Parastas pudeles ceļš
- Detaļas
- Kategorija: Mājai
- Publicēts 14 Aprīlis 2012
Katru mēnesi Latvijā vidē nonāk aptuveni 600 tonnu limonādes, alus un minerālūdens pudeļu. Tās visas izgatavotas no pasaulē pašas populārākās plastmasas – polietilēntereftalāta (PET). Mūsu zemē lielākā daļa šo pudeļu vienkārši piesārņo vidi, turpretī daudzās citās valstīs jau sen iemācījušies saudzēt dabu un taisīt biznesu ar šādām pudelēm.
Ko jūs darāt ar PET pudelēm, no kurām esat dzēruši pienu, ūdeni vai kvasu? Nebrīnīšos, ja bez jebkādiem sirdsapziņas pārmetumiem esat tās iemetuši kopējā atkritumu tvertnē. Lai gan daudzviet Rīgā un citās Latvijas pilsētās jau sen uzstādīti īpaši konteineri tieši PET izstrādājumiem, tā rīkojas lielākā daļa iedzīvotāju.
Personiskā apsardze mājai
- Detaļas
- Kategorija: Mājai
- Publicēts 14 Aprīlis 2012
Mēs vēlamies, lai māja būtu droša kā cietoksnis, bet panākt tādu drošību daudzdzīvokļu namā ir visai sarežģīti. No agra rīta līdz vēlam vakaram tur grozās ļaudis, un ej nu saproti, kurš tavs kaimiņš, kurš zaglis. Pārvērst tādu māju par cietoksni iespējams tikai kopīgiem spēkiem, vienojoties ar pārējiem iemītniekiem uzraudzīt kopīpašumu.
Programma aktīvajiem
Kolektīvās drošības ideja nav jauna. Iepriekš Rīgā to centās iedzīvināt sabiedriskā organizācija „Kaimiņu patruļa”, bet tālāk par vārdiem tā netika, jo trūka pašvaldības un policijas atbalsta. Tagad līdzīgu projektu realizē organizācija Frontier Club, kurai palīdz apsardzes firma Gens.
Tiesības un taisnība
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 14 Aprīlis 2012
Mīļie draugi! Mēs saņemam no jums daudz sūdzību un jautājumu. Diemžēl avīzei nereti trūkst pilnvaru, lai palīdzētu jums nokārtot attiecības ar pārvaldnieku vai kaimiņiem, bet mēs cenšamies palīdzēt ar galveno – ar informāciju par jūsu tiesībām. Arī šoreiz publicējam atbildes uz jūsu jautājumiem, kā arī aicinām jūs sūtīt savus jautājumus uz mūsu redakcijas e-pasta adresi Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt..
Aizsargātāji sūta patērētājus uz tiesu
- Detaļas
- Kategorija: Namu pārvalde
- Publicēts 14 Aprīlis 2012
Jūnijā Latvijas Namu pārvaldnieku ģilde rīkoja kārtējo tikšanos ar ekspertiem. Viesos bija uzaicināti Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) speciālisti. Tika gaidīta plaša diskusija, jo šā gada pirmajos piecos mēnešos PTAC saņēmis vairāk nekā 60 sūdzību par namu pārvaldēm. Iedzīvotāji rakstīja, gāja un lūdza palīdzību, saistot ar centru savas pēdējās cerības.
Diemžēl izrādās, ka PTAC reti spēj sniegt dzīvokļu īpašniekiem konkrētu palīdzību. Parasti klientus konsultē, izskaidrojot viņiem likumus, un iesaka vērsties ar sūdzību tiesā. PTAC nepalīdz arī pārvaldniekiem, kuri centrā vēršas iedzīvotāju vārdā. Pagaidām tur nav tikuši skaidrībā, kā strādāt ar tik neparastiem sūdzētājiem.
Pēc kā ož kaimiņi?
