„Rīdzinieki varētu maksāt mazāk!”
- Detaļas
- Kategorija: Tarifi
- Publicēts 23 Aprīlis 2015
Uzņēmuma Getliņi EKO valdes loceklis Anatolijs Aleksejenko pastāstīja, ka Rīgas domei jau sen ir plāns, kā rīdziniekiem varētu samazināt maksu par atkritumu izvešanu. Diemžēl Saeimā vairāk uzklausa komersantu, kuri pelna ar atkritumu apsaimniekošanu, nekā rīdzinieku teikto.
Pašreiz Rīgā notiek šādi: atkritumu apsaimniekošanas operatori izved atkritumus no konteineriem un, vadoties pēc to APJOMA, izraksta iedzīvotājiem mītiskus rēķinus. Pieņemsim, ka pie mājas novietoti trīs konteineri, katra tilpums ir viens kubikmetrs. Ne visur pārvaldnieki pārbauda, vai atkritumu izvešanas dienā konteineri ir bijuši pilni. Piemēram, iedzīvotāji no mājas Kalnciema ielā 48/50 redakcijā sūdzējās: „Patiesībā atkritumu vedēji trīs reizes nedēļā izved atkritumus tikai no diviem konteineriem, trešais stāv tukšs, mēs pat to esam pagriezuši pret sienu! Bet rēķinus vienalga saņemam tādus, it kā atkritumu vedējs ik reizes savāktu triju konteineru saturu”.
Automobilis pagalmā: ko drīkst un ko nedrīkst
- Detaļas
- Kategorija: Namu pārvalde
- Publicēts 23 Aprīlis 2015
Mašīnu Rīgā kļūst aizvien vairāk un vietu to parkošanai pie mūsu daudzdzīvokļu mājām katastrofāli trūkst, tāpēc viens otrs apzināti vai piespiedu kārtā savu četrriteņu draugu novieto zālienā, uz ietves vai gandrīz pie pašiem kaimiņu logiem. Rīgas pašvaldības policijas profilakses, koordinācijas un statistikas nodaļas galvenais speciālists Staņislavs Šeiko skaidro, ko autovadītāji drīkst un ko nedrīkst darīt pagalmos un kā kaimiņi var saukt pie atbildības cilvēku, kurš pārkāpj noteikumus.
■ Vai daudzdzīvokļu mājas iemītnieks drīkst novietot vai apgriezt mašīnu zālienā, atstājot aiz sevis melnas riteņu sliedes un bojājot skatu?
Bojāt publiskos apstādījumus, braukt pa tiem un novietot tajos mehāniskos transportlīdzekļus (vienkāršāk runājot, automašīnas) ir aizliegts! Iedzīvotājiem, pamanot šādu situāciju, par noteikumu pārkāpēju jāziņo pašvaldības policijai pa tālruni 110. Pēdējā laikā par tamlīdzīgiem pārkāpumiem var ziņot arī pa mobilo telefonu, izmantojot mobilo aplikāciju.
Dzīvokļa remonts: lēti un labi!
- Detaļas
- Kategorija: Mājai
- Publicēts 23 Aprīlis 2015
Mēdz sacīt, ka vieglāk esot pārdzīvot ugunsgrēku nekā pārcelšanos. Droši vien pārdzīvot dzīvokļa remontu ir vēl grūtāk, tā vismaz apgalvo tie, kas to piedzīvojuši. Pirms remonta sezonas sākšanās stāstām, kā pasargāt sevi no būvniekiem haltūristiem.
Solījumu pildīja
Darbības vieta un laiks: Rīga, mūsdienas. Valentīna pēc sludinājuma atrada meistaru, kurš bija ar mieru par nelielu naudu veikt pieklājīgu remontu viņas noplukušajā divistabu dzīvoklī lielpaneļu mājā. Meistars šķita ļoti atbildīgs. Avansu neprasīja, toties uzreiz sastādīja materiālu iegādes tāmi. Prasītā summa viņam tika iedota, pretī saņemot solījumu uzrādīt čekus. Un cilvēks tiešām pildīja solījumu!
„Apnicis barot slaistus! Ko darīt?”
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 23 Aprīlis 2015
Jurists Jurijs Sokolovskis atbild uz lasītāju jautājumiem. Kā allaž, kopā ar mūsu ekspertu veicam pilnu apli pa jūsu stāstīto: no komēdijas līdz traģēdijai un atpakaļ. Šodien – viss par nekustamo īpašumu, īpašuma tiesībām un daudzdzīvokļu mājām piesaistītās zemes nomu.
