Rīgas siltums atslēdz rīgu?

Rīgas namiem sāk atslēgt siltumu. Marta pirmajā nedēļā uzņēmums Rīgas siltums atteica pakalpojumu pārdesmit ēkām, to skaitā deviņām dzīvojamām mājām.

No siltuma atslēgto māju iemītnieki ir parādā centrālajam siltuma piegādātājam un tagad vēla pavasara sala gadījumā var ciest lielus zaudējumus. Atdzisusī apkures sistēma ātri var sasalt, caurules var pārplīst. Ja parādnieki visdrīzākajā laikā neattapsies, var gadīties, ka nākamgad tie siltumu vispār nevarēs saņemt.

Lasīt tālāk ...

Skaistuma diena

Nav šaubu – Latvijas sievietes ir visgudrākās, visskaistākās, vismaigākās sievietes pasaulē, turklāt strādā un pelna līdzīgi vīriešiem, tāpēc ir jo īpaši cienījamas. Mīļās sievietes! Sveicam jūs ar pavasara sākšanos un novēlam, lai jūsu sirdīs vienmēr mājo gaisma un siltums.

Droši vien daudzi nezina, ka 8. marts ir sociāldemokrātiski svētki, to pamatā ir sieviešu cīņa par savām tiesībām. 1857. gada 8. martā Ņujorkas tekstilrūpniecības strādnieces devās ielās, lai paustu protestu sakarā ar zemajām algām un garo darba dienu. 1909. gadā ASV šo dienu pasludināja par svētkiem. 1910. gadā sieviešu – sociālistu konferencē Klāra Cetkina ierosināja pasludināt šos svētkus par starptautiskiem. Pēc gada 8. martu jau svinēja daudzās valstīs.

Vai mūsdienās sievietēm vajag cīnīties par savām tiesībām, vai arī 8. marts kļuvis par mīlestības un skaistuma svētkiem? Uzdevām šo jautājumu Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas vadītājam, Rīgas vicemēram Jānim Dinevičam.

Lasīt tālāk ...

Kopējais skaitītājs krāpj iedzīvotājus

Kur paliek ūdens – šis jautājums turpina satraukt rīdziniekus. Mūsu redakcija pastāvīgi saņem vēstules no iedzīvotājiem, kam nodarīts pāri. Vieni ziņo, ka namu pārvaldes mēnešiem rēķinos iekļauj tādu pozīciju kā „ūdens zudumu korekcija”. Zudumu apmaksa nav lēts prieks. Nu varētu vēl būt, ka neizprotamā veidā pazūd desmitā daļa ūdens, bet nē, nezināmā virzienā aiztek simtiem kubikmetru, kas reizēm rēķinā ierakstīto summu dubulto. Kas īsti notiek?

Patvaļa ar ūdeni

Atgādinām: ūdens patēriņa starpība rodas tāpēc, ka mājas kopējā ūdens mērītāja rādījumi nesaskan ar dzīvokļos uzstādīto skaitītāju rādījumu summu. Jo lielāka šī starpība, jo jūtamāki pieskaitījumi mūsu rēķinos. Rīgā ir mājas, kuru iemītnieki par uzņēmuma Rīgas ūdens pakalpojumu maksā divas reizes – vienreiz par reāli patērēto ūdeni, otrreiz – par pazudušo (kaimiņa nozagto, no caurajām caurulēm iztecējušo, sētnieka uz puķu dobēm izlieto). Korekcija tamlīdzīgos gadījumos ir 100%.

Agrāk rīdziniekiem šādas problēmas nebija, jo skaitītāju rādījumu starpību maksāja pašvaldība. Bet nevar jau vienmēr visu dabūt ar velti! 2007. gadā pilsēta atteicās maksāt par neizprotamajiem zudumiem un problēmu uzvēla iedzīvotāju pleciem.

Lasīt tālāk ...

Kā atbrīvoties no liekiem krāmiem?

Kas ir krāmi? Nu īsti filozofisks jautājums! Arī atbilde ir filozofiska: ja esi sapratis, ka ir lieki krāmi, uzskati, ka esi ticis no tiem vaļā... Jebkurai dzīvai radībai, vai tas būtu kukainis, putns vai cilvēks, piemīt tieksme vilkt savā alā un saglabāt visdažādākās lietas, kam alas iemītnieka skatījumā ir vērtība. Beigu beigās vairākumam cilvēku viņu alas jeb dzīvokļi ir piebāzti ar milzīgu daudzumu priekšmetu, kuru vērtība tiek apšaubīta tikai tad, kad notiek mājokļa ģenerāltīrīšana.

Ir pilnīgi bezcerīgi mēģināt noteikt, vai viens vai otrs priekšmets pieskaitāms krāmiem. Vienam sažuvuši tējas biezumi ir gruži, otram – vērtīgs mēslojums puķēm. Lielākajai daļai sieviešu sauja vecu sarūsējušu skrūvīšu, ko vīrs diez no kurienes atstiepis, pavisam noteikti ir krāmi, bet vīram tās ir visīstākie dārgumi, ko nevienā veikalā pat tagadējos laikos nevar nopirkt.

Katrā mājā ir lietas, ko lieto reti, un ir lietas, kuras nekad nebūs vajadzīgas. Tās gluži vienkārši stāv kaut kur saliktas, reizēm silda sirdi, reizēm vairs pat nesilda. Varam ieviest krāmu radikālu definīciju: krāmi ir lietas, kas nekad netiek lietotas un nesilda sirdi, tikai aizņem vietu un rada vēlēšanos noslēpt kur tālāk un aizmirst uz visiem laikiem.

Lasīt tālāk ...

Noteikumi par darbības programmas „infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.4.4.1. Aktivitāti „daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi”

Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā īsteno darbības programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.4. prioritātes „Kvalitatīvas vides dzīvei un ekonomiskai aktivitātei nodrošināšana” 3.4.4. pasākuma „Mājokļa energoefektivitāte” 3.4.4.1. aktivitāti „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” (turpmāk – aktivitāte);

1.2. Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektu (turpmāk – projekts) iesniegumu vērtēšanas kritērijus (turpmāk – kritēriji);

1.3. prasības projekta iesniedzējam;

1.4. atbildīgo iestādi un sadarbības iestādi, kompetences sadalījumu starp šīm iestādēm un sadarbības kārtību. [...]

Lasīt tālāk ...

Seši soļi līdz labai dzīvei

Vai Latvijā mājām ir vajadzīga renovācija? Mēģināsim to kopā noskaidrot. Bet vispirms gribu atgādināt iedzīvotājiem par siltuma ekonomijas galveno aspektu – naudu. Šobrīd mēs ļoti daudz naudas palaižam vējā, un apturēt šo izšķērdību var tikai siltināšana.

Paraudzīsimies uz renovāciju no finansiālā viedokļa. Pieņemsim, ka jums ir māja, ne vairs jauna un ne bez trūkumiem. Siltuma noplūdes tajā ir vērā ņemamas, un par tām kādam ir jāmaksā. Maksā parasti dzīvokļa saimnieks. Kas notiek, kad Rīgas siltums un citi siltuma piegādātāji paaugstina maksu par saviem pakalpojumiem? Pareizi, cilvēki turpina maksāt par velti izniekotajiem kilovatiem. Šobrīd ir zināms tikai viens paņēmiens, kā izbeigt līdzekļu šķērdēšanu, un šis paņēmiens ir renovācija.

Lasīt tālāk ...