Viss kas jāzin par savu māju!

Darīsim KOPĀ!

Jauni spēles noteikumi iedzīvotājiem

2011. gada 1. janvārī spēkā stāsies jaunais Dzīvokļa īpašuma likums. Iedzīvotājiem, kam patiesi rūp sava daudzdzīvokļu nama liktenis, dažus jaunā dokumenta pantus vajadzētu iemācīties no galvas.

Dzīvokļa īpašuma likums ir būtiski mainījies. Tā lielākā daļa tagad ir veltīta dzīvokļu īpašnieku kopības tiesībām un pienākumiem. Likums nosaka, ka visus mājai svarīgos jautājumus izskata īpašnieku kopsapulcē.

Daļu lēmumu turpmāk varēs pieņemt aptaujas veidā, nesasaucot kopsapulci. Bet pašus svarīgākos jautājumus varēs izlemt ar 100% dzīvokļu īpašnieku piekrišanu (citos gadījumos būs vajadzīgi 75% vai vienkārši vairāk par 50% īpašnieku balsu).

Lasīt tālāk...

Vispirms samaksā par dzīvokli

Piedzīt komunālo maksājumu parādus kļūs vieglāk? Pilnīgi iespējams! Saskaņā ar jaunās valdības rīkojumu Tieslietu ministrijai un Ekonomikas ministrijai visdrīzākajā laikā jāizvērtē iespējamie grozījumi Civillikumā, kuri palīdzēs namu pārvaldēm cīnīties ar nemaksātājiem.

Iecerēts, ka, dzīvokli pārdodot izsolē, iegūtos līdzekļus vispirmām kārtām novirzīs komunālo maksājumu parāda dzēšanai. Bankas un pārējie kreditori saņems summas atlikušo daļu.

Lasīt tālāk...

Mājas lietas vešanas un aktualizēšanas noteikumi

Ministru kabineta noteikumi Nr.908. Rīgā 2010.gada 28.septembrī.

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas lietas (turpmāk – mājas lieta) vešanas un aktualizācijas (turpmāk – kārtošana) kārtību.

2. Mājas lietu izveido, kārto un aktualizē daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas (turpmāk – dzīvojamā māja) īpašnieks, pārvaldnieks vai īpašnieka pilnvarota persona (turpmāk – mājas lietas kārtotājs).

3. Mājas lietu aizliegts nodot glabāšanā citai personai.

4. Mājas lietas kārtotājs atbild par mājas lietā ietvertās informācijas atbilstību normatīvo aktu prasībām un nodrošina ietvertās informācijas aizsardzību saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

Lasīt tālāk...

Remonta uzkrājumi ir drošībā

Saeima noraidījusi skandalozos grozījumus Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā attiecībā uz iedzīvotāju remonta uzkrājumiem. Grozījumi paredzēja iespēju mājas uzkrājumu fonda līdzekļus novirzīt dažu dzīvokļu īpašnieku komunālo maksājumu parādu dzēšanai.

Latvijas iedzīvotāji pret to protestēja. Šādi grozījumi nevienam nepatika, jo tie būtu ļāvuši namu pārvaldēm parādu radītos caurumus finansēs lāpīt uz godīgo maksātāju rēķina. Daugavpilī šoruden savāca vairāk nekā 10 000 parakstu pret remonta uzkrājumu izšķērdēšanas plānu.

Lasīt tālāk...

Daugavpils – pret skandalozajiem grozījumiem

Izrādās, ka Latvija tomēr nav vienaldzīgo zeme. To apliecina daugavpilieši, kuri masveidā protestē pret grozījumiem Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, kas ļaus pārvaldniekam mājas remonta uzkrājumus izlietot komunālo maksājumu parāda dzēšanai.

Saeimas deputāti skandalozos grozījumus sāka apspriest šoruden, kas kļuva skaidrs, ka Latvijas iedzīvotāji joprojām nespēj nokārtot komunālos maksājumus. Nav ko slēpt, apkures sezonas sākums daudzās pilsētās un pilsētiņās ir apdraudēts.

Līdz šim Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums stingri aizliedza apsaimniekošanas uzņēmumiem māju remonta uzkrājumus tērēt komunālo parādu dzēšanai. Tas ir pavisam taisnīgi: ja godprātīgie iedzīvotāji maksā par siltumu un piedevām vēl atvēl naudu mājas remontam, tad kāpēc šī naudiņa būtu jāizmanto neapzinīgu kaimiņu parādu samaksai?

Lasīt tālāk...

Jaunais likums ir stingrs

Oktobra beigās tika pieņemts jaunais Atkritumu apsaimniekošanas likums. Tas nosaka stingras prasības gan operatorkompānijām, gan iedzīvotājiem.

Saskaņā ar jauno likumu pašvaldības līgumi ar operatoriem, kas noslēgti pēc 2005. gada 26. jūlija, tiks izbeigti līdz 2013. gada 1. jūlijam. Jaunus līgumus varēs slēgt tikai uz trim līdz pieciem gadiem; atkritumu apsaimniekošanu īstenojot publiskās un privātās partnerības ietvaros, maksimālais līguma termiņš būs 20 gadi.

Lasīt tālāk...

Kā MK ir palīdzējis iedzīvotājiem?

Tātad Ministru Kabineta noteikumi, kuros aprakstīts katrai mājai obligātais sanitārās kopšanas minimums, ir stājušies spēkā. Šim uz likuma pamata izdotajam normatīvajam aktam jānodrošina tīrība mūsu mājās, bet iedzīvotājiem jāiemāca, ka izdevīgāk ir nevis biežāk uzkopt, bet gan retāk piemēslot.

Tīrība koplietošanās telpās

– Jaunie noteikumi pārvaldītājiem ir obligāti, – saka Rīgas Apsaimniekotāju asociācijas priekšsēdētājs Igors Trubko. – Vispirms noskaidrosim, kas jūsu mājai ir pārvaldnieks. Daudzdzīvokļu mājām, ko īpašnieki nav pārņēmuši no pašvaldības bilances, pārvaldītājs automātiski paliek pašvaldības namu pārvalde. Citādi ir īpašnieku pārņemtajās mājās. Tur cilvēkiem bija tiesības vai nu pašiem pārņemt pārvaldīšanas funkciju (tādā gadījumā viņi vispār ir atteikušies no namu pārvaldes pakalpojumiem vai arī uzticējuši tai tikai mājas apsaimniekošanu), vai tomēr to deleģēt profesionāļiem. Tātad māju var pārvaldīt gan paši iedzīvotāji, gan speciālisti. Tieši cilvēks, kam uzticēta pārvaldīšana, ir atbildīgs par šo noteikumu izpildi.

Lasīt tālāk...

Numuru arhīvs: spied un lasi!