Tas ir jāzina!
- Detaļas
- Kategorija: Mājai
- Publicēts 16 Aprīlis 2012
■ Latvijas Dzīvokļu īpašnieku savienības koordinācijas padome novembrī paziņoja, ka sāk vākt parakstus zem aicinājuma Saeimai un Satversmes tiesai. Kustības vadītājs Genādijs Limars uzskata, ka atjaunot taisnīgas attiecības starp daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem un zemes īpašniekiem var ļoti vienkārši, mainot tikai vienu likuma pantu.
Runa ir par likumu „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”. Limars jau nosūtījis vēstuli Valsts prezidentam, vēršot uzmanību uz likuma 12. pantu, kurā teikts, ka zemes nomas maksu nosaka, pusēm savstarpēji vienojoties. Ja puses nevar vienoties, nomas maksa tiek noteikta 6 procentu apmērā no zemes kadastrālās vērtības.
Kadastrālā vērtība – tautas paverdzināšanas instruments
- Detaļas
- Kategorija: Tarifi
- Publicēts 16 Aprīlis 2012
Klementijs RANCĀNS,
biedrība „Ausma”
Divi prettautiski lēmumi
Diemžēl valsts vara un zemes īpašnieki ir cieši saistīti, pat vienoti, un vēl aizvien pieņem prettautiskus likumus šauru grupu interesēs. Saeimā un valdībā nav bijis spēku, kas to pamanītu un nopietni iestātos par tautas lielākās daļas interešu aizstāvību.
Vara sadarbībā ar zemes īpašniekiem (ka tas tā, par to nav ne mazāko šaubu) savulaik izdeva likumu par zemes reformu pilsētās un organizēja zem daudzdzīvokļu mājām atrodošās zemes uzpirkšanu un spekulācijas, apejot dzīvokļu īpašnieku pirmpirkuma tiesības. Ne jau velti reizē ar likuma grozījumiem, kas ļauj zemes īpašniekiem palielināt nomas maksu, tika sagatavots lēmums par zemes kadastrālās vērtības celšanu 10–15 reizes.
Lielais zemes jautājums
- Detaļas
- Kategorija: Tarifi
- Publicēts 16 Aprīlis 2012
Nesen Latvijā tika veikti interesanti aprēķini, lai noskaidrotu, cik daudz daudzdzīvokļu māju cieš no zemes piespiedu nomas. Izrādījās, ka vismaz 2000. Pēc vispieticīgākajiem aprēķiniem tas nozīmē aptuveni 100 000 dzīvokļu tikai Rīgā vien. Ja pieņemam, ka katrā dzīvoklī mājo trīs cilvēki, sanāk vesela cietušo armija.
Jaunie zem dzīvojamām mājām esošās zemes nomas noteikumi stājās spēkā gandrīz pirms gada, bet cilvēki joprojām nespēj izprast katastrofas cēloņus. Mums nākas uzklausīt neskaitāmas sūdzības par zemes īpašniekiem, kuri ik mēnesi izraksta iedzīvotājiem milzīgus rēķinus par zemes nomu. „Maksājam 10 latu mēnesī,” stāsta vieni. „Bet mēs – 50 latu,” tā otri. Gan viens, gan otrs gadījums ir visai tāls no tā, ko pieņemts uzskatīt par normu.
Pārvaldniekiem liks cīnīties ar parādniekiem
- Detaļas
- Kategorija: Komunālie pakalpojumi
- Publicēts 16 Aprīlis 2012
Oktobra beigās Ekonomikas ministrija sniedza valdībai ziņojumu par iemesliem, kāpēc aug iedzīvotāju parādi par komunālajiem pakalpojumiem. Ierēdņu atzinumos nekā jauna nav, vecmāmiņa pensionāre no jūsu blakus dzīvokļa varētu premjeram pastāstīt to pašu. Taču valsts vismaz publiski atzinusi parādu problēmu un nepieciešamību to risināt.
Ekonomikas ministrija uzskata, ka parādi jāapkaro ar vairākiem paņēmieniem. Lai komunālie parādi arī turpmāk nekrātos tik biedējošā ātrumā, jāturpina darbs pie nodarbinātības veicināšanas un vidējās un mazās uzņēmējdarbības attīstības, kas palielinātu cilvēku ienākumus un ļautu savlaicīgi veikt norēķinus ar pakalpojumu sniedzējiem. Savukārt, lai sekmētu esošo parādu piedziņu, kā arī lai novērstu jaunu parādu veidošanos un mazinātu ļaunprātīgo nemaksātāju skaitu, ir nepieciešamas izmaiņas normatīvajos aktos, kas arī uzlabotu dialogu starp dzīvokļu īpašniekiem un apsaimniekotājiem.
Labklājības receptes no Maskavas ielas
- Detaļas
- Kategorija: Namu pārvalde
- Publicēts 16 Aprīlis 2012
Turpinām lasītājus iepazīstināt ar mājas savā kontrolē pārņēmušajām dzīvokļu īpašnieku biedrībām. Piecstāvu māju Rīgā, Maskavas ielā 254, korpuss 6, jau trešo gadu pārvalda paši iedzīvotāji. Viņi nav izputējuši bez profesionāla pārvaldnieka palīdzības un trijos gados paveikuši visus mājas remonta un labiekārtošanas darbus, pat ietaupot daudzus tūkstošus latu.
Gads pagāja iešūpojoties
Biedrības Nams 254 valdes priekšsēdētājai Vijai Panovai ir tiesības būt nedaudz lepnai:
– Mēs vieni paši „aizkuģojām” 2008. gadā. Šobrīd mūsu daudzdzīvokļu māja nav ne santīma parādā pakalpojumu sniedzējiem.
Vai daudzu māju iemītnieki var sacīt to pašu? Šķiet gan, ka ne.
Dzīvokļa pabalsti būs!
- Detaļas
- Kategorija: Ziņas
- Publicēts 16 Aprīlis 2012
Iepriekšējā numurā vēstījām par problēmām sociālo pabalstu jomā: Eiropas finansējums šim mērķim beidzas 2012. gada 1. janvārī. Tagad kļuvis zināms turpinājums.
Latvijas iedzīvotājiem, kam radušās finansiālas grūtības, ir iespēja saņemt divus ļoti svarīgus pabalstus. Pirmais – garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsts. Rīgā, piemēram, GMI ir 40 latu darbspējīgiem cilvēkiem, 45 lati bērniem un 90 latu pensionāriem un invalīdiem.
Šai summai jāpaliek cilvēka rīcībā pēc visu normatīvo komunālo maksājumu nokārtošanas. Ja atliek mazāk, pašvaldība atbalsta mazturīgo. Bez tam pašvaldības trūcīgajām ģimenēm piešķir dzīvokļa pabalstu un pat palīdz dzēst vecos komunālos parādus.
Kop māju un novājē!
- Detaļas
- Kategorija: Mājai
- Publicēts 16 Aprīlis 2012
Zinātnieki apgalvo, ka mājas kopšana atbrīvo sievieti no 50000 kaloriju gadā! Uzkopjot māju, sieviete gada laikā nostaigā 36 kilometrus.
Ja jūs visu gadu savu māju uzturat tīru un kārtīgu, jūs sadedzināt tik daudz kaloriju, cik satur 603 glāzes vīna, 192 šokolādes tāfelītes, 369 pudeles gāzētā ūdens, 145 čīzburgeri vai 394 čipsu paciņas. No tāda paša kaloriju daudzuma var atbrīvoties, skrienot 57 stundas pēc kārtas vai nobraucot ar divriteni 770 kilometrus.
