Viss kas jāzin par savu māju!

Darīsim KOPĀ!

Šķiršanās pēc dzīvokļa pazīmes

Tas, kas ir likumīgi, ne vienmēr ir taisnīgi. Šo patiesību lieku reizi apstiprina gadījums ar mūsu lasītāju T. Jaunā cilvēka vārdu un uzvārdu nenosauksim, lai viņam nekaitētu.

T. piedzima vecā Rīgas namā, ko deviņdesmitajos gados denacionalizēja. Tur viņš uzauga, nodibināja pats savu ģimeni. 2000. gadā svinēja kāzas, viesi sauca „rūgts!”, dzēra šampanieti un vēlēja laimes. Nevienam pat prātā nevarēja ienākt, ka stiprās ģimenes saites apdraudēs... Rīgas domes noteikumi.

Dzīve saimnieka mājā nav necik salda: tur var palikt bez apkures, var saņemt pārspīlēti lielu dzīvokļa īres rēķinu, var ik dienas saskarties ar pārvaldnieka nekaunību. Kamēr jaunie cilvēki tika galā ar šīm problēmām, viņi visu piecieta. Šai laikā ģimenē ienāca divi dēli – pirmais drīz sāks skolas gaitas, bet otrais pagaidām vēl mācās izrunāt vārdiņu „mamma”.

Lasīt tālāk...

Vai vajadzīgs līgums?

„Dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē pieņēmām lēmumu mājas pārvaldīšanu uzticēt vienam no mūsu kaimiņiem. Viņš ir izglītots cilvēks, ekonomists, turklāt ir ar mieru mūsu kopīgo nekustamo īpašumu pārvaldīt bez atlīdzības. Ar vārdu sakot, mums ir laimējies, ka mūsu mājā dzīvo tāds cilvēks. Bet man ir viens juridiskas dabas jautājums: vai mums, dzīvokļu īpašniekiem, šai gadījumā ir jānoslēdz līgums ar jauno pārvaldnieku, mūsu pašu kaimiņu?” Lidija Ivanova

Nē, līgums ar pārvaldnieku jums nav vajadzīgs. Saskaņā ar likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 8. pantu visu dzīvokļu īpašnieku pienākums ir piedalīties daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanā un apsaimniekošanā. Šai nolūkā dzīvokļu īpašnieki izveido dzīvokļu īpašnieku sabiedrību vai slēdz savstarpēju līgumu Civillikumā noteiktajā kārtībā.

Lasīt tālāk...

Kā saglabāt dzīvokli?

„Avīzes iepriekšējā numurā bija publicēts skaidrojums, kā panākt, lai dzīvoklim tiktu piešķirts sociālā dzīvokļa statuss. Mums ir šāda situācija: man ir 76 gadi, vīram drīz būs 80, jau vairāk nekā 50 gadu saskaņā ar īres līgumu esam nodzīvojuši vienā un tai pašā dzīvoklī, kurā ir divas savstarpēji savienotas istabas. Slimības dēļ nākas pirkt dārgas zāles, tāpēc mums ir iekrājies parāds, lai gan saņemam sociālo pabalstu. Tagad mājas pārvaldnieks draud mūs pārvietot uz baraku Bolderājā. Tas mums būtu nāves spriedums. Kaimiņi iesaka pamēģināt panākt, lai mūsu dzīvoklim piešķirtu sociālā dzīvokļa statusu. Vai mums ir kādas izredzes?” Marija Eķere

Tiesības īrēt sociālo dzīvokli nosaka likums „Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām”. Šīs tiesības jāapliecina ar dokumentiem, kas dažādām iedzīvotāju kategorijām ir atšķirīgi, un par tiem mēs stāstījām laikraksta iepriekšējā numurā.

Lasīt tālāk...

Apdrošināšana pret plūdiem

Marijas kundzi, kas dzīvo Rīgas centrā, piemeklēja nelaime: kaimiņi applūdināja viņas dzīvokli. Vecajai dāmai nav ne jausmas, kā likvidēt plūdu sekas un kā cīnīties pret augšstāva kaimiņiem, kas atklāti par viņu ņirgājas.

Mēs ciemojāmies pie Marijas kundzes. Septiņdesmit gadus vecā sieviete mājo vienistabas dzīvoklītī. Logi iziet uz aku, bet viņa ir pieradusi pie gaismas trūkuma, jo Merķeļa ielā dzīvo jau piecdesmit trīs gadus.

Lasīt tālāk...

Latvija atcerējusies par parādniekiem

Pagājušajā nedēļā Valdis Dombrovskis iepriecināja hipotekāro kredītu nastas nomāktos Latvijas iedzīvotājus: Ministru prezidents uzdeva Valsts kancelejai izstrādāt projektu grozījumiem Civillikumā, kas aizsargātu aizņēmēju intereses. Dombrovskis ieteica aizliegt bankām izlikt parādniekus no vienīgā mājokļa, nepiedāvājot viņiem mazāku dzīvojamo platību.

Septiņas ādas neplēst!

Pie viena premjers apsolīja, ka neļaus kredīta ņēmējiem plēst septiņas ādas – baņķieru apetītei jāaprobežojas ar ķīlas vērtību. Pārdodot parādnieka mājokli izsolē, bankām jānoraksta visa kredīta summa, neprasot, lai klients atmaksātu starpību starp kredīta summu un mājokļa tirgus vērtību.

Lasīt tālāk...

„Aizņemieties naudu ar prātu!”

„Dārgā redakcija! Paldies jums par saturīgo avīzi. Mēs zinām, ka „Darīsim kopā!” katra mēneša vidū jāmeklē mūsu namu pārvaldes filiālē, tāpēc neizlaižam nevienu numuru. Tieši tāpēc, ka cienu jūsu izdevumu, nolēmu izteikt savas domas. Runa būs par kredītiem.

Iepriekšējā numurā jūs stāstījāt par kompāniju, kas piešķir kredītus pret mājokļa ķīlu. Tur bija aprakstīti visai pievilcīgi kreditēšanas nosacījumi, tāpēc domāju, ka daudzi trūcīgie cilvēki un pensionāri vēlēsies izmantot piedāvājumu, lai samaksātu parādus par dzīvokli.

Lasīt tālāk...

Līgums vai „cūkas grāmata”?

„Dzīvojam saimnieka mājā. Iepriekšējais īpašnieks māju pārdeva un aizbrauca uz Vāciju. Jaunais saimnieks pieprasa no jauna noslēgt dzīvojamo telpu īres līgumus. Mēs jau neiebilstu, taču iepriekšējie bija beztermiņa līgumi, bet jaunie – uz vienu gadu. Un nosacījumos teikts, ka tad, ja saimniekam būs „pretenzijas pret iemītniekiem”, viņam ir tiesības līgumu uz nākamo termiņu neslēgt. Skaidrs, ka visi mājas iemītnieki atsakās parakstīt tādu „cūkas grāmatu”, bet saimnieks draud mūs izlikt no dzīvokļiem. Drīz ziema. Ko varat ieteikt darīt?” Aija Petrova, Annija Valtere, Georgijs Guskovs

Mājas saimnieks rīkojas patvaļīgi un pārkāpj likumu „Par dzīvojamo telpu īri”. Šā likuma 8. pantā teikts: ja dzīvojamā māja vai dzīvoklis pāriet citas juridiskās vai fiziskās personas īpašumā, jaunajam īpašniekam ir saistoši iepriekšējā īpašnieka noslēgtie dzīvojamās telpas īres līgumi.

Lasīt tālāk...

Numuru arhīvs: spied un lasi!