Piecpadsmit miljoni renovācijai

Ekonomikas ministrija gatavo grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr. 272, kas nosaka kārtību, kādā piešķirams līdzfinansējums no ES fondiem daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanai. Plānots, ka drīzumā programma saņems papildu finansējumu no valsts budžeta: 47,5 miljoniem latu, kas jau rezervēti māju siltināšanai, tiks pievienoti vēl 15 miljoni.

Atgādināsim, ka kopš 2009. gada Latvijā tiek realizēta dzīvokļu īpašniekiem izdevīga māju siltumnoturības uzlabošanas programma, kuras ietvaros ES finansē 50% no darbu izmaksām. Nepilnos trijos gados pieteikumus Eiropas naudas saņemšanai iesnieguši 1051 mājas iedzīvotāji.

Protams, katras mājas iemītnieki paši lemj, vai renovācija viņiem varētu būt izdevīga vai ne visai, dalība siltināšanas programmā ir brīvprātīga. Bet finansējums, ko ES piešķīrusi šim mērķim, drīz būs izsmelts: lai līdz galam novestu visus pabeigtos, apstiprinātos vai Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) izskatīšanai iesniegtos projektus, rezervēti 42 miljoni latu. Tas nozīmē, ka potenciāli nepieprasīti ir palikuši tikai pieci miljoni.

– Ar šo naudu pietiks projektiem, ko māju īpašnieki iesniegs augustā, septembrī un varbūt arī oktobrī, – saka Ekonomikas ministrijas ES fondu ieviešanas departamenta direktors Edmunds Valantis. – Nākamo reizi ES līdzekļus mēs ceram saņemt tikai 2014. gadā. Taču renovācijas programma nedrīkst apstāties, tāpēc valdība ir akceptējusi papildu līdzekļu piešķiršanu. Tie būs 15 miljoni latu, ar kuriem vajadzētu pietikt projektu līdzfinansēšanai 2013. gadā.

Patlaban top attiecīgi grozījumi likumdošanas aktos. Ja viss norisināsies gludi, tie tiks pieņemti jau rudenī. Reizē tiks atvieglota dalība programmā. Piemēram, turpmāk ar ES atbalstu mājā varēs uzstādīt rekuperācijas sistēmu (telpu ventilācija bez siltuma zudumiem), agrāk izdevumus par šādām iekārtām Eiropas Savienība nekompensēja. Tāpat arī tiks izvirzīta papildu prasība attiecībā uz renovācijas projektu autoru atbildības obligātu apdrošināšanu.

– Tas vajadzīgs gadījumam, ja projekts izstrādāts nepareizi. Tad dzīvokļu īpašnieki, kas cietuši zaudējumus neprasmīga arhitekta vainas dēļ, varēs saņemt kompensāciju, – skaidro Edmunds Valantis.

Reizē ministrija plāno sākt renovācijas projektu realizācijas padziļinātu kontroli, jo nav noslēpums – iedzīvotāji sūdzas, ka būvdarbu veicēji reizēm halturē.

– Ap gada beigām mēs sāksim sadarboties ar kompāniju, kas īstenos papildu būvuzraudzību objektos, – pastāstīja ES fondu ieviešanas departamentā.

Algu šiem būvinspektoriem maksās valsts, iedzīvotājiem viņu palīdzība acīmredzot būs bez maksas. Papildu kontrole palīdzēs atklāt kļūmes jau siltināšanas procesā. Ja būvnieki godprātīgi nepildīs savus pienākumus, ministrijas pārstāvji vienkārši palūgs viņus darbu izdarīt no jauna.

Dažas ziņas par renovācijas gaitu valstī. Četros gados nosiltinātas 112 mājas, noslēgti līgumi ar 413 māju pārstāvjiem. Apstiprināti vēl 102 projekti, bet šo daudzdzīvokļu māju īpašnieki vēl nav parakstījuši līgumus ar LIAA. Un, beidzot, izskatīšanas stadijā ir 78 projekti.

No Latvijas reģioniem iesniegto projektu skaita ziņā līdere ir Kurzeme (285), no tās ievērojami atpaliek Rīga (95) un Latgale (47). Renovētās mājas vidēji patērē par 40% mazāk siltumenerģijas salīdzinājumā ar laiku pirms renovācijas. Pavisam mūsu dzīvojamā fonda siltumnoturības uzlabošanai nepieciešami aptuveni 2,5 miljardi latu.