Kā maksāt par kopējo siltumu?
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 24 maijs 2015
„Mūsu mājā Jūrmalā, Mellužu prospektā 19, apkurināmas nedzīvojamās koplietošanas telpas aizņem ļoti lielu platību – vairāk nekā 38% no mājas kopējās platības. Mājai ir autonoma apkure – sava katlumāja, kas darbojas ar gāzi. Maksa par mājas (dzīvojamo un nedzīvojamo telpu) apkurei izlietoto gāzi tiek sadalīta dzīvokļiem proporcionāli to platībai. Tāpat tiek sadalīta maksa par koplietošanas vietu apgaismošanu, arī to aprēķina, vadoties pēc dzīvokļu platības.
Mājā ir daudz nelielu dzīvokļu, bet ir arī lieli – no 100 līdz 200 kvadrātmetriem un pat lielāki. Iznāk, ka lielo dzīvokļu īpašniekiem jāuzņemas galvenā materiālā atbildība par mājas nedzīvojamo telpu apkuri un apgaismošanu. Lielo dzīvokļu īpašniekus tāda kārtība neapmierina!
Astoņsimts eiro par nodegušu māju
- Detaļas
- Kategorija: Ziņas
- Publicēts 24 maijs 2015
„Nesen nodega māja, kurā mēs bijām privatizējuši dzīvokli. Kopš tā laika mitinamies pašvaldības ierādītā pieticīgā istabiņā, mums trūkst naudas pat pašām vajadzīgākajām lietām. Bet piepeši no pašvaldības saņēmām vēstuli, kurā rakstīts, ka mūsu mājas atliekas piespiedu kārtā nojauktas un mums, īpašniekiem, jāsedz nojaukšanas izdevumi. Man pesoniski pienāca rēķins par 800 eiro. Vai tas ir pareizi? Un ko tālāk darīt?”
– Diemžēl varasiestādes rīkojas saskaņā ar likumu. Nodegusi būve nedrīkst mūžam apdraudēt garāmgājējus. Vispirms pašvaldība īpašniekiem nosūta atgādinājumu, ka māja ir jānojauc, un tad, ja neviens neatsaucas, pati novāc graustu un īpašniekiem izraksta rēķinu par sniegto pakalpojumu. Nekādas atlaides maznodrošinātajiem vai trūcīgajiem te nav paredzētas.
Ar varu izlikt nevar!
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 24 maijs 2015
„1972. gadā mūsu ģimenei piešķīra dzīvokli vecā mājā Nometņu ielā 19. Mums palicis padomju laika īres līgums. 1993. gadā māju atdeva agrākajiem īpašniekiem, bet 2005. gadā īpašnieki mainījās, un tad sākās mūsu nedienas.
Jaunā īpašniece Iveta A. uzreiz pieprasīja īres maksu 3,62 latu apmērā par kvadrātmetru un vērsās tiesā, pieprasot mūs izlikt no dzīvokļa. Viņa noslēdza ūdeni, un vairāk nekā divus gadus mēs dzīvojām bez ūdens. Tiesāšanās ilga piecus gadus, viņa zaudēja, un no 2010. gada dzīvojām mierīgi, maksājot 0,72 latus par kvadrātmetru.
Pietiesāja mātes īres parādu...
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 24 maijs 2015
„Labdien! Esmu ceturtā kursa students, dzīvoju Ogrē. Problēma ir tā, ka 2012. gada 5. novembrī mana māte noslēdza dzīvokļa īres līgumu ar pašvaldības aģentūru Mālkalne. Līgums tika slēgts ar manu māti un jaunāko brāli, par mani nekādu datu šajā dokumentā nav. Pašvaldības piešķirtajā istabā bija dzīvošanai visai nepiemēroti apstākļi, tāpēc mūsu ģimene tur nekad nedzīvoja, mēs īrējām citu dzīvokli. Es pat nezināju, kur atrodas mums piešķirtais dzīvoklis! Bet pēc gada saņēmu vēstuli no tiesu izpildītāja un uzzināju, ka saskaņā ar tiesas spriedumu no manis un mātes solidāri tiek piedzīts komunālo maksājumu parāds – 1825 eiro.
Tai laikā māte bija sākusi maksātnespējas procesu, no viņas nebija ko ņemt, tāpēc visa parāda summa tika pārlikta uz mani. Kā tā var izrīkoties ar studentu? Par ko man jāmaksā? Tagad man ir bloķēti konti, ar tādu parādu es nevaru sākt patstāvīgu dzīvi.” Sergejs
Trisdesmit mājām nepieciešama glābšana
- Detaļas
- Kategorija: Ziņas
- Publicēts 24 maijs 2015
Rīgā pašreiz ir aptuveni 30 māju, kam nepieciešama nopietna iejaukšanās, un ar to īpašniekiem tiek strādāts, sacīja Rīgas vicemērs Andris Ameriks. Ja šīs ēkas laikus netiks atjaunotas, tās var daļēji sabrukt, kā nesen notika ar māju Buru ielā.
Atgādināsim, ka pēc nelaimes Torņakalnā pašvaldībai nācās steidzami izmitināt avarējušās mājas iemītniekus. Vecajai ēkai bija sabrukusi siena un kāpņu pārsegumi.
Pašvaldības uzņēmums Rīgas namu pārvaldnieks pēc domes norādījuma apsekoja vecās mājas un konstatēja, ka bīstamā stāvoklī ir trīsdesmi ēku.
Īres tirgus ir izkropļots
- Detaļas
- Kategorija: Ziņas
- Publicēts 24 maijs 2015
Latvijas mājokļu īres tirgus pašlaik ir izkropļots, jo tā saucamais „pelēkais” īres tirgus ir mērāms aptuveni 80% apjomā – daudzi telpas izīrē, atbilstoši nenoformējot un nereģistrējot darījumus. Tas galvenokārt attiecās uz darījumiem starp fiziskām personām, uzskata Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANĪDA) speciālisti. Nekustamā īpašuma aģentiem būtu svarīgi, lai šis tirgus sektors tiktu sakārtots, tiktu noteikts aģenta profesionālais statuss un ieviesta obligāta sertifikācija.
Mājokļu īres tirgū, kas galvenokārt koncentrēts Rīgā, cilvēkiem ar vidēju rocību ir minimāls dzīvokļu piedāvājums, var teikt – milzīgs deficīts, tāpēc darījumi notiek ļoti ātri un mitekļi par pieņemamām cenām tiek „izķerti kā karsti pīrādziņi” – dažu stundu laikā. Tie ir dzīvokļi ārpus centra, nelieli (līdz divām istabām) un par īres cenu (bez komunālajiem maksājumiem) no 250 līdz 400 eiro, pašreizējo situāciju īres tirgū skaidro Ober-Haus pārdošanas un īres speciāliste Jolanta Vēvere.
Visi dārzā! Pareizāk sakot, uz vasarnīcu!
- Detaļas
- Kategorija: Mājai
- Publicēts 24 maijs 2015
Maijā sākas vasarnīcu sezona. Mums vasarnīca nozīmē brīvību, svaigus dārzeņus un augļus. Bet ilgas pēc svaiga gurķa no savas dobes nav svešas arī Rietumeiropas iedzīvotājiem.
Rietumeiropā īsta ekvivalenta vasarnīcai mūsu izpratnē nav, bet neraizēsimies par viņiem – iespēju izaudzēt savu rozi vai gurķi viņi var atrast.
