Pirmās rokas tiesības uz zemi

„Namu pārvaldes filiāle pavēstīja, ka zemes gabals zem mūsu mājas ir pārdots un tagad iedzīvotājiem jāmaksā par nomu. Sakiet, vai namu pārvaldei ir tiesības pārdot zemi, nepasakot to dzīvokļu īpašniekiem?”

Šķiet, jautātājs nav kaut ko pareizi sapratis. Namu pārvaldei nav ne tiesību, ne iespēju pārdot zemi, kas atrodas zem jūsu mājas. Ja zeme piederēja pilsētai, savulaik tā tika nodota privatizācijai kopā ar dzīvokļiem. Ja tā ir privātīpašniekam piederoša, lēmumu to pārdot var pieņemt tikai pats zemes īpašnieks – fiziska vai juridiska persona.

Lasīt tālāk...

Jauni logi pirmskara mājām

Līdz šim Latvijā bijusi vērojama tāda kā vēsturisko māju iedzīvotāju diskriminācija. Piemēram, viņiem bieži vien bija aizliegts mājām ielikt jaunus logus, jo tas it kā var bojāt mājas izskatu.

Attiecībā pret mājām – vēstures pieminekļiem tas ir godīgi, bet attiecībā pret iedzīvotājiem ne. Viņi jau tā nav varējuši piedalīties valsts renovācijas programmā, jo vēsturiskās ēkas gluži vienkārši nedrīkst noklāt ar siltināšanas materiāla kārtu. Ko darīt – vai salt?

Lasīt tālāk...

Kontrolskaitītājs palīdzēja atrast „zagļi”

Redakcija saņēma interesantu vēstuli par ūdens korekcijas tematu. Kādas mājas iedzīvotāji no Baltās ielas Rīgā apgalvo, ka ūdens patēriņa skaitītāju starpība nepavisam nerodas ūdens noplūdes vai zādzības dēļ. Vainīgs var būt mājas kopējais ūdens skaitītājs – tas var apkrāpt tā, ka neviens pat nemanīs.

„Vēlos pastāstīt, kā mēs paši novērsām skaitītāju rādījumu starpību,” raksta Ludmila Djačuka. „Mūsu mājā ir tikai 12 dzīvokļi, iedzīvotāji lielākoties ir pensionāri, tātad ar pieticīgiem ienākumiem, toties ar vecmodīgu izpratni par tādiem jēdzieniem kā gods un sirdsapziņa, tāpēc par ūdens zādzību mūsu mājā nevarēja būt ne runas.

Lasīt tālāk...

Ūdens burbulis

„Dzirdēju, ka Rīgas domē izveidota darba grupa, kurai uzdots cīnīties pret ūdens patēriņa rādījumu starpību. Mūsu mājā korekcija caurmērā sasniedz 30% mēnesī, tāpēc gribētos zināt, ko pašvaldība dara mūsu glābšanai?”

Darba grupa ūdens korekcijas jautājumos Rīgā tiešām bija izveidota, bet tagad, kā mums pastāstīja Mājokļu un vides departamentā, darbu tā ir beigusi.

– Mūsu speciālisti izstrādāja īpašus noteikumus cīņai pret starpību starp mājas kopējā skaitītāja rādījumiem un dzīvokļu skaitītāju rādījumu summu, bet izrādījās, ka mēs nevaram šos noteikumus padarīt iedzīvotājiem obligātus, – pastāstīja departamenta direktora vietniece Inga Ivanova.

Lasīt tālāk...

Ciemos caur balkonu

Iedomājieties: jūs mierīgi sēžat istabā, un pēkšņi... caur balkonu pie jums ienāk kāds svešinieks. Tieši tā nesen notika Liepājā, daudzdzīvokļu mājā Mežu ielā.

Valsts policija ziņo, ka dzīvokļa saimniece, jauna sieviete, tai dienā darīja savus parastos mājas darbus, kad piepeši sev blakus ieraudzīja svešinieci, kas palūdza aizsmēķēt. Saņēmusi pārsteigtās saimnieces atteikumi, viešņa izgāja pa balkona durvīm un veikli pārrāpās uz blakus dzīvokļa balkonu.

Lasīt tālāk...

Vai ir vērts apdrošināt?

Kompānijas, kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma apdrošināšanu, publicējušas interesantus statistikas datus. Apdrošinātāji sarēķinājuši, kādas nelaimes visbiežāk piemeklē viņu klientu mājas un dzīvokļus.

Izrādās, ka 61% apdrošināšanas polišu īpašnieku, kas vēršas pēc kompensācijas, ir ūdensvada avārijas upuri. Tā ir galvenā komunālā nelaime, kas var nodarīt kaitējumu jūsu īpašumam.

Otrajā vietā ir no dabas stihijas cietušo dzīvokļu īpašnieki – 17%. Tikpat daudz apdrošinājuma ņēmēju pieprasa apdrošināšanas atlīdzību pēc zagļu un huligānu pretlikumiskām darbībām.

Lasīt tālāk...