Vai Rīgai vajadzīgs atkritumu gigants?

Galvaspilsētas domes Mājokļu un vides komitejas deputāti, uzklausījuši ekspertu ieteikumus, lēma, ka Rīgā nepieciešams vienots atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums, un tādu pašvaldība vēlas veidot kopā ar privātajiem komersantiem. Realizējot šo projektu, pilsēta varētu pilnībā kontrolēt atkritumu apsaimniekošanu.

Nu jau gadu atkritumu apsaimniekošana ir visai sāpīgs temats gan rīdziniekiem, gan pārējiem Latvijas iedzīvotājiem. Vispirms Ministru kabinets kopīgi ar Ekonomikas ministriju pieņēma neveiksmīgus grozījumus noteikumos par kārtību, kādā tiek aprēķināta maksa par atkritumu izvešanu, nosakot, ka maksa par pakalpojumu tiek sadalīta nevis proporcionāli dzīvoklī dzīvojošo personu skaitam, bet gan atbilstoši atsevišķo īpašumu skaitam. Bija vajadzīgs ne mazums laika, lai izlabotu likumdošanas brāķi un atgrieztos pie maksas sadales par pakalpojumu proporcionāli katrā dzīvoklī deklarēto personu skaitam.

Diemžēl rīdziniekiem prieki par maksas taisnīgāku sadali nebija ilgi: Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija akceptēja Getliņu atkritumu poligona pakalpojumu tarifa celšanu, un atkritumu izvedēji pa to starpu arī paaugstināja savu pakalpojumu cenu. Rezultātā rīdzinieki jau februārī saņēma lielākus rēķinus par atkritumu izvešanu. Taču galvenā problēma ir pakalpojuma cenas un kvalitātes neatbilstība. Maksa par atkritumu izvešanu aug, bet kvalitāte neuzlabojas. Operatori, kam pieder atkritumu konteineri, ne vienmēr veic šo tvertņu dezinfekciju, bet agri no rīta gar mūsu logiem, skaļi dārdot, lavierē divi trīs atkritumu vedēji. Lieta tāda, ka katra māja var slēgt līgumu par atkritumu izvešanu ar jebkuru iepatikušos operatoru, tāpēc arī pa mūsu pagalmiem braukā smagas dažādu firmu mašīnas.

Dome pieņēma sadzīves atkritumu apsaimniekošanas noteikumus, bet reālajā dzīvē šis dokuments neko nemainīja. Beidzot pie lietas ķērās Mājokļu un vides departaments un piedāvāja attiecīgās komitejas deputātiem trīs atkritumu saimniecības attīstības scenārijus.

– Mēs varam izsludināt konkursu par tiesībām apkalpot Rīgas izpilddirekciju teritorijas, – pavēstīja Vides pārvaldes vadītājs Askolds Kļaviņš. – Viena direkcija – viens atkritumu izvešanas operators.

Šāds risinājums ļautu samazināt pa vieniem un tiem pašiem maršrutiem braucošo atkritumvedēju skaitu un padarītu atkritumu izvešanu lētāku, jo vienā braucienā mašīna varētu savākt atkritumus no lielāka skaita kompakti stāvošu māju. Taču reizē  Kļaviņa kungs brīdināja deputātus par atkritumu izvedēju savstarpējo karu: katrs no tiem būs gatavs uz visu par tiesībām dabūt lielāku Rīgas teritorijas kumosu, tāpēc konkursus pavadīs strīdi un tiesas prāvas.

– Otrs variants – ņemt atkritumu saimniecību pašvaldības ziņā, – turpināja eksperts. – Taču tas prasītu no Rīgas domes lielus ieguldījumus jaunu konteineru, atkritumvedēju utt. iegādē.

Tā kā naudas budžetā nav, deputāti apstājās pie trešā varianta, kas paredz veidot kopuzņēmumu ar privātajiem komersantiem. Perspektīvā šim vienotajam uzņēmumam vajadzētu apkalpot visu Rīgu.

– Tādējādi mēs glābsim arī Getliņu poligonu, – negaidīti paziņoja Askolds Kļaviņš.

Kas tad apdraud pašvaldībai piederošo atkritumu izgāztuvi? Izrādās, ka šobrīd visi lielie atkritumu savākšanas operatori iegulda naudu paši savu atkritumu šķirošanas un pārstrādes rūpnīcu būvniecībā.

– Kompānijas ir gatavas no atkritumiem izspiest visu – gāzi un elektrību, plastmasu un metālu. Atdodot atkritumu saimniecību privātajiem komersantiem, mēs piedzīvosim to, ka pēc desmit gadiem Getliņu izgāztuvē nonāks tikai nekam nederīgi atkritumi, kurus atliek tikai ierakt zemē. Tas nozīmē, ka pašvaldības poligonā vairs nevarēs audzēt puķes un tomātus, apkurei izmantojot no atkritumiem iegūto gāzi, nevarēs nodarboties ar atkritumu pārstrādi, un poligons pamazām vien panīks. Bet kopuzņēmuma izveidošana ļaus saglabāt un attīstīt arī Getliņus!

Galvenais, pēc Kļaviņa domām, ir tas, ka deputātu atbalstītais vienota atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma izveides variants ļaus kontrolēt arī atkritumu izvešanas un apglabāšanas tarifus. Taču tuvākajos mēnešos (varbūt pat gados) Rīgā nekas nemainīsies, jo pāreja uz jauno sistēmu prasīs lielus sagatavošanas darbus un daudz laika. Tas nozīmē, ka līdz kopīga uzņēmuma izveidei atkritumu tvertnes turpinās smirdēt un atkritumvedēji dārdoši braukāt pa mūsu pagalmiem. Pilna baudas buķete par jūsu naudu!