Kā uzrakstīt testamentu par māju?
„Godājamā redakcija, lūdzu Sokolovska kungu atbildēt uz maniem jautājumiem. Māsa saka, ka gadījumā, ja cilvēks dzīvo viens savā privatizētajā dzīvoklī un nav sastādījis testamentu vai dāvinājuma līgumu, pēc viņa nāves dzīvoklis pāriet valsts īpašumā. Vai tā tiešām ir? Ja es pati rakstīšu testamentu par māju bez notāra palīdzības, cik daudz kaimiņu parakstu vajadzēs? Vai var novēlēt māju radiniekiem trijās daļās, tas ir, trim cilvēkiem? Kādi Ministru kabineta noteikumi regulē mantošanas kārtību?”
Kā mājas siltina Lietuvā?
- Detaļas
- Kategorija: Mājai
- Publicēts 23 Aprīlis 2015
Nesen Rīgā notika Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas sadarbībā ar Ekonomikas ministriju organizēta starptautiska konference par mājokļu pārvaldīšanu un siltināšanu. Uz tikšanos bija ieradušies eksperti no dažādām valstīm. Lietuvu pārstāvēja Lietuvas dzīvojamo māju pārvaldītāju asociācijas biedrs Jevgeņijs Sakovskis. Viņš pastāstīja, kā kaimiņvalstī risina mājokļu siltināšanas problēmas, kurās pastāvīgi sapinas Latvija.
Ietaupīt piekto daļu siltuma!
– Mazliet statistikas: Lietuvā ir nedaudz mazāk par trim miljoniem iedzīvotāju, un 66% no tiem dzīvo daudzdzīvokļu mājās, – stāstījumu sāka Jevgeņijs Sakovskis. – Daudzdzīvokļu māju valstī ir vairāk nekā 35 tūkstoši, 26% no tām būvētas līdz 1960. gadam, 65% – no 1960. līdz 1990. gadam un tikai 9% pēc 1990. gada. Pavisam mums ir vairāk nekā 800 000 dzīvokļu, 97% no tiem ir privāti un tikai 3% atrodas valsts vai pašvaldību īpašumā.
Divpadsmit miljoni remontam
- Detaļas
- Kategorija: Namu pārvalde
- Publicēts 13 Marts 2015
Šajās dienās pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks vadītājs Ivo Lecis sniedza pārskatu par uzņēmuma darbību 2014. gadā. Iedzīvotājiem droši vien būs interesanti uzzināt, ko labu pārvaldnieks ir izdarījis iepriekšējā gadā un ko sola paveikt šogad.
Pārskata pirmais punkts bija par iedzīvotāju parādiem. Interesants fakts: aukstā 2012. gada beigās rīdzinieki bija palikuši parādā pārvaldniekam 48,13 miljonus eiro, bet salīdzinoši siltā 2014. gada beigās – 38,14 miljonus. It kā varētu priecāties: nemaksātāju kļuvis mazāk! Bet priecāties nav pamata: visa 2014. gada laikā iedzīvotāju parādi saruka tikai par 40 tūkstošiem eiro. Acīmredzot namu pārvaldei vajag rūpīgāk strādāt ar nemaksātājiem.
Vai Rīgai vajadzīgs atkritumu gigants?
- Detaļas
- Kategorija: Komunālie pakalpojumi
- Publicēts 13 Marts 2015
Galvaspilsētas domes Mājokļu un vides komitejas deputāti, uzklausījuši ekspertu ieteikumus, lēma, ka Rīgā nepieciešams vienots atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums, un tādu pašvaldība vēlas veidot kopā ar privātajiem komersantiem. Realizējot šo projektu, pilsēta varētu pilnībā kontrolēt atkritumu apsaimniekošanu.
Nu jau gadu atkritumu apsaimniekošana ir visai sāpīgs temats gan rīdziniekiem, gan pārējiem Latvijas iedzīvotājiem. Vispirms Ministru kabinets kopīgi ar Ekonomikas ministriju pieņēma neveiksmīgus grozījumus noteikumos par kārtību, kādā tiek aprēķināta maksa par atkritumu izvešanu, nosakot, ka maksa par pakalpojumu tiek sadalīta nevis proporcionāli dzīvoklī dzīvojošo personu skaitam, bet gan atbilstoši atsevišķo īpašumu skaitam. Bija vajadzīgs ne mazums laika, lai izlabotu likumdošanas brāķi un atgrieztos pie maksas sadales par pakalpojumu proporcionāli katrā dzīvoklī deklarēto personu skaitam.
