Energosertifikāts – katram daudzdzīvokļu namam
- Detaļas
- Kategorija: Likumi
- Publicēts 23 maijs 2012
Ministru kabinets apstiprinājis jaunā Ēku energoefektivitātes likuma projektu, informē Ekonomikas ministrija.
Ēku apgaismošanai un apkurei, kā arī karstā ūdens piegādei valstī tiek tērēti 40% enerģijas. Ekonomikas ministrija uzskata, ka ēku siltināšana siltumenerģijas patēriņu varētu samazināt par 30–70%. Lai veicinātu šo procesu, izstrādāts Ēku energoefektivitātes likums jaunā redakcijā.
Likumprojekts nosaka, kādām ēkām veicama energosertifikācija.
Visu izšķirs kopsapulce
- Detaļas
- Kategorija: Likumi
- Publicēts 23 maijs 2012
Nupat Saeimas komisijām izvērtēšanai nodoti grozījumi galvenajā dokumentā, kas regulē attiecības starp dzīvokļu īpašniekiem un pārvaldnieku, – Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā. Likumu gaida lielas izmaiņas, kas droši vien izraisīs dedzīgas diskusijas Saeimā.
Līdz šim katras konkrētas mājas pārvaldīšanas principi tika noteikti pārvaldīšanas līgumā. Kā līgumā bija ierakstīts, tā pārvaldniekam vajadzēja sniegt pārskatus iedzīvotājiem, maksāt sētniekam, strādāt ar parādniekiem.
Taču dzīve parādījusi, ka visas nianses nav iespējams līgumā paredzēt. Piemēram, ja tur nav norādīts, cik ātri pārvaldniekam rakstiski jāatbild uz iedzīvotāju pieprasījumiem un jautājumiem, viens otrs speciālists vispār neuzskata par vajadzīgu dot kaut kādu atbildi. „Nav man pienākuma ar jums komunicēt, visu uzzināsit no gada pārskata,” viņi saka klientiem.
Atdarināšanas vērts paraugs no Jūrmalas
- Detaļas
- Kategorija: Namu pārvalde
- Publicēts 23 maijs 2012
Turpinām iepazīstināt ar dzīvojamo māju labas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas piemēriem. Kā tas ir – pašam uzņemties daudzdzīvokļu nama pārvaldīšanu? Grūti un sarežģīti? Nē. Atvaļinātā pulkveža Jurija Bernatoviča piemērs apliecina: ja labi grib, arī bez īpašas pieredzes iespējams paša mājā ieviest priekšzīmīgu kārtību.
15 lati mēnesī par apkuri!
Par Juriju Bernatoviču mums pastāstīja viņa kolēģi, Jūrmalas namu pārvaldnieki. Jūrmalā daudziem zināmais dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Vaļetovs reiz atsūtīja šādu vēstuli:
„Jums derētu apskatīt māju Jūrmalā, Tērbatas ielā 31a. Tas ir ļoti labs pašu īpašnieku sabiedrības pārvaldīšanas paraugs.
Viena avārija uz 16 mājām
- Detaļas
- Kategorija: Komunālie pakalpojumi
- Publicēts 23 maijs 2012
Aprīļa vidū vēlu vakarā daudzdzīvokļu paneļu mājas pagrabā Purvciemā, Ieriķu ielā 33, tika atklāta avārija. Aukstā ūdens 100 mm diametra caurulē bija radies milzīgs caurums, pagrabā sākās īsti plūdi. Mājas vecākā kopā ar namu pārvaldes santehniķi par avāriju paziņoja uzņēmuma Rīgas ūdens avārijas dienestam.
– Vai zināt, ko mums atbildēja pilsētas ūdensapgādes uzņēmumā? Mums neesot līguma par avārijas remontu, tāpēc problēma esot jālikvidē pašu spēkiem, – stāsta mājas vecākā Zenta. – Izņēmuma kārtā Rīgas ūdens solīja atslēgt ūdeni, bet tādā gadījumā bez pakalpojuma paliktu prāvs rajons, veselas sešas mājas! Izrādās, ka iekškvartāla ūdensvadam nav noslēdzošo vārstu, tāpēc atslēgt pakalpojumu tikai vienai mājai nav iespējams... Mājas pagrabā ir vārsts pirms galvenā skaitītāja, taču ūdensvads bija plīsis PIRMS vārsta.
