Māja avārijas stāvoklī, un neviens to nenovērš
- Detaļas
- Kategorija: Komunālie pakalpojumi
- Publicēts 14 Augusts 2013
Māja, kurā atrodas mans no pašvaldības īrētais dzīvoklis, būvēta 1901. gadā un pašlaik ir avārijas stāvoklī – patiesībā tur tagad bīstami uzturēties. Apsaimniekotājs, SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (agrāk SIA "Kurzemes nami"), diemžēl nekādus labošanas darbus neveic – ap māju ir izveidoti tikai kaut kādi šauri celiņi. Ko es varu darīt šajā situācijā, kur meklēt palīdzību? Anna Rīgā
Rīgas pašvaldības aģentūra "Rīgas mājoklis" savulaik veica pilnīgi vai daļēji sagruvušo namu, kā arī kritiskā stāvoklī nonākušo dzīvojamo māju apzināšanu un apsekošanu. Aģentūra izpētīja arī pagājušā gadsimta 60. – 70. gados celto tā dēvēto Hruščova laika dzīvojamo ēku rekonstrukcijas iespējas. Tagad gan aģentūra likvidēta, taču tas nenozīmē, ka avārijas stāvoklī esošu māju liktenis Rīgas pašvaldībai vairs nav aktuāls.
Šos jautājumus regulē arī Civillikuma 1084. pants, kas nosaka, ka katram īpašniekam, lai aizsargātu sabiedrisko drošību, jātur sava būve tādā stāvoklī, ka no tās nevar rasties kaitējums ne kaimiņiem, ne garāmgājējiem, ne arī lietotājiem.
Rīdzinieku parādi par ūdeni sasnieguši ap 1,9 miljonus latu; mudina kontrolēt apsaimniekotāju darbības
- Detaļas
- Kategorija: Komunālie pakalpojumi
- Publicēts 09 Augusts 2013
Rīdzinieku parādi par ūdeni sasnieguši ap 1,9 miljonus latu un pārāk lielu parādu dēļ vairāk nekā desmit mājām Rīgā ūdens padeve ir atslēgta, informēja pašvaldības SIA "Rīgas ūdens".
Uzņēmuma pārstāvis Arturs Mucenieks aģentūrai LETA skaidroja, ka parādnieku sarakstā dažkārt nonāk arī godprātīgi iedzīvotāji, kas regulāri veikuši maksājumus namu apsaimniekotājam par saņemtajiem pakalpojumiem, bet nama apsaimniekotājs nav norēķinājies ar pakalpojuma sniedzējiem.
Daļa šādu situāciju ir ļaunprātīgas rīcības rezultāts - viens no skaļākajiem piemēriem ir SIA "Namu apsaimniekošana", kas šogad nonācis bankrota priekšā un iegrūdis parādos aptuveni 130 namu iedzīvotājus, kas par pakalpojumiem vairāk vai mazāk maksājuši, bet uzņēmums saņemto naudu nav pārskaitījis tālāk pakalpojumu sniedzējiem. Lielākajai daļai šo namu iedzīvotāju rēķinus nācies samaksāt otrreiz, izveidots parāda atmaksas grafiks.
Pārtraukta siltināšanas projektu pieņemšana; izvērtēšanas stadijā – vēl ap desmit JNĪP projektu
- Detaļas
- Kategorija: Namu pārvalde
- Publicēts 09 Augusts 2013
Saistībā ar pieejamā finansējuma apjoma sasniegšanu no 2013. gada 31. jūlija ir pārtraukta projektu iesniegumu pieņemšana aktivitātes «Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi» 11. projektu iesniegumu atlases kārtā. Šajā kārtā SIA «Jelgavas Nekustamā īpašumu pārvalde» (JNĪP) paguvusi iesniegt jaunus projektus par nedaudz vairāk kā desmit daudzdzīvokļu māju renovāciju mūsu pilsētā.
Projektu iesniegumu pieņemšanas pārtraukšana saistīta ar šajā aktivitātē pieprasīto atbalsta apjomu, kas ir sasniedzis aktivitātes 11. kārtā pieejamo finansējumu – 5,33 miljoni latu. Šajā kārtā ir jau iesniegti 80 projekti par finansējumu 5,56 miljoni latu, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).
ERAF aktivitātē «Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi» pieejamais finansējumu kopš 2009. gada bija 62,75 miljoni latu.
Ēku energoefektivitātes pasākumiem atvēlēs 220 miljonus latu
- Detaļas
- Kategorija: Mājai
- Publicēts 09 Augusts 2013
Strādājot pie 2014. – 2020.gada Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas perioda aktivitātēm, Ekonomikas ministrija (EM) kā vienu no būtiskākajām prioritātēm definējusi atbalsta sniegšanas turpināšanu daudzdzīvokļu māju renovācijai, šim mērķim plānojot būtiski lielāku finansējumu nekā šajā periodā.
Kā informē EM, pašlaik sarunās ar Eiropas Komisiju par nākamo ES fondu plānošanas periodu ir noteikts 220 miljonu latu liels ERAF finansējuma apmērs ēku energoefektivitātes pasākumu īstenošanai. Plānots, ka atbalsta sniegšana mājokļu renovācijai varētu atsākties 2014.gada vidū.
