Viss kas jāzin par savu māju!

Darīsim KOPĀ!

Tas ir karš!

„Dzīvoju piecstāvu paneļu mājas ceturtajā stāvā, un augšstāva kaimiņi mani ir galīgi nomocījuši. Arī agrāk viņi trokšņoja, bet tad ģimenē uzradās atvase. Līdz divu gadu vecumam bērnu daudz nevarēja manīt, bet tad viņš sāka staigāt, un tad arī sākās īsta elle.

Katru dienu no pulksten sešiem vakarā līdz pusnaktij ar un bez pārtraukumiem no augšas skanēja soļu klaudzoņa, mēbeļu bīdīšanas un smagu priekšmetu krišanas troksnis. Sarunas ar kaimiņiem neveicās, jo ģimenes tēvs žūpo un ir agresīvi noskaņots. Uz visiem aizrādījumiem viņam bija tikai viena atbilde: „Jūs vēlat ļaunu manam bērnam!” Varbūt varēju kaimiņu iekaustīt, bet tā nebūtu izeja, pats pēc tam dabūtu ciest, ja cilvēks izrādītos atriebīgs.

Mums bija tikai divas idejas. Es gribēju izurbt caurumu griestos, piekārt tur skaļruni un uzgriezt dārdošu mūziku, kamēr esam darbā. Sieva ieteica zvanīt policijai un sūdzēties, ka „spriežot pēc trokšņa, kaimiņi dara pāri bērnam”.

Lasīt tālāk...

Paši izaudzēja pelējumu

„Pirms dažiem gadiem, remontējot dzīvokli, pēc sievastēva ieteikuma aiz radiatoriem uzlīmējām putuplastu, lai siltums neplūstu ārā. Vai tas ko deva, nevaru pateikt, paši redzat, kādas mums tagad ziemas. Bet šogad nolēmām ierīkot autonomu apkures sistēmu – uzstādīt gāzes katlu. Pie viena nolēmām pārvietot radiatorus. Noplēsām putuplastu, bet siena zem tā gluži melna no pelējuma! Un mēs vēl brīnījāmies, ka esam sākuši biežāk slimot un klepot. Acīmredzot pelējuma sporas spiedās iekšā istabā. Speciālisti saka, ka telpu siltināšana no iekšpuses bieži vien pie tā noved – no ārpuses siena ir glīta, bet iekšā īsta pelējuma audzētava. Tas notiek tāpēc, ka ar siltināmo materiālu aplīmētā siena vairs nesaņem siltumu no istabas un caurcaurēm sasalst. Padomājiet par to, plānojot remontu!”

Ikviens no mums – par kārtību mājā!

Latvijā atsākts projekts Kaimiņu drošība, kas garantē pilsētniekiem aizsardzību pret zagļiem, bandītiem un citiem ļaundariem. Projekts ir saņēmis Eiropas Sociālā fonda finansējumu 10 150 latu apmērā.

Jaunie kārtības sargi

Visi zina, kā savulaik cilvēki dzīvoja mazpilsētās un laukos. Viņi pat mājas durvis neslēdza, jo bija pārliecināti par kaimiņu godīgumu. Ja pagalmā ieklīda svešinieks, kaimiņi viņu neizlaida no acīm: kas tas tāds, ko te dara? Zagt visa rajona ļaužu acu priekšā bija bīstami.

Tagad pilsētnieki dzīvo savrupi un reti pazīst sejā pat tuvākos kaimiņus. Zagļiem iestājies zelta laikmets. Bet biedrība Kaimiņu drošība aicina mūs atkal apvienoties, lai padzītu noziedzību no dzīvojamiem rajoniem.

Lasīt tālāk...

Karsti! Vai folija var palīdzēt?

