Sadzīvot ar kaimiņiem

Dzīvesbiedru un draugus mēs izvēlāmies paši, turpretī kaimiņi ir spiesta lieta, un tad nu – kādi kuram gadās. Diemžēl gadās visādi – gan hipersabiedriski, gan ķildīgi, gan neslēpti antisociāli, un ar visiem jādzīvo mierā un saticībā. Medicīniski psiholoģiskās konsultācijas psihologs Deniss Kuzovs ir pārliecināts, ka labas kaimiņu attiecības ir gan iespējamas, gan izdevīgas.

 Uz „jūs” un ar smaidu

– Nevienam nav iebildumu veidot attiecības ar labiem, kulturāliem cilvēkiem. Bet ko tad, ja kaimiņi rada vienas vienīgas problēmas?

– Vispirms noskaidrosim dažus pamatprincipus, uz kuriem balstās zinātne par konfliktiem – konfliktoloģija. Mūsu personība var atrasties trijos stāvokļos: „es – bērns”, „es – pieaugušais”, „es – viens no vecākiem”. „Es – bērns” darbojas pēc principa: gribu tieši tagad un nekavējoties, neviens man nevar to liegt, sekas mani neinteresē. Pretējā pozīcija – „es – viens no vecākiem”. Tās vadmotīvs: tā jābūt, tāda ir kārtība, ievēro priekšrakstus un neiedrošinies novirzīties. Un trešā pozīcija – „es – pieaugušais” – ir nobrieduša, adekvāta cilvēka pozīcija. Viņš spriež tā: ja es ko vēlos, tad meklēju un radu tādus apstākļus, lai varētu apmierināt savu vēlmi, un esmu gatavs par to uzņemties atbildību. Svarīgi iegaumēt: cilvēki spēj vienoties tikai tad, ja starp viņiem notiek dialogs „pieaugušais – pieaugušais”.

Lasīt tālāk...

Salīdzināsim cenas

Pieņemot lēmumu paaugstināt komunālo pakalpojumu tarifus, gandrīz ik reizes mums tiek stāstīts, ka citās valstīs iedzīvotāji par ūdeni, gaismu un siltumu maksā daudz vairāk. Tātad viss kārtībā, sašutumam nav pamata.

Taču, salīdzinot komunālo pakalpojumu tarifus dažādās valstīs, jāņem vērā arī vidējie ienākumi uz vienu iedzīvotāju, jo vienas valsts iedzīvotājiem gluži pieņemamas pakalpojumu cenas citā valstī var izrādīties nepanesami smaga nasta. Turklāt vēl jāparaugās, par ko mēs maksājam, proti, vai komunālo pakalpojumu kvalitāte Latvijā atbilst maksai par šiem pakalpojumiem.

Lasīt tālāk...

Jauns jumts – nekā sarežģīta!

Nav nekādas vajadzības samierināties ar to, ka caur griestiem sūcas ūdens. Rīgā divu Raņķa dambja māju iemītnieki ir parādījuši, kā veiksmīgi var salabot jumtu. Pirmais – pareizi izraudzīties namu pārvaldnieku. Otrais – pieņemt drosmīgu lēmumu. Trešais – sadarboties ar pareizo būvfirmu. Ziemu abu korpusu iemītnieki Raņķa dambī 7 sagaidīs normālos apstākļos.

Sarežģīta māja

Pēc visa, kas notika pirms pāris gadiem, 2. korpusa iemītnieki Raņķa dambī 7 par remontu vairs pat nesapņoja. Cilvēki domāja tikai par to, kā samaksāt svešus parādus par apkuri.

– Situācija bija nepatīkama, – atminas Rīgas apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Igors Trubko. – Māju apsaimniekoja bēdīgi slavenais uzņēmums Māju serviss KSA. Rudenī pirms diviem gadiem atklājās, ka namu pārvalde no iedzīvotājiem iekasēto naudu nepārskaita komunālo pakalpojumu sniedzējiem.

Lasīt tālāk...

Sīkas cūcības dzīvokļu remontā

Viņi ierodas jūsu mājās līdz ar saullēktu un pazūd pēc pusnakts. Viņi izņem durvis no virām, izlauž logus, grauj sienas, izmet mēslainē senlaicīgu vannu un podu. Un vēl nemitīgi klaudzina, urbj un zāģē. Kad viņi dodas prom, aiz viņiem nepaliek nekas... vecs, un jums jāpierod dzīvot gluži kā no jauna piedzimušā mājoklī. Atslābinieties, tā nav apokalipse, tas ir tikai un vienīgi remonts. Taču reizēm ķelles un otas bruņinieki atstāj aiz sevis visai nepatīkamus pārsteigumus.

Sanaidoties ar remontētājiem nav nekāda māksla. Piemēram, jūs varat ar viņiem sastrīdēties par to, kur vajadzētu atrasties kontaktligzdai, vai arī nesamaksāt par sākotnējā tāmē neparedzētiem darbiem. Varbūt jums būs taisnība, bet remontbrigādes atbilde var būt pat ļoti nešpetna.

Lasīt tālāk...

Bīstamos balonus – lūžņos!

Latvijā samilzusi gāzes balonu problēma: visi mums tik ierastie sarkanie baloni, kas apritē nākuši līdz 2003. gada 1. jūlijam, atzīti par drošības prasībām neatbilstošiem. ES prasība ir pārbaudīt to atbilstību Eiropas normatīviem, bet vēl labāk – izņemt no apgrozības.

Izrādās, ka lielākā daļa gāzes balonu, ko lieto simti tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, izgatavoti vēl Padomju Savienībā. Skaidrs, ka tiem nav marķējuma П (pī). Eiropa pieprasa tos nomainīt.

Taču vienlaikus izņemt no aprites visus 50 litru gāzes balonus Latvijā būtu dārgi un apgrūtinoši, tāpēc Ekonomikas ministrija ieteikusi pagarināt to lietošanas laiku līdz 2014. gadam, 2013. gadā vecos balonus pakāpeniski izņemot no aprites.

Lasīt tālāk...

Mainām klimatu mājās!

Kāpēc dzīvokļa stūros rodas pelējums? Kāpēc no rīta pamostoties sāp galva? Izrādās, šīm nelaimēm ir kopīga sakne – plastmasas logi, kurus mēs tā arī neesam iemācījušies pareizi lietot.

Redakcija pat vasarā bieži saņem sūdzības par mitrumu un pelējumu mājokļos. Iedzīvotāji vaino namu pārvaldes, kuras negādā par paneļu šuvju remontu. Pārvaldnieki atbild, ka šuves ir kārtībā, vainīga aukstā ārsiena. „Krājiet naudu mājas gala siltināšanai, cienījamie iemītnieki!” viņi aicina.

Lasīt tālāk...