Ja apsaimniekošanas maksa ir maza
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 13 Marts 2015
“Labdien! Vēlos uzzināt, kas daudzdzīvokļu mājā ir atbildīgs par pieslēgumu un elektriskajiem vadiem pagrabā un vai pagrabā jābūt ugunsdzēsības aparātiem? Mūsu māju apsaimnieko Rīgas namu pārvaldnieks. Kā pareizi sastādīt aktu namu pārvaldei, lai tā nodrošinātu mūsu mājai minimālu remontu, ja savākts 51 procents balsu? Namu pārzinis saka, ka mājai uzkrājumu nav un mums viss jādara par savu naudu!”
Tiesiskais regulējums par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu segšanu ir iekļauts Dzīvokļa īpašuma likuma 13.pantā, kur arī noteikts – dzīvokļa īpašnieks sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos mājas pārvaldīšanas izdevumus.
Iemītnieks nodara materiālu kaitējumu
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 13 Marts 2015
“Labdien! Jautājums ir par sekojošo situāciju. Blakus atrodas dzīvoklis, kura īpašniece ir ārzemēs. Ar dzīvokli rīkojas īpašnieces māte, kura dzīvoklī iemitinājusi dzīvot vienu pašu un bez jebkāda juridiska pamata savu psihiski slimu dēlu, kurš mēdz būt ne tikai skaļš, neadekvāts, bet arī bīstams.
Tagad šis dēls ar savu uzvedību pastāvīgi traucē un uztrauc kaimiņus. Psihiatri un tiesībsargājošās iestādes atbild pēc būtības tikai to, ka, kamēr nav kādam uzbrucis vai ko salauzis, vai ielauzies, maksimāli var panākt tikai epizodisku atbildību par sabiedriska miera traucēšanu, bet kopējā situācija jau no tā nemainīsies, vēl jo vairāk, var kļūt tikai sliktāk. Turklāt tāds gadījums jau ir bijis un nekā – atzina par nepieskaitāmu, pagulēja slimnīcā un nu atkal uz brīvām kājām apkārt dzīvojošiem nervus kutina, jo nedaudz apārstēja un pagaidām it kā, redziet, vēl nav tik bīstams. Turklāt tagad viņu arī vairs neviens nepieskata no radiem, jo dzīvoklī uzturas viens pats. Jautājums – vai dzīvokļa īpašniecei par šādas personas iemitināšanu viņas dzīvoklī, dzīvošanu un uzvedību ir jāuzņemas atbildība un kādā veidā?”
Iekšējās kārtības noteikumi
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 13 Marts 2015
“Vai ēkas, teritorijas, dzīvokļa īpašnieks var izdot iekšējās kārtības noteikumus, kas saistoši citām īpašumā esošām personām, piemēram, viesiem un īrniekiem? Kā arī paredzēt atsevišķus sodus par to pārkāpšanu?”
Iekšējās kārtības noteikumus var izdot teritorijas un ēkas īpašnieks (fiziska persona), mājas īpašnieks (dzīvokļu īpašnieku kopība, ja māja pārņemta dzīvokļu īpašnieku valdījumā; taču tad saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma regulējumu nepieciešama vairāk nekā puses dzīvokļu īpašnieku piekrišana), tomēr par to ievērošanu tik un tā daudzdzīvokļu mājā būs atbildīgs izīrētā dzīvokļa īpašnieks vai tā dzīvokļa īpašnieks, kura viesi šos noteikumus pārkāpuši.
Vai varēja būvēt autostāvvietu?
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 13 Marts 2015
“Pie daudzdzīvokļu mājas 2007. gadā tika izbūvēta autostāvvieta. Zeme ir īpašumā iedzīvotājiem – katram domājamā daļa. Māju pārvalda pašu īpašnieku dibināta kooperatīvā sabiedrība, un viņi savā sapulcē pieņēma lēmumu ar balsu vairākumu un izbūvēja autostāvvietu, norobežojot daļu no kopīpašumā esošās zemes. Domājamā daļa nav pārējiem dzīvokļu īpašniekiem samazināta, mēs maksājam zemes nodokli par visu īpašumu, bet izmantot vienlīdzīgi visu īpašumu nevaram. Vai pēc tā laika likumiem varēja būvēt autostāvvietu bez visu dzīvokļu īpašnieku piekrišanas?”
