Kā mājas siltina Lietuvā?

Nesen Rīgā notika Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas sadarbībā ar Ekonomikas ministriju organizēta starptautiska konference par mājokļu pārvaldīšanu un siltināšanu. Uz tikšanos bija ieradušies eksperti no dažādām valstīm. Lietuvu pārstāvēja Lietuvas dzīvojamo māju pārvaldītāju asociācijas biedrs Jevgeņijs Sakovskis. Viņš pastāstīja, kā kaimiņvalstī risina mājokļu siltināšanas problēmas, kurās pastāvīgi sapinas Latvija.

Ietaupīt piekto daļu siltuma!

– Mazliet statistikas: Lietuvā ir nedaudz mazāk par trim miljoniem iedzīvotāju, un 66% no tiem dzīvo daudzdzīvokļu mājās, – stāstījumu sāka Jevgeņijs Sakovskis. – Daudzdzīvokļu māju valstī ir vairāk nekā 35 tūkstoši, 26% no tām būvētas līdz 1960. gadam, 65% – no 1960. līdz 1990. gadam un tikai 9% pēc 1990. gada. Pavisam mums ir vairāk nekā 800 000 dzīvokļu, 97% no tiem ir privāti un tikai 3% atrodas valsts vai pašvaldību īpašumā.

Kad Lietuvas valdība nolēma sākt siltināšanas programmu, tika izvirzīts uzdevums radīt nosacījumus energoefektivitātes celšanai mājām, kuras būvētas saskaņā ar būvnormatīviem, kas bija spēkā līdz 1993. gadam. Ko tas nozīmē? To, ka valsts solīja līdzfinansējumu tikai līdz 1993. gadam būvētajām daudzdzīvokļu mājām.

Lietuvas programmas globālais mērķis ir līdz 2020. gadam siltumenerģijas patēriņu mājās samazināt par 20% un CO₂ emisijas ik gadu samazināt par 230 tūkstošiem tonnu (salīdzinājumā ar 2005. gadu). Kā redzat, renovācija dod ne tikai ekonomisku, bet arī ekoloģisku labumu.

Brīvprātīgi vai piespiedu kārtā?

– Lietuvā reizē tika sāktas divas programmas, kuru ietvaros iedzīvotāji māju siltināšanai varēja saņemt līdzfinansējumu no valsts. Viens variants ir tāds, ka renovācijas uzsākšanu ierosina attiecīgā nama dzīvokļu īpašnieku biedrība, iniciatīvas grupa, izmantojot mājas apsaimniekotāja pakalpojumus. Šajā gadījumā ir jāsaņem īpašnieku akcepts, tad tiek noformēti dokumenti un meklēta  nauda. Tāda pati programma darbojas arī Latvijā. Bet Lietuvā  ir arī otrs variants – siltināšana pēc pašvaldības iniciatīvas. Pašvaldībai ir dotas tiesības savā teritorijā pēc saviem kritērijiem izvēlēties namus ar vislielāko siltumenerģijas patēriņu, iecelt renovācijas programmas administratoru un sākt renovāciju, jā tā var sacīt, piespiedu kārtā.

Apmaksā gan remontu, gan jaunu liftu

– Tāpat kā Latvijā, arī Lietuvā valsts mājokļu īpašniekiem kompensē daļu no māju siltināšanas darbu izmaksām. Piemēram, līdzfinansēta tiek apkures un karstā ūdens apgādes sistēmu pilnīga vai daļēja nomaiņa, siltummezgla vai katlumājas, balansēšanas iekārtas, cauruļu siltumizolācijas renovācija, radiatoru un siltumenerģijas uzskaites ierīču maiņa, ventilācijas sistēmas uzstādīšana un nomaiņa, jumta siltināšana un jauna seguma uzklāšana, mājas fasādes un cokola siltināšana, defektu labošana. Vēl tikai jāpiebilst, ka kompensētas tiek arī vienkārša remonta izmaksas. Kā gan citādi? Piemēram, ja daudzstāvu namam ir fasādes bojājumi, renovācijas gaitā iespējams saņemt valsts naudu arī fasādes atjaunošanai!

Tāpat iedzīvotājiem daļēji tiek kompensēta logu nomaiņa, liftu nomaiņa, pagraba pārsegumu siltināšana. Vienkāršāk runājot, programmas ietvaros tiek kompensēti jebkuri darbi, kas paaugstina mājas energoefektivitāti. Tāpar arī var dabūt naudu mājas ieejas remontam un pielāgošanai cilvēku ar ierobežotām kustību spējām vajadzībām.

Dažiem labiekārtošanas darbiem valsts dotācijas netiek piešķirtas, bet to izpildei var saņemt garantētu bankas aizdevumu. Šādi darbi ir aukstā ūdens vada, kanalizācijas, elektroinstalācijas, ugunsdrošības un drenāžas sistēmu nomaiņa.

Garantēts kredīts ar likmi 3% gadā

– Protams, jūs interesē, cik daudz naudas konkrēti saņem lietuvieši māju siltināšanai. Pastāstīšu visu pēc kārtas. Renovācijas process sākās 2005. gadā. Pirmais posms ilga līdz 2012. gadam, pēc tam programmas nosacījumi mainījās.

Pirmajā posmā valsts piedāvāja šādu līdzfinansējumu: investīciju projekts (15–50% no izmaksām atkarībā no mājai ieplānotās ekonomijas), tehniskais projekts (50%), būvuzraudzība renovācijas gaitā (50%). Tālāk, ja māja pēc renovācijas bija sasniegusi siltumenerģijas 20% ietaupījumu, valsts kompensēja 15% no darbu izmaksām, vēl 15% kompensāciju piešķīra, ja ekonomija pārsniedza 40%. Kā redzat, pavisam māja varēja atgūt līdz 30% no darbu izmaksām.

