Lielais zemes juceklis
- Detaļas
- Kategorija: Komunālie pakalpojumi
- Publicēts 15 Aprīlis 2012
Šogad dramatiski pieaugusi maksa par privātās zemes nomu zem daudzdzīvokļu mājām. Jāmaksā ir – nevar taču mājai pielikt spārnus un likt aizlidot uz citu vietu. Taču dzīvokļu īpašniekiem ir un paliek skaidri neatbildēti jautājumi: kam un cik mums jāmaksā par nomu un kā neļaut sevi apmānīt?
Divreiz maksāt par vienu gabalu?
Reiz uzslējās kāda māja Sarkandaugavā. Sākumā tās iemītnieki pat neprātoja, kam pieder zeme zem ēkas, bet vēlāk privatizēja dzīvokļus kopā ar visu zemes gabalu.
– Jaunais zemes īpašnieku statuss mūs pilnībā apmierināja, – stāsta Vadims Lipsbergs.
Sadzīves tehnika – gandrīz bīstami
- Detaļas
- Kategorija: Mājai
- Publicēts 15 Aprīlis 2012
Faktiski visi mūsdienu dzīvokļi ir bāztin piebāzti ar sadzīves tehniku. Tātad to iemītnieki pastāvīgi atrodas elektromagnētiskā starojuma zonā, kas var negatīvi ietekmēt veselību.
Zinātnieki jau ilgus gadus cenšas noskaidrot, kā cilvēku ietekmē elektromagnētiskais starojums. Itāļu zinātnieki, piemēram, ir nākuši pie atziņas, ka elektromagnētiskais lauks var būt cēlonis neauglībai. Savukārt amerikāņi uzskata, ka sadzīves tehnikas starojums negatīvi ietekmē smadzenes...
Divi stāsti
- Detaļas
- Kategorija: Komunālie pakalpojumi
- Publicēts 15 Aprīlis 2012
Pie viņiem
Britu sētnieks, kurš ilgus gadus bija slaucījis Pīterboro pilsētiņas ielas, pensionējās, bet... nespēja pamest ierasto darbu.
Par šo cilvēku rakstīja kā par fenomenu! Kā tas var būt – viņš nevēlas sēdēt mājās, viņš vēlas atgriezties pie sava ne visai cildenā darba? Bet vīrietis neielaidās skaidrojumos, viņš vienkārši turpināja pildīt ierastos pienākumus. Tagad viņš slaucīja ielas brīvprātīgā kārtā, tāpat kā agrāk ceļoties pulksten piecos no rīta un pametot posteni tikai desmitos vakarā.
Atbildīga visa māja
- Detaļas
- Kategorija: Komunālie pakalpojumi
- Publicēts 15 Aprīlis 2012
„Labdien, avīze „Darīsim Kopā!”. Nesen mūsu māja Rīgā saņēma no pārvaldnieka sezonālo brīdinājumu par parādniekiem. Vēstījumā teikts, ka gadījumā, ja nesamaksāsim mājai iekrājušos parādu, ziemā visi paliksim bez siltuma. Īsti negribētos tam ticēt! Kas par to teikts likumos? Vai tie dod tiesības pārvaldniekam atslēgt apkuri to cilvēku dzīvokļos, kuri pilnībā norēķinājušies par pakalpojumu?” Ar cieņu, Lipsbergu ģimene, Rīgā, Nometņu ielā
Vispirms gribētos atgādināt lasītājiem, ka no centrālās apkures māju atslēdz nevis namu pārvalde, bet gan siltuma piegādātājs (Rīgā tas ir uzņēmums Rīgas siltums). Pārvaldnieks tikai informē iedzīvotājus par radušos situāciju.
Bez gaismas, siltuma un tualetes?
- Detaļas
- Kategorija: Komunālie pakalpojumi
- Publicēts 15 Aprīlis 2012
Augustā mājas tradicionāli saņem no pārvaldniekiem informāciju par lielajiem parādiem par siltumu un citiem komunālajiem pakalpojumiem. Dzīvokļu īpašniekiem iesaka samaksāt rēķinus un draud pretējā gadījumā atslēgt pakalpojumus. Kas no tā iznāk? Nemaksātāji nedaudz sasparojas un atdod 10–20% parāda, bet ar to nepietiek, un tad bailēs sāk trīcēt godīgie iedzīvotāji, jo arī viņi svešu grēku dēļ var palikt bez komunālajiem pakalpojumiem.
Baložos parādniekam atslēdz kanalizāciju
Nav brīnums, ka iedzīvotāji zvana pašvaldībai un avīzes redakcijai. Vieni jautā: „Ko darīt, lai ziemā nepaliktu bez siltuma?”, otri žēlojas: „Draudot atslēgt komunālos pakalpojumus, pārvaldnieks pieprasa, lai godprātīgie iedzīvotāji samaksā kaimiņu parādus!”
Prezidents zina
- Detaļas
- Kategorija: Pašvaldības
- Publicēts 15 Aprīlis 2012
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) valdes priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis tikās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu. Valstsvīri runāja par komunālajiem parādiem un bija vienisprātis, ka problēma jāatrisina jau septembrī.
Tūlīt sāksies
- Detaļas
- Kategorija: Pašvaldības
- Publicēts 15 Aprīlis 2012
Galvaspilsētas pašvaldības namu pārvalde Rīgas namu pārvaldnieks noslēgusi ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru līgumu par pirmās šā uzņēmuma apsaimniekošanā esošās mājas renovāciju. Tā ir māja Cieceres ielā 5.
Namu pārvalde mājas renovācijai savā vārdā aizņemsies no bankas 29 tūkstošus latu, bet 21 tūkstoti saņems no Eiropas fondiem. Uzņēmuma pārstāvis Krists Leiškalns uzskata, ka, lai gan kredītu vajadzēs atdot, iedzīvotāju rēķiniem nevajadzētu pieaugt – palīdzēs siltuma ekonomija.