Cik maksā kilovatstunda?

Šā gada sākumā Ministru kabinets akceptēja Ekonomikas ministrijas plānu atvērt elektroenerģijas tirgu mājsaimniecībām. Uzņēmumiem tirgus tika atvērts jau pirms kāda laika, un, jāatzīst, daudzi uzņēmēji žēlojas, ka sakarā ar to radušies papildu izdevumi.

Ko dod izvēles tiesības?

Visdrīzāk jau atvērtais elektroenerģijas tirgus finansiālu labumu nevienam nedos. Bet Latvijas iedzīvotājiem – tiem pašiem simtiem tūkstošiem, kuri pieraduši vakarā ieslēgt televizoru, glabāt pārtiku ledusskapī un lietot elektrisko tējkannu, tirgus liberalizāciju reklamē bezmaz vai kā debesu dāvanu!

„Tad, kad mājsaimniecības pašas varēs izvēlēties piegādātāju, vadoties pēc labākās cenas, elektroenerģijas tarifi kļūs īpaši izdevīgi!” apgalvo atbildīgās amatpersonas.

Lasīt tālāk...

Vai brīnumlīdzeklis elektrības taupīšanai?

Nesen internetā un avīzēs parādījās sludinājumi, kas agresīvi reklamē kādu brīnumainu ierīci, kas palīdzēšot mums elektroenerģijas patēriņu samazināt par 30–35%. Ieslēdz tādu brīnumkārbiņu kontaktligzdā, un lieta darīta, nākamajā mēnesī maksāsi par diviem trim latiem mazāk nekā parasti. Tā vismaz solīts sludinājumos.

Kas tā par ierīci, ja var atstāt ar garu degunu pat vareno Latvenergo? Ierīces pārdevēji apgalvo, ka kārbiņa tur kaut ko izlīdzinot un kaut ko kompensējot, tāpēc arī ļaujot ietaupīt. Tā kā mūsu ļaudis, pirmkārt, nav īpaši bruņoti ar zināšanām fizikas jautājumos un, otrkārt, ir lielo elektrības rēķinu galēji nogurdināti, daudzi kārbiņas izplatītājiem tic uz vārda.

Rīgā tādu ierīci, kā teikts sludinājumos, var nopirkt par 14–16 latiem. Pārdevēji centīsies jūs pārliecināt, ka iztērēto naudu atgūsiet divos trijos mēnešos, bet pēc tam sāksies reāla ekonomija.

Lasīt tālāk...

Komunālā pasaka izredzētajiem

Manās rokās nonākusi interesanta grāmata, saucas „Dažādu laikmetu mājokļi”, izdota 1975. gadā. Tikai pirms četriem gadu desmitiem speciālisti bija pārliecināti, ka jaunajā gadsimtā mēs baudīsim gluži neticamas ērtības. Piemēram, speciālisti paredzēja, ka roboti – mājkalpotāji parādīsies jau deviņdesmitajos gados. Kādas celtnieku un zinātnieku prognozes ir piepildījušās, bet kādas ne?

Ģimenei ar vienu bērnu – četristabu dzīvokli!

Atgādināšu, ka 50. un 60. gados PSRS būvētajās mājās neatkarīgi no stāvu skaita galvenokārt bija divistabu un vienistabas dzīvokļi. Četru cilvēku ģimenei piešķīra divistabu dzīvokli. 70. gados dzīvojamo platību sāka palielināt, ģimene ar vienu bērnu jau varēja tikt pie trīsistabu dzīvokļa. Lūk, kādus mūsu mājokļus iedomājās tā laika eksperti.

Lasīt tālāk...

Var dāvināt arī dzīvokli ar parādiem. Tie jāsedz jaunajam īpašniekam

"Labdien, mana vecmāmiņa uzdāvināja dzīvokli savai mazmeitai (manai māsai), taču sliktās izturēšanās dēļ viņa dzīvokli vēlas uzdāvināt man (arī esmu mazmeita), taču mana māsa ir iekrājusi parādu par komunālajiem maksājumiem. Kam šis parāds būs jāsedz? Vai šādu dzīvokli var dāvināt, un cik ilgā laikā parāds ir jānosedz, lai dzīvoklis nonāktu mana īpašumā? Vai parādu ir iespējams maksāt pa daļām? Paldies!"

Ar šo dāvinājuma lietu, šķiet, jums nebūs vienkārši. Par dāvinājuma veidiem sīkāk varat izlasīt LV portāla rakstā „Dāvinājuma līgums. Kas jāņem vērā, to noslēdzot?”. Ja dāvinājuma akts apstiprināts notariāli bez papildu nosacījumiem, tad vecmāmiņai būs gana jānopūlas, lai sagādātu pierādījumus dāvinājuma līguma laušanai tiesā. Civillikuma (Ceturtā daļa „Lietu tiesības”) 1919. pants nosaka: „Dāvinājumu var atsaukt apdāvinātā rupjas nepateicības dēļ.”

Lasīt tālāk...

Db viedoklis: Problēmrisinājuma vietā radīs lielākus maksājumus par komunālpakalpojumiem

Laikus nesamaksātās summas par patērēto ūdeni un siltumenerģiju Latvijā allaž ir bijušas lielas, turklāt vienmēr ir trūcis racionālu ideju attiecībā uz to, kā efektīvāk veikt parādu piedziņu. Teorētiski par naudas iekasēšanu no daudzdzīvokļu nama iemītniekiem ir atbildīgs katras konkrētās mājas pārvaldnieks, bet praktiski viņa rokās nav teju nekādu instrumentu, ar kuru palīdzību to tiešām varētu izdarīt.

Vēl jo vairāk situāciju sarežģī pāris citu aspektu. Pirmais – mēdz būt negodīgi apsaimniekotāji, kuri no iedzīvotājiem saņemto naudiņu vienkārši patur savā kabatā. Otrs – gan siltumapgādes, gan ūdensapgādes klients ir nevis katrs konkrētais dzīvoklis, tā iemītnieks, bet gan māja kopumā. Tātad pietiek, piemēram, siltumapgādes kompānijai par saviem pakalpojumiem nesaņemt naudu, lai siltuma konkrētajā namā vairs nebūtu. Skaidrs, ka ir jādomā varianti, kā šo absurdu novērst vai vismaz mazināt, taču to likuma grozījumu projektu, ko nupat ir apstiprinājusi Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, par risinājumu gan nekādi nosaukt nevar. Proti, tiek paredzēts, ka piespiedu kārtā būtu ieviešami tieši maksājumi par komunālajiem pakalpojumiem.

Lasīt tālāk...

Tiešie norēķini par komunālajiem pakalpojumiem varētu tikt ieviesti faktiski piespiedu kārtā

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija atbalstījusi gandrīz visus iesniegtos priekšlikumus Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma grozījumiem, izņemot tos, kas attiecas uz pārejas noteikumiem un nosaka, kādos gadījumos varētu notikt pāreja uz tiešajiem norēķiniem.

Proti, vai nu īpašnieki paši izvēlas šādu norēķinu veidu, vai arī, ja nespēj vienoties savā starpā, pāreja notiktu automātiski. DB jau rakstīja, ka tiešo norēķinu ieviešana ir cīņa ar sekām, nevis pašu problēmu – parādiem par komunālajiem pakalpojumiem. Šobrīd komisija līdz 17. jūnijam vēl gaidīs Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) priekšlikumus attiecībā uz pārejas noteikumiem.

Lasīt tālāk...