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 14 Aprīlis 2012
Lielākā daļa no tiem, kas lasa šīs rindiņas, mājo daudzdzīvokļu namos ar visām ērtībām. Kopumā ar savu dzīvi mēs būtu apmierināti, ja vien noskaņojumu nebojātu dažas nepatīkamas lietas. Viena no tām – nepatīkams aromāts dzīvokļos. Cik jauki būtu, ja mūsu deguns varētu ostīt tikai puķu smaržu, bet nē – tas ir virtuves un tualetes smārds, kas mūsu dzīvokļos ieplūst caur kopējo ventilācijas sistēmu.
Par ko sūdzaties, ļaudis?
Redakcijas pasts ir pilns ar nikniem, neizpratnes un izmisuma pilniem vēstījumiem. Cilvēki gaužas, ka viņi „pēc smaržas zina, kas kaimiņiem būs pusdienās”, vai ka „augšstāva kaimiņš smēķē, un visi tabakas dūmi kaut kādā veidā tiek iesūknēti dzīvoklī”. Sūdzas par sabiedriskās ēdināšanas iestādēm, kas nereti atrodas dzīvojamo māju pirmajos stāvos un raida visdažādākos aromātus augšējo dzīvokļu iemītniekiem. Un vēl dzīvokļu īpašnieki ir neapmierināti ar kaimiņiem, kuri uzlabojuši savu „aromātisko stāvokli” uz pārējo iedzīvotāju rēķina...
Siltinām kopā ar Latvijas Krājbanku
- Detaļas
- Kategorija: Mājai
- Publicēts 14 Aprīlis 2012
Dzīve rāda, ka energoresursu cenas mūsu valstī mainās tikai uz vienu pusi – augšup. Lai cik smags būtu iedzīvotāju materiālais stāvoklis, ja tagad mājas nesiltināsim, nākotnē klāsies vēl grūtāk. Dzīvokļu īpašnieki, kas to apzinās, jau sākuši rīkoties. Šaubu māktajiem pagaidām vēl ir daudz jautājumu. Uz tiem, kas saistīti ar renovācijas finansēšanu, šodien atbild Latvijas Krājbankas kredītrisku nodaļas vadītājs Aivis Ādamsons.
Īsi par galveno
Šā gada aprīlī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sāka projekta pieteikumu pieņemšanas kārtējo posmu Eiropas Savienības līdzfinansējuma saņemšanai dzīvojamo māju renovācijai. Par siltināšanu pēc šīs programmas jau izšķīrušās vismaz pusotra simta daudzdzīvokļu māju. Ko tas nozīmē? Vispirms iedzīvotāji par pašu līdzekļiem vai bankas kredītu veic mājas enerģētisko sanāciju. Siltināšanas gaitā un pēc tās pabeigšanas ERAF sedz 50% no darbu izmaksām. Pārējā nauda iedzīvotājiem pamazām jāatmaksā bankai.
Skopais maksā divreiz
- Detaļas
- Kategorija: Namu pārvalde
- Publicēts 14 Aprīlis 2012
Daudzās Latvijas mājās tiek veidotas dzīvokļu īpašnieku biedrības – iedzīvotāji apvienojas, lai paši kontrolētu mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu. Tas ir ļoti pareizs lēmums, jo, organizējot biedrību vai izraugot pilnvarnieku, mājas iedzīvotāji gūst iespēju kontrolēt remonta fondu un aktīvi piedalīties lēmumu pieņemšanā apsaimniekošanas jautājumos.
Kā atrast labāko namu pārvaldi?
Nereti iedzīvotāji, saņēmuši dūšu, neaprobežojas tikai ar biedrības izveidi, viņi apspriež arī tādu svarīgu jautājumu kā jauna pārvaldnieka un apsaimniekotāja izvēle. Šobrīd tirgū darbojas desmitiem privātfirmu, kuras vienmēr būs priecīgas noslēgt līgumu ar jauniem klientiem.