Tilti. Dzīvokļi. Veloceliņi
- Detaļas
- Rubrika: Pašvaldības
- Publicēts 04 Aprīlis 2012
Pagājušajā nedēļā Jānis Birks, ieskatījies kalendārā, saprata, ka ir Rīgas pašvaldības vadītājs nu jau tieši divus gadus. „Pat nepamanīju, cik ātri aizsteidzis laiks,” teica mērs, kad mēs, atraduši ieganstu, uzprasījāmies pie viņa uz sarunu.
Vai bieži piedzīvota nodevība?
– Jā, tas ir fakts, ja vadu Rīgu veselus divus gadus, – piekrīt mērs bezkaislīgajam kalendāram. – Nav jau nekāds brīnums, ka esmu aizmirsis par laiku. Darba intensitāte domē ir tāda, ka nedēļa aizsteidz kā viena diena. Labi, ka paliek vismaz brīvdienas, kad var mazliet padomāt, paprātot par nākotnes plāniem.
Runādams par jubileju mēra amatā, Jānis Birks ir atklāts. Pēdējo divu gadu laikā viņš bieži esot saskāries ar tādām galējām izpausmēm kā uzticība un nodevība, cieņa un pilnīgs tās trūkums, augstprātība un muļķība. No tā Rīgas mērs izdarījis svarīgu secinājumu, kas būtībā ir vecs kā šī pasaule: cilvēks bieži var justies vientuļš pat pūlī. Bet par politiķa svarīgāko prasmi Jānis Birks tagad uzskata spēju rast saprātīgu kompromisu.
Iemitini zivtiņas tualetē!
- Detaļas
- Rubrika: Mājai
- Publicēts 04 Aprīlis 2012
Visas pasaules zinātnieki lauza galvu, kā vienkāršot dzīvi mūsdienu cilvēkam. Šai nolūkā viņi izgudro krāsas, kas silda, un veselas mājas, kas spēj lasīt saimnieka domas. Šodien – par dažiem vajadzīgiem vai tikai uzjautrinošiem izgudrojumiem.
Izgudrota vislētākā māja
Vācijas pilsētas Veimāras universitātē izstrādāts „universālas pasaules mājas” projekts. Tāda 36 kvadrātmetru mājokļa cena ir nepilni pieci tūkstoši dolāru. Projekts radīts tam, lai palīdzētu pilsētu graustu iemītniekiem.
Mājas niecīgo pašizmaksu nodrošina jaunais būvmateriāls – ar sveķiem piesūcināts... parastais papīrs. Paneļi pēc savām īpašībām ir tuvi aviācijas konstrukciju materiāliem. Tie ir lēti, praktiski, droši ekspluatācijā un ekoloģiski tīri. No šāda materiāla būvētu māju izgudrojuma patents pieder kādai Šveices kompānijai.
Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu
- Detaļas
- Rubrika: Likumi
- Publicēts 04 Aprīlis 2012
Izdoti saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta piekto daļu.
1. Noteikumi nosaka:
1.1. kārtību, kādā tiek veikta samaksa par daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas (turpmāk – dzīvojamā māja) uzturēšanai nepieciešamajiem siltumenerģijas, ūdensapgādes, kanalizācijas, asenizācijas, sadzīves atkritumu apsaimniekošanas un lifta pakalpojumiem (turpmāk – pakalpojumi), ja pakalpojums tiek sniegts ar valsts dzīvojamās mājas valdītāja vai pašvaldības (turpmāk – pārvaldnieks) starpniecību;
1.2. kritērijus, pēc kuriem tiek noteikta katra dzīvokļa īpašnieka apmaksājamā daļa par saņemto pakalpojumu, kā arī kārtību, kādā dzīvokļu īpašnieki tiek informēti par attiecīgā pakalpojuma piegādes līguma nosacījumiem.
Advokāts pa līdzēs... bez maksas
- Detaļas
- Rubrika: Ir problēma!
- Publicēts 04 Aprīlis 2012
„Dzīvoju saimnieka mājā ar daļējām ērtībām. Mums ir krāsns apkure, iedzīvotāji malku vienmēr ir glabājuši šķūnīšos, ko aptuveni pirms 30 gadiem uzbūvēja namu pārvalde. Bet nesen mājai uzradās jauns saimnieks. Viņš nojauca šķūnīšus un tai vietā ierīkoja maksas stāvlaukumu 30 automašīnām. Zinu, ka pēc likuma saimniekam nav tiesību liegt iedzīvotājiem vietu malkas turēšanai. Esmu vientuļš pensionārs, man nav tik daudz naudas, lai varētu nolīgt advokātu un risinā šo jautājumu tiesā. Esmu dzirdējis, ka maznodrošinātajiem pienākas bezmaksas juridiskā palīdzība. Ja tā ir taisnība, kur man to meklēt?”
Tiešām, saskaņā ar Ministru kabineta 2005. gada 31. maija noteikumiem Nr. 326 Latvijā izveidota Juridiskās palīdzības administrācija, kurā maznodrošinātie iedzīvotāji var vērsties, ja viņiem vajadzīga advokāta palīdzība bez maksas.
Līdzināties labākajiem!
