„Komunālie labojumi” nodoti ekspertiem

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Mājokļu apakškomisijai pašreiz ir karsts darba laiks: deputātiem jāizskata gan grozījumi likumā „Par dzīvojamo telpu īri”, gan iespējamie grozījumi Civillikumā, kas ļaus namu pārvaldniekiem efektīvāk strādāt ar parādniekiem.

Mājokļu apakškomisijā mums pavēstīja, ka šo jautājumu detalizētākai izskatīšanai izveidota ekspertu grupa. To vada deputāts Aleksandrs Sakovskis, kurš pirms ievēlēšanas Saeimā vadīja galvaspilsētas lielāko namu pārvaldi – uzņēmumu Kurzemes namu apsaimniekotājs.

– Pie mums daudzus ar dzīvojamo māju pārvaldīšanu un apsaimniekošanu saistītos likumus vajadzētu precizēt, – uzskata Sakovskis. – Bet Mājokļu apakškomisijai caurlūkošanai iesniegtie grozījumi īres likumā un Civillikumā deputātu vidū izraisīja dedzīgas diskusijas.

Lasīt tālāk...

Vispirms samaksā par dzīvokli

Piedzīt komunālo maksājumu parādus kļūs vieglāk? Pilnīgi iespējams! Saskaņā ar jaunās valdības rīkojumu Tieslietu ministrijai un Ekonomikas ministrijai visdrīzākajā laikā jāizvērtē iespējamie grozījumi Civillikumā, kuri palīdzēs namu pārvaldēm cīnīties ar nemaksātājiem.

Iecerēts, ka, dzīvokli pārdodot izsolē, iegūtos līdzekļus vispirmām kārtām novirzīs komunālo maksājumu parāda dzēšanai. Bankas un pārējie kreditori saņems summas atlikušo daļu.

Lasīt tālāk...

Dzīvokļa īpašuma likums

I nodaļa. Dzīvokļa īpašums

1. pants. Likuma uzdevums

Likuma uzdevums ir noteikt dzīvokļa īpašuma statusu, dzīvokļa īpašnieka tiesības, pienākumus un atbildību, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības kompetenci un lēmumu pieņemšanas kārtību.

2. pants. Dzīvokļa īpašums un tā sastāvs

(1) Dzīvokļa īpašums ir dzīvojamā mājā tiesiski nodalīts patstāvīgs nekustamais īpašums.

(2) Dzīvokļa īpašums kā lietu kopība sastāv no atsevišķā īpašuma un attiecīgas kopīpašuma domājamās daļas. Dzīvokļa īpašuma sastāvā ietilpstošais atsevišķais īpašums un kopīpašuma domājamā daļa tiesiski nav atdalāmi.

(3) Attiecībā uz dzīvokļa īpašumu, ciktāl to nereglamentē šis likums, piemērojamas Civillikuma normas. Civillikuma 927. panta noteikumi uz dzīvokļa īpašumu attiecināmi ar šajā likumā paredzētajiem ierobežojumiem.

Lasīt tālāk...

Remonta uzkrājumi ir drošībā

Saeima noraidījusi skandalozos grozījumus Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā attiecībā uz iedzīvotāju remonta uzkrājumiem. Grozījumi paredzēja iespēju mājas uzkrājumu fonda līdzekļus novirzīt dažu dzīvokļu īpašnieku komunālo maksājumu parādu dzēšanai.

Latvijas iedzīvotāji pret to protestēja. Šādi grozījumi nevienam nepatika, jo tie būtu ļāvuši namu pārvaldēm parādu radītos caurumus finansēs lāpīt uz godīgo maksātāju rēķina. Daugavpilī šoruden savāca vairāk nekā 10 000 parakstu pret remonta uzkrājumu izšķērdēšanas plānu.

Lasīt tālāk...

Jauni spēles noteikumi iedzīvotājiem

2011. gada 1. janvārī spēkā stāsies jaunais Dzīvokļa īpašuma likums. Iedzīvotājiem, kam patiesi rūp sava daudzdzīvokļu nama liktenis, dažus jaunā dokumenta pantus vajadzētu iemācīties no galvas.

Dzīvokļa īpašuma likums ir būtiski mainījies. Tā lielākā daļa tagad ir veltīta dzīvokļu īpašnieku kopības tiesībām un pienākumiem. Likums nosaka, ka visus mājai svarīgos jautājumus izskata īpašnieku kopsapulcē.

Daļu lēmumu turpmāk varēs pieņemt aptaujas veidā, nesasaucot kopsapulci. Bet pašus svarīgākos jautājumus varēs izlemt ar 100% dzīvokļu īpašnieku piekrišanu (citos gadījumos būs vajadzīgi 75% vai vienkārši vairāk par 50% īpašnieku balsu).

Lasīt tālāk...

Jaunais likums ir stingrs

Oktobra beigās tika pieņemts jaunais Atkritumu apsaimniekošanas likums. Tas nosaka stingras prasības gan operatorkompānijām, gan iedzīvotājiem.

Saskaņā ar jauno likumu pašvaldības līgumi ar operatoriem, kas noslēgti pēc 2005. gada 26. jūlija, tiks izbeigti līdz 2013. gada 1. jūlijam. Jaunus līgumus varēs slēgt tikai uz trim līdz pieciem gadiem; atkritumu apsaimniekošanu īstenojot publiskās un privātās partnerības ietvaros, maksimālais līguma termiņš būs 20 gadi.

Lasīt tālāk...