Māja bez zemesgrāmatas

Dzīvojam astoņu dzīvokļu mājā. Dzīvokļus privatizējām par kolhoza pajām. Tagad gribam tos ierakstīt zemesgrāmatā. Pagasts ir uzmērījis, bet apgalvo, ka vienam cilvēkam ir jāprivatizē visa māja, un pēc tam katra ģimene varēs atsevišķi. Vai tā tiešām ir? 
Ruta Arāja 
Saldus novadā.

Vienam cilvēkam nav jāprivatizē visa daudzdzīvokļu māja. Un viņš arī nespētu to izdarīt, jo kaimiņi savus dzīvokļus jau ir privatizējuši. Taču fakts, ka Latvijas laukos vairāk nekā divdesmit gadus pēc privatizācijas uzsākšanas vēl ir milzums daudzdzīvokļu māju, kuras nav ierakstītas zemesgrāmatā, ir problēma valsts mērogā. Laukos daudzdzīvokļu māju privatizācija palika gaisā karājoties – īrnieki par kolhozu pajām privatizēja savus dzīvokļus, un viss. Māja zemesgrāmatā jāieraksta pašiem dzīvokļu īpašniekiem. Viņi ar saviem dzīvokļiem nevar brīvi rīkoties – nevar pārdot, dāvināt vai ieķīlāt bankā kredīta saņemšanai. Ja dzīvokļi privatizēti par pajām, pašvaldībai bez maksas to īpašniekiem jānodod mājai funkcionāli nepieciešamais zemes gabals, ar katru slēdzot attiecīgu vienošanos. Pārdot šo valsts vai pašvaldības zemi dzīvokļu īpašniekiem ir nelikumīgi!

Lasīt tālāk...

Iegādājoties īpašumu, jānoskaidro visi apstākļi

Labdien, lūdzu atbildi uz jautājumiem, kas saistīti ar privātīpašuma iegādi. Kopā ar vīru plānojam iegādāties mājokli, esam atraduši piemērotu variantu, tomēr mulsina domas par to, ka kopā ar īpašumu iegādājamies arī mājas domājamās daļas no tās pašreizējā īpašnieka, tomēr pati zeme, uz kuras māja atrodas, pieder citam īpašniekam, jāmaksā nomas maksa, kas nebūt nav pats trakākais, tomēr, kas tiesiski notiek, ja zemes īpašniekam uz šo zemes gabalu rodas citi plāni, kā tas var ietekmēt mājas iedzīvotājus un dzīvokļu saimniekus, ko darīt šādā situācijā?

Nekustamā īpašuma iegāde ir nopietns finansiāls darījums. Tāpēc, jo sevišķi, ja ir šaubas, ieteicams doties pie jurista, uzzināt, kādi jautājumi jānoskaidro pirms pirkuma līguma slēgšanas, tostarp – par zemes nomas līguma nosacījumiem.

Lasīt tālāk...

Ikviens no mums – par kārtību mājā!

Latvijā atsākts projekts Kaimiņu drošība, kas garantē pilsētniekiem aizsardzību pret zagļiem, bandītiem un citiem ļaundariem. Projekts ir saņēmis Eiropas Sociālā fonda finansējumu 10 150 latu apmērā.

Jaunie kārtības sargi

Visi zina, kā savulaik cilvēki dzīvoja mazpilsētās un laukos. Viņi pat mājas durvis neslēdza, jo bija pārliecināti par kaimiņu godīgumu. Ja pagalmā ieklīda svešinieks, kaimiņi viņu neizlaida no acīm: kas tas tāds, ko te dara? Zagt visa rajona ļaužu acu priekšā bija bīstami.

Tagad pilsētnieki dzīvo savrupi un reti pazīst sejā pat tuvākos kaimiņus. Zagļiem iestājies zelta laikmets. Bet biedrība Kaimiņu drošība aicina mūs atkal apvienoties, lai padzītu noziedzību no dzīvojamiem rajoniem.

Lasīt tālāk...

Namu pārvalde iziet internetā

Latvijā sākusi darboties interneta platforma, kas iedzīvotājiem paver iespēju internetā nodot skaitītāju rādījumus, iepazīties ar mājas dokumentiem un sazināties savā starpā. Īpaši svarīgi tas, ka vietnes www.ipasniekiem.lv pakalpojumi iedzīvotājiem un pārvaldniekiem ir bez maksas.

Taisnība, ka slinkums virza progresu. Spriediet paši. Reiz dzīvoja cilvēks, dzīvokļa īpašnieks, kurš visu vasaru pavadīja ārpilsētas mājā, bet atgriezies saprata, ka namu pārvalde viņu sodījusi ar lielu rēķinu par ūdeni. Pats vien bija vainīgs – vasarā nenodeva papīra strēmelītes ar skaitītāju rādījumiem.

Cilvēks sabēdājās. Viņš taču nevienu nebija krāpis, vienkārši bija atradies tālu prom no namu pārvaldes un nebija varējis aiznest kvītis ar rādījumiem.

Izeja nebija tālu jāmeklē: vajag izveidot internetā platformu, kas ļautu iedzīvotājiem skaitītāju rādījumus nodot elektroniski. Bez iešanas uz namu pārvaldi, bez papīru rakstīšanas utt.

Lasīt tālāk...

Kas es esmu: īpašnieks vai bailēs trīcošs radījums?

Latvijas likumi ir tā veidoti, ka lielākā daļa dzīvokļu īpašnieku pagaidām nevar pilnībā rīkoties ar savu īpašumu. Daudzus lēmumus saistībā ar māju pārvaldīšanu un apsaimniekošanu mūsu vietā pieņem valsts vai pašvaldība. Kāpēc mēs esam tik beztiesiski? Kāpēc tik ilgus gadus brīnāmies, kur paliek mūsu nauda?

No likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” izriet, ka ar dzīvokļa privatizēšanu vien ir par maz. Kad dzīvojamā māja ir nodota plānveida privatizācijai, dzīvokļu īpašniekiem jāsapulcējas un jāizlemj, kam turpmāk uzticēt kopīpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu.

Par pārvaldītāju var kļūt dzīvokļu īpašnieku sabiedrība, ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarots mājas iedzīvotājs vai pat trešā persona, kam uzticību pauduši visi dzīvokļu īpašnieki.

Lasīt tālāk...

Metodiskie norādījumi „Par daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieku kopsapulces norises kārtību”

I. Vispārējie noteikumi

1.1. Visu daudzdzīvokļu mājā privatizēto objektu (dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas) īpašnieku – fizisko vai juridisko personu pienākums ir piedalīties daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanā un apsaimniekošanā, segt ar dzīvojamās mājas apsaimniekošanu un pārvaldīšanu saistītos izdevumus proporcionāli to īpašumā esošajai platībai.

1.2. Dzīvokļu īpašnieki var apvienoties kopsaimniekošanas sabiedrībās vai slēgt līgumus par kopīpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, ievērojot likumdošanas aktus un Ministru kabineta noteikumus.

1.3. Dzīvokļu īpašnieku pirmā kopsapulce sasaucama ar mērķi pieņemt lēmumu par daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu – dzīvokļu īpašnieku sabiedrības izveidošanu vai savstarpēja līguma noslēgšanu Civillikumā noteiktajā kārtībā.

Lasīt tālāk...