Jau pirmās programmas realizācijas laikā valsts garantēja īpašniekiem fiksētu kredītprocentu likmi – 3% gadā. Neatkarīgi no ārējiem ekonomiskajiem faktoriem kredītprocentu likme renovācijai nemainās, kamēr dzīvokļu īpašnieki nav atmaksājuši visu naudu. Garantētos kredītus izsniedza uz laiku līdz 20 gadiem.

Lietuva pasargā savus trūcīgos!

– Jāteic, ka Lietuva renovācijas gaitā nav aizmirsusi par valsts sociālo atbildību. Piemēram, iedzīvotājiem ar maziem ienākumiem vienmēr tikuši kompensēti 50% no maksas par apkuri un karsto ūdeni (šādu palīdzību lielākoties saņem pensionāri un daudzbērnu ģimenes). Bet kopš 2005. gada ir noteikts, ka valsts tādiem cilvēkiem var dzēst visu renovācijai ņemtā kredīta summu. Tātad viņi var baudīt visus siltināšanas labumus, neko nemaksājot par darbu.

Piedevām no ES struktūrfondiem tika piešķirts papildu finansējums dzīvojamo māju renovācijai problemātiskajos Lietuvas reģionos. Tam valsts varēja tērēt 48 miljonus eiro. Naudu sadalīja reģioniem, un tur iedzīvotāji sedza tikai 20% no renovācijas darbu izmaksām. Piemēram, Mažeiķos vidēja dzīvokļa īpašnieks par renovāciju maksāja tikai 725 eiro. Šīs programmas ietvaros izdevās renovēt aptuveni 150 māju dažādās Lietuvas vietās.

Pavisam no 2005. līdz 2012. gadam Lietuvā renovēja 479 daudzdzīvokļu mājas. Tas, protams, ir ļoti maz. Ņemsim vērā, ka naudu šai programmai piešķīra ES. To finansējumu, ko neizdevās likt lietā, Lietuvai nācās atdot atpakaļ Briselei. Manuprāt, neraugoties uz sociālo pieeju, tolaik programmai varēja likt neapmierinošu atzīmi, tā uz priekšu virzījās ļoti gausi.

Bet 2012. gadā Lietuvā notika vēlēšanas, opozīcija un koalīcija apmainījās vietām, Vides ministriju sāka vadīt cita partija, kas parādīja, ka renovāciju var veikt arī citādi. Politiķi mainīja kompensācijas izmaksas nosacījumus, programma ieguva atspērienu un visa Lietuva sāka siltināties!

Tagad valsts iedzīvotājiem pilnībā kompensē siltināšanai nepieciešamās tehniskās dokumentācijas sagatavošanu. Vēl vairāk, namu pārvaldnieki vai iedzīvotāju pilnvarotās personas saņem kompensāciju par renovācijas darbu uzraudzību (0,1 eiro apmērā par dzīvojamās platības vienu kvadrātmetru). Palielinājusies arī valsts līdzfinansējuma likme – līdz 40% no darbu izmaksām neatkarīgi no renovācijas rezultātā sasniegtās ekonomijas. Iedzīvotāji turpina saņemt garantētus kredītus ar fiksētu likmi 3% gadā.

Tā rezultātā no 2013. gada līdz 2015. gada februārim pilnībā pabeigta 184 daudzdzīvokļu māju renovācija, procesā vēl atrodas 989 mājas. Saskaņoti investīciju projekti vēl 2404 mājām. Mēs redzam, ka tikai divos gados Lietuva veikusi lielu izrāvienu mājokļu renovācijas jomā.

Liels solis uz priekšu bija otrā renovācijas modeļa ieviešana, kad modernizācija tiek veikta pēc pašvaldības iniciatīvas. Jau aizvadīti divi šīs programmas posmi. Pirmajā posmā pašvaldības izraudzījās 839 pašas „aukstākās” mājas, otrajā posmā vēl 1680. Tā ir ļoti īpatnēja programma. Lieta tāda, ka šādu māju iemītniekiem it kā ir tiesības atteikties no renovācijas, bet faktiski viņi tomēr ir spiesti sākt darbus. Mājas programmā ir iekļautas piespiedu kārtā.

Reizē Lietuvā ir atrasts veids, kā pārliecināt pensionārus, ka ir vērts piedalīties renovācijā. Šiem cilvēkiem lielākoties nav liekas naudas. Saskaņā ar programmas nosacījumiem viņiem pienākas 100% renovācijas izmaksu kompensācija, taču gados vecāki cilvēki īpaši netic politiķiem, viņi vai nu negāja uz dzīvokļu īpašnieku kopsapulcēm, kur vajadzēja balsot par renovāciju, vai arī ieradās un balsoja pret.

Lietuvā pensionāriem un cilvēkiem ar zemiem ienākumiem daudzos gadījumos daļēji tiek kompensēti izdevumi par apkuri un karsto ūdeni. Ministrijai izdevās panākt, ka gadījumā, ja šāds cilvēks neapmeklē sapulces, kurās tiek apspriesti nama modernizācijas jautājumi, vai arī neatbalsta ēkas renovāciju, nākamajā apkures sezonā dotācija viņam tiek samazināta uz pusi, bet pēc divām apkures sezonām to vispār var atņemt.

Pensionāri ir gudri ļaudis, viņi uzreiz saprata, cik svarīgi ir iet uz sapulcērm un atbalstīt renovāciju. Tas arī kļuva par vienu no faktoriem, kas palīdzēja attīstīt programmu.