- Detaļas
- Rubrika: Ziņas
- Publicēts 04 Aprīlis 2012
„Avīzē visi sūkstās par tarifiem un slinkiem apsaimniekotājiem. Bet velti! Vispirms jau pašiem jāizdara kaut kas labs, lai uz citiem ar pirkstu rādītu. Mīļie ļaudis, ko jūs esat paveikuši savu māju labā? Visdrīzāk jau neko. Toties mūsu kaimiņiene Valentīna Levdika no Parādes ielas Daugavgrīvā ar „pliku” entuziasmu vien ir panākusi savas piecstāvu mājas labā visu, ko vēlējās!
Valentīna Levdika tik ilgi staigāja pie Rīgas domes ierēdņiem un zvanīja deputātiem, ka reiz zem mūsu mājas logiem sapulcējās vesels bars pilsētas tēvu. Ieradās domes priekšsēdētājs Jānis Birks, viņa vietnieks Jānis Dinevičs, Rīgas pilsētas izpilddirektors Andris Grīnbergs. Valentīna Levdika Rīgas saimniekiem parādīja mūsu mājas cauro jumtu, tiem acīmredzot nebija ar ko aizbildināties, un viņi apsolīja piešķirt naudu remontam (bet namu pārvalde visu laiku bija tikai atgaiņājusies – sak, nav jums nekādu uzkrājumu, tātad arī remonta nebūs).
Vai ar kavējuma naudu soda maznodrošinātos?
- Detaļas
- Rubrika: Ir problēma!
- Publicēts 04 Aprīlis 2012
„Esmu vientuļa pensionāre, man ir maznodrošinātas personas statuss. Parādus par apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem agrāk nepieļāvu, visus rēķinus namu pārvaldei maksāju laikus un pilnā apmērā. 2008. gada pavasarī saslimu un ilgstoši ārstējos. Par zālēm un vizītēm pie ārstiem tērēju lielāko daļu pensijas, un tā radās parāds namu pārvaldei, jo rēķinus labākajā gadījumā varēju apmaksāt uz pusi. Tagad cenšos parādu pamazām dzēst. Bet ko jūs domājat?! Namu pārvalde pa maksājumu termiņu un apmēru neievērošanu aprēķinājusi man līgumsodu. Tas nav nekāds mazais – 292 lati un 30 santīmi. Tagad, kad pārskaitu naudu par kārtējo rēķinu un parāda dzēšanai, namu pārvalde to vispirms ieskaita parāda un līgumsoda samaksai. Līdz ar to aizvien rodas jauns parāds un kopējo parāda summu nekādi neizdodas samazināt. Vai šim jautājumam ir kāds risinājums? Kas man būtu jādara?”
Iesakām vispirms uzrakstīt savas namu pārvaldes direktoram vēstuli, paskaidrojot visus lietas apstākļus, to maksājumu lielumu, kurus namu pārvalde ieskaita kavējuma naudas jeb līgumsoda dzēšanai, ar piebildi, ka šāda rīcība ir nelikumīga. Un tā patiešām ir nelikumīga! Namu pārvalde pārkāpj Rīgas domes priekšsēdētāja 2004. gada 30. marta rīkojumu Nr. 239.
Viss jaunais ir labi aizmirsts vecais
- Detaļas
- Rubrika: Komunālie pakalpojumi
- Publicēts 04 Aprīlis 2012
Mājas renovācija aptver daudz dažādu darbu. Iemītniekiem jāsagādā jauni logi un durvis, kopā ar celtniekiem jāpārbauda jumts, jānokāpj pagrabā un jāsaskaita caurules, kurām vajadzīga izolācija... Taču neviens neņemsies apstrīdēt, ka galvenais uzdevums tomēr ir ārsienu siltināšana. Ja tas netiek darīts, tad renovācija nav nekāda renovācija! Un tieši šajā posmā daudzi iedzīvotāji apjūk: ārējo siltinātāju Latvijā ir ļoti daudz, kā izvēlēties vispiemērotāko?
Kopš mūsu avīzes pirmā numura esam izvirzījuši mērķi konsekventi iepazīstināt lasītājus ar dažādiem māju ārējai siltināšanai piemērotiem materiāliem. Jums jau ir stāstīts par modernajām nanotehnoloģijām, kas siltinātājus pārvērš par kaut ko krāsai līdzīgu: uzzied tādu uz sienas – un gatavs! Pēc tam stāstījām par materiālu KRITERM, kas māju ietērpj kā kažokā. Bet tie visi ir tirgus jaunumi. Spriest par šo materiālu efektivitāti pagaidām ir grūti, jo Latvijā tos sāka lietot nesen. Tāpēc šoreiz nolēmām pastāstīt par pašu klasiskāko siltinātāju – putu polistirolu.
Vecais labais putu polistirols ir sekmīgi lietots gan pirms desmit, gan divdesmit, gan visiem trīsdesmit gadiem. Siltināto māju iemītnieki it kā nežēlojas. Lai gan... Protams, žēlojas. Galvenais iebildums pret putu polistirolu agrāk bija tāds, ka ugunsgrēka laikā tas aizdegas viegli un ātri kā salmi, neatstājot lielas cerības uz mājas glābšanu. Turklāt degot tas izdalīja tik kodīgus melnus dūmus, ka viss rajons klepoja un šķaudīja. Bez tam putu polistirola pretinieki apgalvo, ka šim materiālam nav ilgs mūžs, pēc gadiem desmit tas zaudē daļu no izolācijas īpašībām.
