Zāle jūsu – pļāvēji mūsu!

Viens no svarīgākajiem darbiem vasarā ir zāles pļaušana mājai piegulošajā teritorijā. Parasti daudzdzīvokļu mājām šo pakalpojumu sniedz namu pārvalde. Bet dzīvokļu īpašnieku biedrībām un kooperatīvajām sabiedrībām ir izvēles iespēja: var algot sētnieku – zāles pļāvēju, bet var arī mājas teritorijas aprūpi uzticēt specializētajiem uzņēmumiem.

Visā pasaulē pazīstamajai kompānijai Veolia Environnement jau vairākus gadus Latvijā ir sava pārstāvniecība. Veolia vides serviss piedāvā un apkārtējo teritoriju kopšanas pakalpojumus – atkritumu izvešanu, koplietošanas telpu sakopšanu, ziemā palīdz tikt galā ar sniegu, vasarā – ar zāli.

Lasīt tālāk...

Parastas pudeles ceļš

Katru mēnesi Latvijā vidē nonāk aptuveni 600 tonnu limonādes, alus un minerālūdens pudeļu. Tās visas izgatavotas no pasaulē pašas populārākās plastmasas – polietilēntereftalāta (PET). Mūsu zemē lielākā daļa šo pudeļu vienkārši piesārņo vidi, turpretī daudzās citās valstīs jau sen iemācījušies saudzēt dabu un taisīt biznesu ar šādām pudelēm.

Ko jūs darāt ar PET pudelēm, no kurām esat dzēruši pienu, ūdeni vai kvasu? Nebrīnīšos, ja bez jebkādiem sirdsapziņas pārmetumiem esat tās iemetuši kopējā atkritumu tvertnē. Lai gan daudzviet Rīgā un citās Latvijas pilsētās jau sen uzstādīti īpaši konteineri tieši PET izstrādājumiem, tā rīkojas lielākā daļa iedzīvotāju.

Lasīt tālāk...

Astats visu aprēķinās

Latvijā izstrādāta datorprogramma, kas palīdz namu pārvaldēm un dzīvokļu īpašnieku biedrībām kārtot mājas grāmatvedību, sagatavot iedzīvotājiem rēķinus, uzskaitīt ūdens zudumus un veidot gada pārskatus.

Viss sākās ar mūsu lasītāju jautājumu. „Mēs savā mājā nodibinājām dzīvokļu īpašnieku biedrību un nolēmām mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu ņemt savās rokās. Visus ar pakalpojumu samaksu saistītos aprēķinus veicam paši, izmantojot Excel. Tāpat sagatavojam dzīvokļu rēķinus. Piedevām nākas kārtot arī grāmatvedības uzskaiti. Vai nevarat ieteikt uz mājas apsaimniekošanu orientētu labu datorprogrammu? Programmu, kas atvieglotu sabiedrības grāmatvedības kārtošanu un kuras apgūšana neizmaksātu pārāk dārgi”.

Lasīt tālāk...

Personiskā apsardze mājai

Mēs vēlamies, lai māja būtu droša kā cietoksnis, bet panākt tādu drošību daudzdzīvokļu namā ir visai sarežģīti. No agra rīta līdz vēlam vakaram tur grozās ļaudis, un ej nu saproti, kurš tavs kaimiņš, kurš zaglis. Pārvērst tādu māju par cietoksni iespējams tikai kopīgiem spēkiem, vienojoties ar pārējiem iemītniekiem uzraudzīt kopīpašumu.

Programma aktīvajiem

Kolektīvās drošības ideja nav jauna. Iepriekš Rīgā to centās iedzīvināt sabiedriskā organizācija „Kaimiņu patruļa”, bet tālāk par vārdiem tā netika, jo trūka pašvaldības un policijas atbalsta. Tagad līdzīgu projektu realizē organizācija Frontier Club, kurai palīdz apsardzes firma Gens.

Lasīt tālāk...

Taisi jumtu vasarā

Sinoptiķi brīdina, ka nākamā ziema atkal būs sniegiem bagāta, tātad Rīgai un rīdziniekiem atkal draud tekošo jumtu problēma. Gada sākumā namu pārvalžu darbinieki apgalvoja, ka esot gatavi labot jumtus, un tas nepieciešams katrai trešajai Rīgas mājai. Diemžēl cilvēki zvana redakcijai un sūdzas: laiks iet, bet cauro jumtu neviens nelāpa.

Jumtu labošana kavējas

Ko darīt šādā situācijā? Cik maksā jumta remonts vai pat nomaiņa? Kā jumts jākopj, lai tas nelaistu cauri mitrumu? Uz šiem jautājumiem atbild sertificēts jumiķis, kompānijas Wall vadītājs Valērijs Šakins.

Lasīt tālāk...

Siltinām kopā ar Latvijas Krājbanku

Dzīve rāda, ka energoresursu cenas mūsu valstī mainās tikai uz vienu pusi – augšup. Lai cik smags būtu iedzīvotāju materiālais stāvoklis, ja tagad mājas nesiltināsim, nākotnē klāsies vēl grūtāk. Dzīvokļu īpašnieki, kas to apzinās, jau sākuši rīkoties. Šaubu māktajiem pagaidām vēl ir daudz jautājumu. Uz tiem, kas saistīti ar renovācijas finansēšanu, šodien atbild Latvijas Krājbankas kredītrisku nodaļas vadītājs Aivis Ādamsons.

Īsi par galveno

Šā gada aprīlī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sāka projekta pieteikumu pieņemšanas kārtējo posmu Eiropas Savienības līdzfinansējuma saņemšanai dzīvojamo māju renovācijai. Par siltināšanu pēc šīs programmas jau izšķīrušās vismaz pusotra simta daudzdzīvokļu māju. Ko tas nozīmē? Vispirms iedzīvotāji par pašu līdzekļiem vai bankas kredītu veic mājas enerģētisko sanāciju. Siltināšanas gaitā un pēc tās pabeigšanas ERAF sedz 50% no darbu izmaksām. Pārējā nauda iedzīvotājiem pamazām jāatmaksā bankai.

Lasīt tālāk...