Lifti atkal briesmās
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 23 maijs 2012
Rīgu piemeklējusi jauna nelaime: nezināmi ļaundari uzlauž liftu mašīntelpas un zog detaļas. Viena tāda vizīte mājai var ļoti dārgi izmaksāt, jo lifta atjaunošana maksā no 150 līdz 6000 latu.
Aiz atslēgas
Kravas lifts mājā Kaņieru ielā 12 apstājās pirms daudziem mēnešiem. Namu pārvalde iedzīvotājiem bez aplinkiem paziņoja: vandāļi liftu pilnībā izpostījuši, nepieciešams atjaunot kabīni un mehānismus, saskaņā ar tāmi tas mājai izmaksās 6000 latu.
Kamēr nedarbojās tikai kravas lifts, cilvēki padevīgi vāca naudu remontam un klusēja. Bet pavisam nesen ļaundari uzlauza arī pasažieru lifta telpu, un arī tas vairs nedarbojas.
Sestā stāva puķkopējas piedzīvojumi
- Detaļas
- Kategorija: Mājai
- Publicēts 23 maijs 2012
Mani allaž ir sajūsminājusi pie kaimiņu mājas ierīkotā puķudobe. Tā ir līdzīga svētku tortei: pavasarī uzzied prīmulas un tulpes, tuvāk vasarai sāk plaukt peonijas un begonijas, rudenī pienāk kārta krizantēmām un dālijām. Domāju, ka mājas iemītniekiem pateicībā vajadzētu bučot roku cilvēkam, kurš tā gādā par apkārtnes izdaiļošanu. Taču mana personiskā pieredze liecina, ka ierīkot labu puķudobi zem logiem ir tik grūti, ka gandrīz vai par varoni vajadzētu uzskatīt cilvēku, kurš iedrošinās to darīt.
Nemaz nerunāsim par to, ka man rokas neaug īstajā vietā un ka nekad nav pieticis pacietības rakņāties pa zemi. Vecāki arī neuzstāja, un paldies viņiem par to. Taču, gadiem ejot, kaut kas tomēr sāka vilkt pie zemes. Sava dārziņa nav, tāpēc nolēmu dēstīt puķes zem logiem.
Nopirku dārza lāpstiņu un sāku enerģiski uzrakt nelielu kvadrātiņu zālienā tieši starp krāšņiem ceriņiem un jasmīniem, kurus mūsu sētnieks ik gadus tā apgriež, it kā tie būtu kādi kaitēkļi.
Kas ir sociālās mājas un kam tiesības tajās mitināties?
- Detaļas
- Kategorija: Pašvaldības
- Publicēts 23 maijs 2012
Plānots, ka Rīgā durvis vērs četras jaunas sociālās mājas ar vairāk nekā 400 dzīvokļiem. Tas ļaus par trešo daļu samazināt rindu maznodrošinātajiem cilvēkiem, kuri nespēj samaksāt parastos komunālos rēķinus un pretendē uz sociālo mājokli.
Sociālā mājokļa pretendentus Rīgā reģistrē dzīvokļu rindas 13. reģistrā. Patlaban tajā reģistrēti aptuveni 1500 ģimeņu un atsevišķi dzīvojošu personu. Līdz šim rindu samazināt neizdevās, jo pilsēta ik gadus saņēma tikai 100 jaunu sociālo dzīvokļu. Šogad Rīgas dome nolēmusi forsēt sociālo mājokļu būvniecības tempu.
Ar ko izdevīgs dzīvoklis sociālajā mājā? Vispirms jau ar to, ka par īri jāmaksā pēc pazeminātas likmes – 4 santīmi par kvadrātmetru. Pārējās apsaimniekošanas izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta. Turklāt sociālās mājas ir aprīkotas tā, lai tajās ērti varētu pārvietoties invalīdi riteņkrēslos. Tur pastāvīgi atrodas dežurants, ierodas sociālie darbinieki.
