Kontrolēs atkritumu apsaimniekošanu
- Detaļas
- Kategorija: Pašvaldības
- Publicēts 21 Jūnijs 2013
Kuru katru brīdi Rīga iegūs jaunus saistošos noteikumus par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, kuri noteiks atkritumu savākšanas, pārvadāšanas un uzglabāšanas kārtību. Pašvaldība kārtējo reizi cenšas „piegriezt skrūves” atkritumu apsaimniekotājiem un ņemt šo nozari savā kontrolē.
Saistošo noteikumu projekts paredz, piemēram, ka Rīgas domes Mājokļu un vides departaments uzturēs apjomīgu informācijas sistēmu par visiem atkritumu ražotājiem galvaspilsētā (PARIS). Tas nozīmē, ka stingri tiks uzskaitīti visi dzīvokļu, māju un dārziņu īpašnieki.
Jaunajā sistēmā varēs atrast informāciju par noslēgtajiem sadzīves atkritumu apsaimniekošanas līgumiem, atkritumu tvertņu piederību, laukumiem un novietošanas vietām, kuras paredzēts kontrolēt ar GPS, kā arī ziņas par specializētajiem atkritumu pārvadāšanas transportlīdzekļiem un tvertņu izvešanu no katra laukuma. Tā ka neuzskaitītu sadzīves atkritumu Rīgā vairs nebūs, un nekustamā īpašuma īpašnieki un apsaimniekotāji, kas nebūs noslēguši atkritumu izvešanas līgumus, tiks sodīti.
Katrai mājai – zāles pļāvēju!
- Detaļas
- Kategorija: Mājai
- Publicēts 21 Jūnijs 2013
„Labdien! Vēlamies pastāstīt par mūsu mājas Rīgā, Sarkandaugavas ielā, pieredzi, varbūt tā noderēs arī citiem galvaspilsētas iedzīvotājiem.
Pagājušajā gadā pamanījām, ka zāle pie mājas izaug daudz ātrāk, nekā namu pārvaldes nolīgtā firma paspēj to nopļaut. Tā kā mēs ar kaimiņiem kopjam pagalmu un vēlamies redzēt to glītu, sākām interesēties, kas notiek. Izrādījās, ka zāli paredzēts pļaut tikai divas reizes sezonā.
Reiz jūlija vidū, nesagaidījuši firmas darbinieku, palūdzām zāli nopļaut vienam no mūsu mājas iemītniekiem, kurš strādā līdzīgā specializētā uzņēmumā. Taču jau nākamajā dienā ieradās namu pārvaldes pļāvējs. „Zāle nopļauta, darba man nav, bet jūsu mājai, vienalga, nāksies maksāt par manu ierašanos,” viņš sūrojās.
Parādi katram ceturtajam
- Detaļas
- Kategorija: Ziņas
- Publicēts 21 Jūnijs 2013
Aģentūra TNS noskaidrojusi, ka 28% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju iekrājuši parādus par dzīvokli un komunālajiem pakalpojumiem.
Zīmīgi, ka biežāk sevi par nemaksātājiem atzinuši Latvijas nepilsoņi. Tāpat riska grupā ir cilvēki ar pamatizglītību, kā arī iedzīvotāji ar ļoti maziem ienākumiem.
TNS apgalvo, ka starp tiem ekonomiski aktīvajiem Latvijas iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 55 gadiem, kuri nav nokārtojuši dzīvokļa īres un komunālos maksājumus, 28% parāds ir līdz 100 latiem, 41% – no 100 līdz 499 latiem, 16% – virs 500 latiem. Dīvaini, bet 5% nemaksātāju nav skaidra priekšstata par parāda summu.
Iedzīvotājam nekas nav jāpierāda!
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 21 Jūnijs 2013
„2012. gada novembrī namu pārvalde mums maksu par ūdeni sāka aprēķināt, kā izsakās paši namu pārvaldes darbinieki, „pēc normatīva”. Katram no dzīvoklī deklarētajiem pieciem cilvēkiem ūdens patēriņš tiek aprēķināts 10 m3 apmērā mēnesī.
Taču dēls un meita nedzīvo kopā ar mums. Kad informējām par to namu pārvaldi, mums teica: „Pierādiet!” Sākām vākt pierādījumus, bet rēķini pa to laiku aug augumā!
Kas var kalpot par pierādījumu tam, ka cilvēks nedzīvo konkrētajā dzīvoklī un viņu nevajadzētu iekļaut dzīvokļa rēķinā? Vai namu pārvalde, saņēmusi pierādījumus, veiks mums pārrēķinu par pēdējiem astoņiem mēnešiem?”
Kāpēc par remontu nevar maksāt vienlīdzīgi?
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 21 Jūnijs 2013
„Mūsu mājā plānots ūdensvada remonts. Katram dzīvokļa īpašniekam jāsedz sava kopējo izmaksu daļa proporcionāli mājokļa platībai. Kāpēc pārvaldnieks izvēlējies tieši šādu remonta izdevumu sadales principu? Tādā gadījumā vienistabas dzīvokļu īpašniekiem būs jāmaksā mazāk nekā trīsistabu, bet tas nav taisnīgi, jo kopējo ūdensvadu visi izmanto vienādi.
Manuprāt, maksa par ūdensvada remontu jāsadala visiem dzīvokļiem vienlīdzīgi! Lūdzu, paskaidrojiet, kas par to teikts Ministru kabineta noteikumos Nr. 1014”.
Atbild Rīgas apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Igors Trubko:
Ministru kabineta noteikumos Nr. 1014 teikts, ka maksājumus par mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu aprēķina proporcionāli dzīvokļa īpašumā ietilpstošajai kopīpašuma domājamai daļai.
Īrniekiem balsstiesību nav
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 21 Jūnijs 2013
„Mums piedāvāja renovēt māju. Man dzīvoklis nepieder, īrēju to no pašvaldības. Vai man par siltināšanu jāmaksā tikpat, cik maksā privatizēto dzīvokļu saimnieki?
Manuprāt, vajadzētu būt atšķirībai! Īpašnieks savu dzīvokli pēc renovācijas var dārgāk pārdot, bet kādus labumus gūst īrnieks?”
Atbild Rīgas apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Igors Trubko:
Katra pašvaldība, kam pieder dzīvokļi nosiltinātā mājā, var pieņemt šajā jautājumā savu lēmumu. Cik man zināms, Jelgavā par renovāciju īrnieku vietā maksā pilsēta, bet Rīgā pašvaldība šo pienākumu uzlikusi pašiem iedzīvotājiem.
„50% programmas” noslēpumi
- Detaļas
- Kategorija: Mājai
- Publicēts 21 Jūnijs 2013
Jūnija pirmajā nedēļā valdība uzklausīja Ekonomikas ministrijas ziņojumu par renovācijas norisi. Galvenais secinājums – par daudziem skaitļiem un faktiem mums nav ne jausmas. Gribat zināt, kāda nauda siltināšanas programmā apgrozās un kāpēc tas ir izdevīgi valstij? Pastāstīsim!
■ Saskaņā ar enerģētikas attīstības nostādnēm Latvijā līdz 2016. gadam vidējais energopatēriņš mājās jāsamazina no 220–250 kWh/m2 līdz 195 kWh/m2 gadā. Skaidrs, ka valdība nevēlas palikt kaunā Eiropas priekšā.
■ Latvija apsolījusi līdz 2020. gadam energopatēriņu samazināt vēl vairāk – līdz 150 kWh/m2 gadā.