Par

„Godājamā redakcija, vēlos dalīties savā personiskajā pieredzē. Jau pagājušajā vasarā pamanīju, ka kaimiņi logus aizklājuši... ar foliju. Šogad, tiklīdz iestājās karsts laiks, viņu logi atkal kļuva sudraboti. Aprunājos ar kaimiņiem un noskaidroju, ka tā ir visparastākā pārtikas folija, nevis kaut kāda īpaša, un šis paņēmiens darbojoties. Foliju var pielīmēt ar līmi, piestiprināt ar līmplēvi (skoču) vai vienkārši pielipināt pie slapja stikla.

Ideālā variantā folijai jābūt loga ārpusē, bet es dzīvoju septītajā stāvā, daļu loga no ārpuses nevaru sasniegt, tāpēc foliju pielīmēju no iekšpuses. Karstā dienā folija sakarst tā, ka lāgā nevar pieskarties, bet gaismu atstaro, tāpēc dzīvoklī kļuvis vēsāk. Varu ieteikt lasītājiem šo paņēmienu, īpaši jau gados vecākiem cilvēkiem, kuri smagi pārcieš vasaras svelmi”.

Lasīt tālāk...

Lembergs par "Energoefektīvākā ēka Latvijā 2013"

Ceturtdien, 27.jūnijā, norisinājās kārtējā Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja Aivara Lemberga preses konference, kuras laikā priekšsēdētājs pastāstīja par Ventspils iegūtajiem apbalvojumiem konkursā "Energoefektīvākā ēka Latvijā 2013".

Lasīt tālāk...

Ēku energoefektivitātes pasākumiem atvēlēs 220 miljonus latu

Strādājot pie 2014. – 2020.gada Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas perioda aktivitātēm, Ekonomikas ministrija (EM) kā vienu no būtiskākajām prioritātēm definējusi atbalsta sniegšanas turpināšanu daudzdzīvokļu māju renovācijai, šim mērķim plānojot būtiski lielāku finansējumu nekā šajā periodā.

Kā informē EM, pašlaik sarunās ar Eiropas Komisiju par nākamo ES fondu plānošanas periodu ir noteikts 220 miljonu latu liels ERAF finansējuma apmērs ēku energoefektivitātes pasākumu īstenošanai. Plānots, ka atbalsta sniegšana mājokļu renovācijai varētu atsākties 2014.gada vidū.

Šā gada 31.jūlijā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra pārtraukusi projektu iesniegumu pieņemšanu aktivitātē «Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi», jo pieprasītais atbalsta apjoms ir sasniedzis programmas kopējā finansējuma apmēru – 62,75 miljonus latu.

Lasīt tālāk...

Rīgas enerģētikas aģentūra atklāj datu bāzi dzīvojamām mājām par energoefektivitāti

Rīgas p/a „Rīgas enerģētikas aģentūra” 2013.gada 4.jūlijā atklāj savā interneta vietnē jaunu sadaļu „Datu bāze mājām” priekš iedzīvotājiem, māju pārvaldniekiem un citiem interesentiem. Jaunajā sadaļā ir brīvi pieejama datu bāze par Rīgas pilsētas daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām, kas pieslēgtas pilsētas centralizētai siltumapgādei.

Datu bāze veidota pēc māju adresēm alfabēta kārtībā, grupējot māju sarakstus pēc alfabēta burtiem. Sākotnēji, atklājot datu bāzi, tajā ir iekļautas daudzdzīvokļu mājas, kuru apsaimniekošanu veic SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”. Pakāpeniski, sadarbojoties ar citiem daudzdzīvokļu māju pārvaldniekiem, saraksts tiks papildināts, līdz aptvers visas daudzdzīvokļu mājas pilsētas teritorijā, kas pieslēgtas centralizētai siltumapgādei. Šobrīd dažviet sarakstos ir vēl saglabājusies atzīme „Dati tiek precizēti” – tas nozīmē, ka sarakstos tiek izmantoti tikai korekti dati un darbs pie datu bāzes veidošanas tiek turpināts.

Lasīt tālāk...

Numuru arhīvs: spied un lasi!