Desmit jautājumu par jauno likumu

Janvāra vidū spēkā stājās jauni grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, kas dod dzīvokļu īpašniekiem tiesības par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem norēķināties tieši ar pakalpojumu sniedzējiem. Saeimas deputāti izdarījuši likumā arī citus grozījumus, kurus nebūtu lieki zināt ikvienam daudzdzīvokļu mājas iemītniekam.

Kāpēc vajadzīgi tiešie maksājumi?

Dzīvokļu īpašnieku tiešie maksājumi komunālo pakalpojumu sniedzējiem nepieciešami, lai būtu pārliecība, ka visa iedzīvotāju nauda nonāk tur, kur tai jānonāk – ūdensapgādes un siltumapgādes uzņēmumu kasēs. Šobrīd lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju maksājumus kārto ar pārvaldnieku starpniecību un nevar kontrolēt naudas virzību.

Lasīt tālāk...

Dzīvokļu īpašnieki diezgan slikti orientējas Latvijas likumos

Rīgā dzīvokļu īpašnieki diezgan slikti orientējas Latvijas likumos, sacīja Rīgas ūdensapgādes uzņēmuma «Rīgas ūdens» valdes priekšsēdētāja Dagnija Kalniņa.

«Man šķiet, ka daļa no negatīvām emocijām, kas tiek vērstas pret «Rīgas ūdeni», skaidrojamas ar to, ka dzīvokļu īpašnieki, diemžēl, diezgan slikti orientējas tajā likumdošanā, kas Latvijā ir noteikta. Mūsu cilvēki, piedaloties [dzīvokļu īpašnieku] sapulcēs, ar lielu pārsteigumu konstatēja, ka dzīvokļu īpašnieki uzskata, ka namu apsaimniekotāju ir izvēlējies «Rīgas ūdens», nevis viņi paši. Diemžēl, tāda ir tā reālā situācija,» sacīja Kalniņa.

Viņa piebilda, ka «Rīgas ūdens» pārstāvji iet uz dzīvokļu īpašnieku kopsapulcēm un skaidro situāciju.

Lasīt tālāk...

Laiks pieņemt lēmumus

Oktobrī daudzi namu pārvaldnieki iepazīstināja iedzīvotājus ar 2014. gada apsaimniekošanas tāmēm. SIA Rīgas namu pārvaldnieks klienti šo svarīgo dokumentu atrada savās pastkastītēs, daudzu citu namu pārvalžu klienti to varēja saņemt attiecīgā uzņēmuma birojā vai izdrukāt no mājas lapas internetā. Atgādināsim, ka dzīvokļu īpašnieku kopībai ir tiesības tāmi apspriest un savus priekšlikumus iesniegt pārvaldniekam. Šogad pārvaldnieki atbildi gaidīs līdz 6. decembrim.

Redakcija saņēmusi šādu vēstuli:

„Mēs dzīvojam Ķengaragā. Pagājušajā gadā uzkrājumu fondā maksājām pa 15 santīmiem par dzīvojamās platības kvadrātmetru mēnesī, tas ļāva mums iekrāt ap 5000 latu mājai nepieciešamiem darbiem, kuri arī tika veikti saskaņā ar trīspusējiem līgumiem.

Iedzīvotāji ir apmierināti ar sadarbību, redz rezultātus un ir gatavi arī turpmāk krāt naudu. Mums ir jānomaina ūdensvads, jāveic kosmētiskais remonts utt. Bet 2014. gada tāmē mūsu namu pārvaldes iecirknis Daugava remonta uzkrājumiem ir paredzējis tikai pa 3 santīmiem par kvadrātmetru.

Lasīt tālāk...

Jauni spēles noteikumi

Septembra vidū Ministru kabinets pieņēma grozījumus noteikumos Nr. 1013, kas nosaka kārtību, kādā mēs norēķināmies par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa lietošanu. Gatavojieties! Dzīvokļu īpašniekus gaida pārmaiņas, kas ne visiem šķitīs patīkamas.

Kā ir bijis līdz šim?

Ministru kabineta noteikumi Nr. 1013 tika pieņemti 2009. gadā ar nolūku ieviest Latvijā vienotu komunālo pakalpojumu un māju apsaimniekošanas pakalpojumu apmaksas kārtību. Tie precīzi noteica, kā mājas uzturēšanas izdevumi un maksa par pakalpojumiem tiek sadalīta iedzīvotāju starpā.

Lasīt tālāk...

Saeima: kur iestrēguši tiešie norēķini?

Rudens sākumā Saeima mums solīja grandiozas pārmaiņas ar mājokļiem un komunālajiem pakalpojumiem saistītajos likumos. Tika runāts par tiešiem norēķiniem, komunālā parāda piesaisti dzīvoklim utt. Taču jau oktobrī visas runas pieklusa. Mēs vērsāmies pie Saeimas Mājokļu jautājumu apakškomisijas priekšsēdētāja Aleksandra Sakovska, lai uzzinātu, kur palikušas solītās pārmaiņas.

Lūk, ko pastāstīja Aleksandrs Sakovskis:

– Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā gaida trešo lasījumu. Likumprojektam iesniegts daudz priekšlikumu. Piemēram, sākotnēji bija domāts, ka tiešo norēķinu sistēma visās mājās stāsies spēkā automātiski un atgriezties pie vecās samaksas kārtības māja varēs tikai ar īpašnieku kopsapulces lēmumu. Taču trešajam lasījumam tika iesniegts labojums, kas paredz, ka pāreja uz tiešajiem norēķiniem notiks nevis automātiski, bet gan ar īpašnieku lēmumu. Jūtat atšķirību?

Lasīt tālāk...

Pēc elektrības – uz brīvo tirgu

Ministru kabinets atbalstījis grozījumus Enerģētikas likumā, kas paredz, ka no 2014. gada 1. aprīļa visi elektroenerģijas lietotāji, tai skaitā mājsaimniecības, pirks elektroenerģiju brīvajā tirgū, tātad varēs izvēlēties piegādātāju, kurš piedāvās izdevīgākos nosacījumus.

Jau zināms, ka elektroenerģijas tirgus atvēršana izraisīs pakalpojuma cenu kāpumu. No 1. aprīļa pārstās darboties Latvenergo „sociālais” tarifs, pēc kura visi iedzīvotāji pirmās 1200 kilovatstundas elektroenerģijas varēja nopirkt par 8,18 santīmiem. Dzīvokļu un māju īpašniekiem piedāvās elektrību par 11,3 santīmiem. Tiesa, personām, kam piešķirts trūcīgā statuss, sola maksāt pabalstu, kas segs starpību starp pašreizējo starta tarifu un jauno cenu. Tomēr lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju par elektrību nāksies maksāt krietni dārgāk.