Jaunu iespēju gads

Godājamie SIA JNĪP klienti! Pagājušā gada beigas un šā gada sākumu mēs visi aizvadījām saspringta darba gaisotnē. Likumu grozījumi ieviesa liela pārmaiņas JNĪP darbā, pāreja uz eiro un izmaiņas pakalpojumu sadalē radīja daudz jautājumu mūsu klientiem.

Viens no JNĪP pienākumiem ir maksu par mājas saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem sadalīt pa dzīvokļu īpašumiem. Mēs to darām, pamatojoties uz dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku lēmumiem. Ja dzīvokļu īpašnieki nav pieņēmuši paši savu maksājumu sadales metodiku, tad vadāmies pēc Ministru kabineta noteikumiem.

Lasīt tālāk...

Gribi pārvietot sienu? Dabū atļauju!

Nolēmām Rīgas pilsētas būvvaldē painteresēties, kā pareizi saskaņot remonta darbus dzīvoklī, cik maksā arhitekta pakalpojumi un kāds sods draud kaimiņam, kurš pārvieto sienas „pēc acumēra”. Uz jautājumiem atbildēja Rīgas pilsētas būvvaldes valdes priekšsēdētājs Inguss Vircavs un Rīgas pilsētas būvinspekcijas vadītājs Jānis Palamarčuks.

Jaunas tapetes bez atļaujas

– Kādos gadījumos īpašniekam dzīvokļa remonts jāsaskaņo ar būvvaldi?

– Remonta darbi dzīvokļos pēc sarežģītības iedalāmi trijās kategorijās, – paskaidroja Inguss Vircavs. – Paši vienkāršākie ir tie, kuru gaitā netiek mainīts telpu plānojums, netiek skarta siltumizolācija un starpstāvu pārsegumu konstrukcijas. Tādā gadījumā dzīvokļa īpašniekam remonta plāns ar Būvvaldi nav jāsaskaņo. Nākamais pēc sarežģītības pakāpes ir remonts, kura gaitā tiek mainīts telpu plānojums, pārvietojot nenesošās konstrukcijas vai mainot logus. Lai veiktu tādus darbus, īpašniekam būs nepieciešama dzīvokļa vienkāršotas renovācijas apliecinājuma karte.

Lasīt tālāk...

Kaimiņu drošība iziet tautās

Pirms dažiem gadiem Latvijā sarosījās cilvēki, kas vēlas iedzīvināt īpašu kaimiņu sardzes sistēmu – Kaimiņu drošība. Aktīvisti uzskata, ka neviens nevar labāk parūpēties par iedzīvotāju drošību kā paši iedzīvotāji. Dzīvokļu īpašnieki – brīvprātīgie kārtības sargi var uzraudzīt paši savus dzīvojamos rajonus. Sistēma jau darbojas daudzās valstīs un palīdz novērst tūkstošiem noziegumu.

Taču ar „Kaimiņu patruļas” iedzīvināšanu Latvijā pagaidām neiet tik gludi, kā varētu vēlēties. Daži cilvēki gribētu iesaistīties, bet nezina, ar ko sākt un kur meklēt atbalstu. Vienkārši tāpat ielās neiziesi, vajag vienoties ar kaimiņiem un vietējo varu.

– Ir divi Kaimiņu drošības programmas varianti dzīvojamo namu rajoniem, – stāsta projekta vadītāja asistents Jurijs Keišs. – Pirmais variants – klasiskais: pilnvarotie iedzīvotāji vērīgi uzrauga rajonu un, pamanot mājā aizdomīgas personas vai skaļas kompānijas, ziņo par to policijai. Šāds patrulēšanas paņēmiens Latvijā vēl nav izplatīts, jo trūkst aktīvistu. Otrs variants – tehniskais. Pēc dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma mājai pieslēdz signalizāciju un piecām pilnvarotām personām nodod „trauksmes pogas”. Ja pagalmā vai kāpņu telpā manāmas nekārtības, mājas vecākais nospiež izsaukuma pogu, un piecu minūšu laikā notikuma vietā ierodas apsardze.

Lasīt tālāk...

Kā rajonu padarīt drošu?

Biedrība Kaimiņu drošība, kas izvirzījusi mērķi ieviest Latvijā sabiedriskās drošības sistēmu, šoruden rīkoja izglītojošu semināru ciklu aktīvistiem. Pusotra desmita pilsētnieku mācījās, kā pasargāt savas mājas un rajonus no noziedzniekiem.

Biedrība Kaimiņu drošība darbojas pēc starptautiskā tīkla Neighborhood watch principiem. Kustības galvenā ideja ir tā, ka tieši paši iedzīvotāji var un viņiem vajag gādāt par savu drošību.

– Interesanta ir kaimiņu patruļas rašanās vēsture, – stāsta projekta vadītāja asistents Jurijs Keišs. – Kādā pilsētā zaglis uzbruka sievietei. Viņa pretojās, un ļaundaris viņu sadūra ar nazi. Sieviete noasiņoja un nomira. Vēlāk policija noskaidroja, ka nelaimīgās kliedzienus bija dzirdējuši vismaz vienpadsmit apkārtējo māju iemītnieki, taču visi bija cerējuši, ka palīgā aizsteigsies kāds cits.

Lasīt tālāk...

Remonta briesmas kaimiņos

Gados pavecā rīdziniece Jūlija Šahnova baidās, ka agrāk vai vēlāk viņas dzīvoklī iebruks griesti. Pirms dažiem gadiem augšējie kaimiņi, jauna ģimene, veica savā dzīvoklī nopietnu remontu, tostarp pārvietoja sienu. Drīz vien pensionāre pamanīja plaisas apmetumā. Viņa ir pārliecināta, ka remontu kaimiņi veikuši nelikumīgi un tas apdraud mājas kopējo stāvokli. Kam jāuzrauga dzīvojamo namu drošība? Kopš Zolitūdē notikušās traģēdijas šis jautājums nodarbina daudzus jo daudzus.

No griestiem birst, bet remonts ir likumīgs?

Jūlija Šahnova jau ilgus gadus dzīvo 602. sērijas deviņstāvu namā Keldiša ielā 24. Viņa stāsta, ka jaunie kaimiņi pēc ievākšanās veikuši dzīvokļa remontu, kas, pēc neatkarīga būveksperta atzinuma, nodarījis kaitājumu mājas nesošajām konstrukcijām.

Lasīt tālāk...

Uzmanību, kanalizācija aizveras!

Latvijā sākusi darboties jauna, Krievijā izgudrota parādnieku sodīšanas sistēma. Tā ir asprātīga un nežēlīga un darbojas gandrīz nevainojami. Nemaksātājiem tiek noslēgts kanalizācijas izvads. Traukus vēl kaut kā iespējams nomazgāt, bet tualete nav lietojama.

Atjautīgie nepadodas

Pārbaudījums ar netīrību – lūk, kā tas saucas. Latvijā tamlīdzīgu pakalpojumu praktizē vairāki uzņēmumi. Klīst baumas, ka to dara arī viens pašvaldības uzņēmums.

Runā, ka minētais soda pasākums iedarbojas nekavējoties. Tiklīdz ūdens (un visa pārējā) līmenis podā sāk celties, parādnieki skrien uz banku maksāt.

Lasīt tālāk...