Kas es esmu: īpašnieks vai bailēs trīcošs radījums?

Latvijas likumi ir tā veidoti, ka lielākā daļa dzīvokļu īpašnieku pagaidām nevar pilnībā rīkoties ar savu īpašumu. Daudzus lēmumus saistībā ar māju pārvaldīšanu un apsaimniekošanu mūsu vietā pieņem valsts vai pašvaldība. Kāpēc mēs esam tik beztiesiski? Kāpēc tik ilgus gadus brīnāmies, kur paliek mūsu nauda?

No likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” izriet, ka ar dzīvokļa privatizēšanu vien ir par maz. Kad dzīvojamā māja ir nodota plānveida privatizācijai, dzīvokļu īpašniekiem jāsapulcējas un jāizlemj, kam turpmāk uzticēt kopīpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu.

Par pārvaldītāju var kļūt dzīvokļu īpašnieku sabiedrība, ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarots mājas iedzīvotājs vai pat trešā persona, kam uzticību pauduši visi dzīvokļu īpašnieki.

Lasīt tālāk...

„Gaismas tirgu” atvērs septembrī

Ministru kabineta komitejas sēdē šonedēļ tika akceptēti grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, atbalstot elektroenerģijas tirgus pilnīgu atvēršanu no šā gada 1. septembra. Tas nozīmē, ka visi elektroenerģijas lietotāji, tai skaitā mājsaimniecības, varēs paši izvēlēties pakalpojuma sniedzēju. Taču eksperti uzskata, ka par elektroenerģijas tirgus liberalizāciju Latvija samaksās ar tarifu celšanos.

Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā vēl jāizskata valdībā. Līdz tam Ekonomikas ministrijai jāsagatavo vērtējums, kāda ietekme ir gaidāma uz gala maksājumiem par elektrību. Vairāki ministri sēdē pauda bažas, ka ietekme būs negatīva un mājsaimniecības nespēs samaksāt par elektrību.

Lasīt tālāk...

Metodiskie norādījumi „Par daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieku kopsapulces norises kārtību”

I. Vispārējie noteikumi

1.1. Visu daudzdzīvokļu mājā privatizēto objektu (dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas) īpašnieku – fizisko vai juridisko personu pienākums ir piedalīties daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanā un apsaimniekošanā, segt ar dzīvojamās mājas apsaimniekošanu un pārvaldīšanu saistītos izdevumus proporcionāli to īpašumā esošajai platībai.

1.2. Dzīvokļu īpašnieki var apvienoties kopsaimniekošanas sabiedrībās vai slēgt līgumus par kopīpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, ievērojot likumdošanas aktus un Ministru kabineta noteikumus.

1.3. Dzīvokļu īpašnieku pirmā kopsapulce sasaucama ar mērķi pieņemt lēmumu par daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu – dzīvokļu īpašnieku sabiedrības izveidošanu vai savstarpēja līguma noslēgšanu Civillikumā noteiktajā kārtībā.

Lasīt tālāk...

Ministriem apnikuši kaimiņu izsmēķi

Valdība atbalstījusi likumprojektu, kas paredz vairāk aizsargāt nesmēķētājus: grozījumi likumā „Par tabakas izstrādājumu ražošanas, realizācijas, reklāmas un smēķēšanas ierobežošanu” paredz papildināt smēķēšanas ierobežojumus, nosakot, ka aizliegts smēķēt daudzdzīvokļu māju un publisko ēku un būvju balkonos, lodžijās un tuvāk par 10 metriem no daudzdzīvokļu māju ieejām.

Lasīt tālāk...

PA "Mālkalne": Par pagaidu prombūtni

Pašvaldības aģentūra "Mālkalne" atgādina, ka iedzīvotāju pagaidu prombūtni reglamentē Ministru kabineta noteikumi Nr.1013 "Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu".

Lasīt tālāk...

Ko gaidīt no Saeimas?

Vai ir kāda cerība, ka attiecības starp dzīvokļu un mājai piesaistītās zemes īpašniekiem kļūs civilizētākas? Jā! Oktobrī Ministru kabinets atbalstīja grozījumus zemes nomu reglamentējošajos normatīvajos aktos, šobrīd dokuments jau atrodas Saeimā.

Kāda ir piedāvāto grozījumu būtība? Ja īsi, tiem jāapvalda zemes īpašnieku apetīte.

Patlaban likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” ir teikts: „Ja puses nevar vienoties, zemes nomas maksa nosakāma 6 procenti gadā no zemes kadastrālās vērtības”.

Lasīt tālāk...