Šā gada 31.jūlijā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra pārtraukusi projektu iesniegumu pieņemšanu aktivitātē «Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi», jo pieprasītais atbalsta apjoms ir sasniedzis programmas kopējā finansējuma apmēru – 62,75 miljonus latu.
Katram dzīvokļu īpašniekam savu atkritumu konteineru nav iespējams uzstādīt
- Detaļas
- Kategorija: Komunālie pakalpojumi
- Publicēts 06 Augusts 2013
Vai divpadsmit dzīvokļu mājai ir obligāti jāslēdz līgums par 1100 litru konteinera uzstādīšanu, vai arī katrs dzīvoklis var slēgt līgumu par 120-240 litru konteinera uzstādīšanu?
Kā skaidro Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš, divpadsmit dzīvokļu māju katrā ziņā pārvalda pārvaldnieks, ko dzīvokļu īpašnieki pilnvarojuši veikt šā īpašuma apsaimniekošanu kopumā. Tātad ar atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu ir noslēgts līgums par pakalpojuma sniegšanu visai mājai, un atbilstoši atkritumu apjomam uzstādīts attiecīga tilpuma konteiners. Tādēļ katram dzīvokļa īpašniekam ar atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu noslēgt individuālu līgumu un uzstādīt atsevišķu konteineru nav iespējams.
Nākamgad gaidāms būtisks komunālo tarifu kāpums
- Detaļas
- Kategorija: Tarifi
- Publicēts 05 Augusts 2013
Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes vēlas saņemt papildu finansējumu nākamajam gadam, lai kompensētu elektrības, apkures un citu komunālo maksājumu sadārdzinājumu.
Gaidāmo komunālo pakalpojumu tarifu kāpumu, ko ar šo lūgumu ir atzinis valsts pārvaldes aparāts, tādā pašā mērā izjutīs arī uzņēmumi, kuri savukārt pieaugošās izmaksas ietvers preču un pakalpojumu cenā. Pretēji tam amatpersonas turpina apgalvot, ka nākamgad nav gaidāms būtisks cenu kāpums.
Finanšu ministrija (FM), apkopojot visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegto informāciju par elektrības, apkures un citu komunālo pakalpojumu izmaksu kāpumu nākamajam gadam, secināja, ka valsts aparātam nākamgad būs nepieciešami papildus 3 032 662 lati, kas ir par 8% vairāk, nekā iepriekš bija plānots atvēlēt šim mērķim. Arī 2015. un 2016. gadā, pēc FM aplēsēm, papildus būs vajadzīga šāda summa. Turklāt FM vidējā aprēķinā neiekļāva to ministriju pieprasījumus, kuru starpība starp gada plānu un ministrijas aprēķināto sadārdzinājumu pārsniedza 30%, jo «šādu starpību nevar uzskatīt par objektīvu sadārdzinājumu, bet gan par nepamatotu papildu līdzekļu pieprasījumu».
Galējais līdzeklis – izmantot savas dzīvokļa īpašnieka tiesības
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 05 Augusts 2013
Labdien! Dzīvoju mājas 2.stāvā. Pirmajā stāvā pirms daudziem gadiem ierīkoja veikalu "Beta". Pāris metrus zem maniem logiem ierīkoja ventilācijas sistēmas, bet zem cita dzīvokļa logiem - citu rūcošu monstru. Pa dienu nemitīgajai dūkšanai iespējams nepievērst uzmanību, bet naktis pārvēršas murgā. Gadiem ejot, arī ventilācijas sistēmas, visticamāk, nolietojušās un skaņas kļuvušas neciešamas. Vairs nespēju gulēt, stresa dēļ esmu iedzīvojusies dažādās veselības problēmās, neskaitot to, ka ir sajūta, ka vienkārši sajukšu prātā. Skaņas ir mainīgas - no parastas dūkšanas, kārtīgas skaļas rūkšanas līdz pat vibrācijām visā dzīvoklī. Nekad nevar zināt, kas būs nākamajā naktī.
Dzīvoklī, zem kura logiem bija otra rūcošā iekārta, ieradās Veselības inspekcija un skaņas mērījumos noskaidroja, ka tie pārsniedz pieļaujamo normu. Beigās tā iemītnieki pārvācās. Šobrīd arī es esmu uzrakstījusi iesniegumu Veselības inspekcijai, lai mērījumus izdara arī manā dzīvoklī. Esmu rakstījusi gan mājas apsaimniekotājiem, gan pašvaldības domei, neskaitot to, ka katru trešo dienu jāiet sūdzēties uz pašu veikalu. Protams, viņi sūdzības vairs neņem nopietni - saka, paskatīšoties, kas par vainu. Uz brīdi paliek labāk, taču pēc pāris naktīm atkal vecā dziesma ventilācijā ir atpakaļ un muzicē zem maniem logiem. Man vairs nav cerības, ka kaut kas mainīsies, jo, iespējams, ja atsauktu kādu komisiju pārbaudīt, vai viss kārtībā - uz to brīdi veikals visu būtu noregulējis normas robežās. Vai ir kāds veids, kā es spētu risināt šo problēmu? Jau iepriekš liels paldies!
