konference, kuras laikā priekšsēdētājs pastāstīja par Ventspils iegūtajiem apbalvojumiem konkursā "Energoefektīvākā ēka Latvijā 2013".
Kopīpašniekiem jānosaka kopīpašuma lietošanas kārtība
- Detaļas
- Kategorija: Namu pārvalde
- Publicēts 08 Jūlijs 2013
Vai otrs kopīpašnieks drīkst pieprasīt pusi no īres (nomas) maksas, ja gribam izīrēt mums piederošo kopīpašuma daļu? Viss īpašums sastāv no divām atsevišķām mājiņām. Mēs uzcēlām jaunu māju. Otrs kopīpašnieks no pirmpirkuma tiesībām rakstiski atteicās, pircēju uz kopīpašumu nav. Otrs kopīpašnieks ļaunprātīgi pret mums atsakās savu īpašuma daļu ierakstīt zemesgrāmatā (nodoms-materiālais kaitējums mums).
Civillikuma 1067.pants nosaka: „Īpašuma tiesība, kas pieder uz vienu un to pašu nedalītu lietu vairākām personām nevis reālās, bet tikai domājamās daļās, tā ka sadalīts vienīgi tiesību saturs, ir kopīpašuma tiesība.
Ja lieta pieder vairākām personām tādā kārtā, ka katrai no tām ir sava noteikta reāla daļa, tad tas nav kopīpašums šā panta izpratnē; šajā gadījumā katra daļa atzīstama par patstāvīgu veselu un par katra atsevišķa dalībnieka patstāvīgu īpašuma tiesības priekšmetu.
Rīgas enerģētikas aģentūra atklāj datu bāzi dzīvojamām mājām par energoefektivitāti
- Detaļas
- Kategorija: Mājai
- Publicēts 05 Jūlijs 2013
Rīgas p/a „Rīgas enerģētikas aģentūra” 2013.gada 4.jūlijā atklāj savā interneta vietnē jaunu sadaļu „Datu bāze mājām” priekš iedzīvotājiem, māju pārvaldniekiem un citiem interesentiem. Jaunajā sadaļā ir brīvi pieejama datu bāze par Rīgas pilsētas daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām, kas pieslēgtas pilsētas centralizētai siltumapgādei.
Datu bāze veidota pēc māju adresēm alfabēta kārtībā, grupējot māju sarakstus pēc alfabēta burtiem. Sākotnēji, atklājot datu bāzi, tajā ir iekļautas daudzdzīvokļu mājas, kuru apsaimniekošanu veic SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”. Pakāpeniski, sadarbojoties ar citiem daudzdzīvokļu māju pārvaldniekiem, saraksts tiks papildināts, līdz aptvers visas daudzdzīvokļu mājas pilsētas teritorijā, kas pieslēgtas centralizētai siltumapgādei. Šobrīd dažviet sarakstos ir vēl saglabājusies atzīme „Dati tiek precizēti” – tas nozīmē, ka sarakstos tiek izmantoti tikai korekti dati un darbs pie datu bāzes veidošanas tiek turpināts.
Ja dzīvoklim stāvu zemāk neapkurina telpas
- Detaļas
- Kategorija: Komunālie pakalpojumi
- Publicēts 05 Jūlijs 2013
Labdien! Dzīvoju daudzdzīvokļu mājā, kas ir sadalīts atsevišķajos dzīvokļu īpašumos. Mājas pirmajā stāvā ir nedzīvojamā telpa, kurā atrodas veikals. Kādu laiku atpakaļ mājas pirmajā stāvā tika izveidota autonoma apkure, taču veikala īpašnieks jau vairākus gadus neapkurina telpas, kā rezultāta mājas otrajā stāvā istabas temperatūra ziemā nesasniedz pat 15 grādus. Mājas dzīvokļu īpašnieku piekrišana šādai rīcībai netika prasīta, līdz ar ko iedzīvotāji piekrišanu autonomās apkures sistēmas izveidei nav devuši un par tādas esamību uzzinājuši tikai tad, kad ziemā temperatūra dzīvokļos ievērojami kritusies. Veikala īpašnieks kategoriski nevēlās kontaktēties ar iedzīvotājiem un sniegt jebkādus paskaidrojumus. Nedz mājas apsaimniekotājs, nedz novada dome jau ilgstoši nevar atrisināt izveidojušos situāciju, neskatoties uz vairākām sūdzībām un domes komisijas sastādītajiem aktiem par zemu temperatūru dzīvokļos.
Uz vairākiem mājas iedzīvotāju pieprasījumiem vismaz izsniegt dokumentu, kas apliecinātu pirmā stāva īpašnieka tiesības pieslēgt autonomu apkures sistēmu, tiek sniegta atbilde, ka šāds dokuments nav nevienas iestādes rīcībā. Apsaimniekotājs nenoliedz to, ka kādreiz pirmā stāva īpašniekam tika atļauts izveidot autonomu apkures sistēmu, ar nosacījumu, ka telpā tiks uzturēta vismaz 17 grādu temperatūra, tomēr attiecīgu atļauju jeb citu dokumentu piestādīt nevar. Atļaujas neesamību izskaidro ar to, ka iepriekšējais apsaimniekotājs ir likvidēts un jaunajam apsaimniekotajam netika nodota visa dokumentācija (jaunais apsaimniekotājs ir iepriekšējā apsaimniekotāja saistību un tiesību pārņēmējs).Vēlos jautāt, vai konkrētajā gadījumā nedzīvojamās telpas īpašniekam bija nepieciešams saņemt dzīvokļu īpašnieku atļauja autonomās apkures sistēmas ierīkošanai? Vai iepriekš minētās atļaujas neesamības/nepieejamības gadījumā ir pamats uzskatīt, ka autonoma apkure ir ierīkota patvaļīgi? Kādā veidā mājas iedzīvotāji var panākt to, lai ēkas pirmais stāvs tiktu apkurināts? Jau iepriekš pateicos par atbildi.
Vēl viens cirtiens ģimenes makam
- Detaļas
- Kategorija: Namu pārvalde
- Publicēts 03 Jūlijs 2013
Ja dzīvojamo māju īpašnieki nebūs lēmuši citādi, tad nākamā gada 1. oktobrī tiešie norēķini ar pakalpojuma sniedzēju varētu kļūt obligāti. Pa taisno maksāsim siltumpiegādes, elektrības, ūdens un kanalizācijas apgādes, atkritumu izvešanas uzņēmumiem, naudas iekasēšanā apejot starpnieku – mājas pārvaldnieku.
Pirmais un draudīgākais arguments, kuru pašlaik, likuma grozījumu apspriešanas gaitā, izspēlē – iedzīvotāji katru mēnesi par šo pakalpojumu piemaksās vairākus latus. Paredzēts, ka par likumu parlaments otrajā lasījumā varētu lemt 9. jūlija plenārsēdē, bet jau tagad argumentu kaujas sit augstu vilni.
Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktore Ilze Oša atklāti pasaka – ministrija nevēlas uzspiest tādas izmaiņas likumā, kuras izraisa milzu pretestību. Tāpēc līdz šim naski izskatīto grozījumu izvētīšanai pēc 9. jūlija tikšot piešķirts ilgāks laiks diskusijām un skaidrojumiem.