Kaimiņam nav jāmaksā par kaimiņu!

Maija sākumā Saeima sāka skatīt grozījumus Enerģētikas likumā. Grozījumu autori ir pārliecināti, ka nepieciešamas izmaiņas, jo pašreizējā redakcijā likums dod siltumenerģijas ražotājiem tiesības atsevišķu iedzīvotāju parādu dēļ atslēgt apkuri visai mājai, vēsta Latvijas Radio 4.

Pēc grozījumu autoru domām, vajadzīga jauna sistēma norēķiniem ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem, kas ļautu izvairīties no negodīgu pārvaldnieku starpniecības un garantētu, ka iedzīvotāju samaksātā nauda sasniedz adresātu. Enerģētikas likuma grozījumiem arī jāpasargā iedzīvotāji no situācijas, kad mājai dažu dzīvokļu parādu dēļ bez tiesas sprieduma tiek atslēgts siltums.

„Koncepcija ir tāda, ka kaimiņam nav jāmaksā par kaimiņu. Bet šobrīd pakalpojumu sniedzēju rokās ir spēcīga svira naudas iegūšanai no iedzīvotājiem – siltuma atslēgšana. Tad visi ir spiesti maksāt par kaimiņiem parādniekiem, un tas ir absolūti nepareizi. Jāizveido tāda sistēma, ka pakalpojuma sniedzējam vispirms jātiesājas ar tiem, kas reāli nemaksā, bet, ja tas nelīdz, tad jau var rīkoties tā, kā tie rīkojas šobrīd,” savu viedokli pauž grozījumu izstrādātājs neatkarīgais deputāts Viktors Valainis.

Pēc politiķa teiktā, jaunajām normām parādu piedzīšanā no tiem, kas nemaksā par siltumu, vajadzētu stāties spēkā reizē ar tiešo norēķinu sistēmu, tikai tad būs jēga tiešajiem norēķiniem ar pakalpojumu sniedzējiem. Tomēr visi šajā jautājumā nav vienisprātis. Piemēram, deputāts Ivars Zariņš priekšlikumos ir saskatījis daudz „zemūdens akmeņu”. Viņaprāt, galvenais ir jautājums, kā siltuma piegādātāji risinās savas finansiālās problēmas, ko rada nesamaksātie parādi. Viņš domā, ka tie tiesas izdevumus visdrīzāk iekļaus tarifos.

„Ja pieņem tādu normu un nolemj, ka visus ar tiesvedību saistītos izdevumus uzņemas siltuma piegādātājs un viņš var tos iekļaut tarifā, beigu beigās var sanākt, ka visiem vajadzēs maksāt dārgāk. Likumam jābūt tādam, lai motivētu šā procesa dalībniekus darboties iespējami efektīvi, raudzīties, lai maksājumi laikus tiktu nokārtoti, un veikt pasākumus. Pieņemot jaunu likuma normu, jādomā, kā konkrēti tā būs realizējama,” sacīja Zariņš. Deputāts iesaka normu apspriest ar pašiem siltumenerģijas ražotājiem.

Rīgas siltumapgādes uzņēmums AS Rīgas siltums sola grozījumu pieņemšanas gadījumā tos pildīt. Taču uzņēmuma preses sekretāre Linda Rence norāda uz lietu ilgo izskatīšanu tiesā – parādu piedzīšana prasa daudz laika, bet mājai ir jāpieslēdz apkure. Pēc viņas vārdiem, tas, protams, ir slikti, ka jācieš visiem mājas iedzīvotājiem, bet diez vai būs taisnīgi, ja visi izdevumi gulsies uz pakalpojuma sniedzēja pleciem.

„Kas attiecas uz tiesāšanos, tas ir ļoti sarežģīts process, visām pusēm jāpārdomā, kā tas tiks risināts. Tiesāšanās notiek ļoti ilgi. Kas šajā laikā apkurinās māju un kas maksās par patērēto siltumenerģiju? AS Rīgas siltums nav citu ienākuma avotu, vienīgi tarifs. Un tas, protams, var ietekmēt tarifu. Ja grozījumus pieņems, vai mums jauno apkures sezonu vajadzēs sākt ar parādiem? Ļoti daudz jautājumu,” atzīst Rence.

Ekonomikas ministrija atbalsta ideju par kārtību, kādā no nemaksātājiem piedzenami parādi par siltumu, taču norāda, ka vēl nepieciešams piestrādāt pie normatīviem. Patlaban likumprojekts tiek gatavots pirmajam lasījumam, tātad grozījumus visdrīzāk jau pieņems pašreizējā Saeima (tās pilnvaru laiks beidzas rudenī). Šiem grozījumiem jāstājas spēkā reizē ar grozījumiem Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā attiecībā uz tiešajiem norēķiniem, kam noteikts pārejas periods līdz nākamajam gadam.