Laikā, kad pie jūsu mājas tika uzbūvēta auto stāvvieta, spēkā bija likums „Par dzīvokļa īpašumu”, un tā 27.2 pantā cita starpā noteikts, ka dzīvokļu īpašnieku kopsapulce ir tiesīgalemt par līdzekļu uzkrāšanu un izlietošanu kapitālajam remontam, kā arī izlemt citus jautājumus, kas saistīti ar kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu. Atšķirībā no pašreiz spēkā esošā likuma šajā normatīvajā aktā nav konkrēti nosaukts, cik lielam jābūt balsu daudzuma īpatsvaram, lemjot par kādu darbību saistībā ar kopīpašumu, un nav arī sīkāka regulējuma par DzĪKS kompetenci.
Izlietosim remonta fondu pareizi!
- Detaļas
- Kategorija: Mājai
- Publicēts 13 Marts 2015
SIA A&A ir liela pieredze jumtu remonta darbos, starppaneļu šuvju aizdarīšanā un citos ar būvniecību saistītos darbos. Uzņēmuma vadītājs Aleksandrs Buņins stāsta, kādu efektu dod mājas gala sienu siltināšana un kā iespējams dzīvoklī likvidēt mitrumu un pelējumu.
– Daudzstāvu māju iedzīvotāji bieži vien nespēj izšķirties par mājas tūlītēju pilnīgu renovāciju un sāk ar sīkākiem darbiem, piemēram, gala sienu siltināšanu. Sakiet, lūdzu, kāds labums mājai no šādas siltināšanas?
– Mājas remonta fonda līdzekļu ieguldīšana gala sienu siltināšanā ir optimāla investīcija. Protams, pilnībā renovēta māja izskatās ļoti glīti, bet ir viena neliela nianse. Lieta tāda, ka darbu gaitā bieži vien neizdodas ar siltinātāju nosegt logu slīpnes, tam nepietiek vietas, līdz ar to mājas sienas pa logu perimetru pat pēc siltināšanas var izsalt 30–40 centimetru dziļumā. Kā redzat, īsti siltas pēc tādas renovācijas kļūst tikai šauras joslas starp logiem un aukstuma zonām. Siltinot gala sienas, tādas problēmas nav.
“Rīgas namu pārvaldnieks” atbild domes deputātam
- Detaļas
- Kategorija: Pašvaldības
- Publicēts 08 Marts 2015
Pēc portālā Ir.lv publicētā Rīgas domes deputāta Valda Gavara raksta redakcija saņēma rakstā kritizētā "Rīgas naumu pārvaldnieka" atbildi. Publicējam to pilnībā.
Slīprakstā ir V.Gavara kunga raksts, savukārt bez slīpraksta - "Rīgas namu pārvaldnieka" komentārs.
Katras ēkas dzīvotspējas pamatā ir finansējums, Rīgas namu pārvaldnieka (RNP) apsaimniekoto māju gadījumā, uzkrājumi, kas ļauj veikt nepieciešamos darbus. Ja uzkrājumu nav, tad remonts netiek veikts, viens bojājums «pavelk» līdzi citu un ķēdes reakcijā viss brūk kopā. Tomēr arī, ja uzkrājumi ir, ēkas iedzīvotājiem būtu regulāri jāpārliecinās, vai tie tiek izmantoti mājas iedzīvotāju interesēs Vislabāk negaidīt RNP plānoto darbu sarakstu un tāmi, bet pašiem iedzīvotājiem izstrādāt savu darbu grafiku un piedāvāt to RNP vai citam darbu veicējam. RNP ir lielākais namu apsaimniekotājs Rīgā, un neviens iedzīvotājs nevar būt drošs, ka viņa ēkas vajadzības apsaimniekotājam ir tās svarīgākās.
Iedzīvotāji par atkritumiem pārmaksā, bet samaksa par pakalpojumu pat varētu pieaugt
- Detaļas
- Kategorija: Tarifi
- Publicēts 08 Marts 2015
Pašvaldību savienības, atkritumu apsaimniekotāju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāves piekrīt, ka atkritumu apsaimniekošanas nozarē ir jāveic izmaiņas, bet nesola, ka tas būs iedzīvotājiem par labu.
Valsts kontrole apjomīgā revīzijā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, astoņās pašvaldībās un trijos atkritumu poligonos atklājusi, ka divarpus gadu laikā iedzīvotāji ir par atkritumu apsaimniekošanu pārmaksājuši 3,6 miljonus eiro.
Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas valdes locekle Dace Āriņa atzīst, ka VK argumenti ir pamatoti. Āriņa arī piekrīt, ka cena nav aprēķināta korekti. Tas iegājies laika gaitā, jo kādreiz arī poligonos atkritumi nodoti kubikmetros, tikai ar laiku ieviests masas pārrēķins uz tonnām. Pārrēķini ir novecojuši.
