Parādi smacē!

Katrs otrais Latvijas iedzīvotājs ir iekļuvis parādu jūgā. Pēc tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS datiem, augustā kredītsaistības bija 56% iedzīvotāju. Protams, lielāko daļu parādu veido kredīti un līzings, bet neaizmirsīsim arī komunālo maksājumu parādus.

Rīdzinieki ar namu pārvaldēm norēķinās ar lielām grūtībām vai nenorēķinās vispār. Kas draud iedzīvotājiem, kuri nemaksā par dzīvokli? Vai nav gaidāms jauns izlikšanas vilnis? Uz mūsu jautājumiem atbild Rīgas pašvaldības un privāto namu pārvalžu vadītāji.

Piegādātāji negaida

Gandrīz visas Rīgas pašvaldības namu pārvaldes piedzīvo iedzīvotāju komunālo maksājumu parādu strauju pieaugumu. Situācija visiem zināma: algas cilvēkiem ir samazinātas, viens otrs iztiek ar bezdarbnieka pabalstu, kura maksāšanas laika teju beigsies. Kaut arī pliks, kad tik dzīvs! Ja jāizvēlas starp elektrības rēķina samaksu un maizi, cilvēks noteikti izvēlēsies pēdējo.

Lasīt tālāk...

Kā pierādīt tiesības uz dzīvokli?

„Nopirku vienistabas dzīvokli, bet man atsakās to reģistrēt zemesgrāmatā. Izrādās, ka dzīvokļa bijušais īpašnieks īrē citu dzīvojamo platību, kur palicis parādā lielu summu par komunālajiem pakalpojumiem. Lieta bija skatīta tiesā, tiesa bija dzīvoklim, ko es nopirku, uzlikusi arestu, bet tiesu izpildītājs laikus nebija to paziņojis zemesgrāmatu nodaļai. Ko man darīt? Esmu jau iztērējusi naudu par nopirktā dzīvokļa remontu, pārcelšanos utt.,” raksta mūsu lasītāja Blūmenkranca.

Jums jāvēršas pie zemesgrāmatu nodaļas tiesneša ar lūgumu pārreģistrēt īpašumtiesības uz jūsu nopirkto dzīvokli. Pievienojiet pirkšanas – pārdošanas līguma kopiju.

Lasīt tālāk...

Kas nozaga gaismu?

Vienā no iepriekšējiem numuriem rakstījām par elektrības zagļiem. Rakstījām sīki jo sīki, devām padomus un mācījām cīnīties pret neliešiem. Tikai viena nelaime: tāda cīņa nereti jau pašā sākumā nonāk strupceļā. Par savām nedienām mums pavēstīja Daugavgrīvas ielas 41. nama iedzīvotāji. „Gaisma kāpnēs pie mums nekad nedeg,” viņi iemeta akmeni pārvaldnieka dārziņā, „toties par kopējo spuldzīti nākas maksāt piecus sešus latus mēnesī. Vai par mums ņirgājas, vai?”

Uzreiz jau nemaz nenoticējām rakstītajam. Kur tas redzēts, ka par kopējo apgaismojumu jāmaksā seši lati no dzīvokļa? „Cilvēki ir kļūdījušies,” mēs nolēmām, tomēr katram gadījumam par šo lietu painteresējāmies namu pārvaldē Kurzemes namu apsaimniekotājs. Izrādījās, ka nekādas kļūdas nav.

Lasīt tālāk...

„Mirušās dvēseles” mūsu dzīvokļos

2003. gadā Latvijā spēkā stājās jauna dzīvesvietas reģistrācijas sistēma. Veco labo pierakstu aizstāja neizprotama deklarācija, un sākās jukas. Rīdzinieki strikti atteicās saprast, kāpēc reģistrēties vienā vai otrā dzīvoklī kļuvis tik vienkārši! Nu jau sešus gadus, deklarējot dzīvesvietu, cilvēks var norādīt jebkuru adresi. Ne viņam vajadzīga dzīvokļa īpašnieka piekrišana, ne jāaizpilda sarežģīti dokumenti, pietiek ar pasi un vienu vizīti izpilddirekcijā.

Ir zināms, ka vienkāršoto procedūru tūlīt savā labā sāka izmantot visu veidu blēži. Piemēram, daudzi gudreļi centās reģistrēties Vecrīgā, lai iegūtu tiesības bez maksas tur novietot savas mašīnas, vecāki centās „pierakstīties” tuvāk prestižai skolai vai bērnudārzam, kur bija iecerējuši skolot un audzināt savas atvases.

Ar vārdu sakot, kārtīgiem ļautiņiem radās ne mazums problēmu. Bet arī bez problēmām ne katram sešos gados izdevies noskaidrot, kā darbojas dzīvesvietas deklarēšanas sistēma un kāpēc tāda ir vajadzīga.

Lasīt tālāk...

Vai naudas sodi ir likumīgi?

„Dzīvoju saimnieka mājā saskaņā ar 1976. gadā noslēgtu īres līgumu. Nesen mums uzradās jauns pārvaldnieks (pats saimnieks dzīvo ārzemēs) un ieviesa sodu par maksājumu kavējumu – 0,5% par katru nokavēto dienu. Vai tas ir likumīgi?” jautā Jūlija Sauliete.

Nē, nav likumīgi. Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 13. pantu dzīvojamās telpas īres līguma nosacījumus var grozīt, īrniekam un izīrētājam rakstveidā vienojoties. Strīdus saistībā ar līguma nosacījumu grozījumiem var atrisināt tikai tiesas ceļā.

Lasīt tālāk...

Astainās pāriet uzbrukumā

Cik daudz Rīgā ir žurku, to nezina neviens – ne Pārtikas un veterinārā dienesta inspektori, ne Veselības inspekcijas darbinieki, pat ne paši zinošākie cilvēki – sētnieki. Tiesa, pēdējie var apstiprināt, ka žurku pilsētā ir daudz, pēdējā laikā pat vairāk nekā agrāk. Ekonomiskā krīze un dzīves līmeņa krišanās ir iemesls tam, ka māju īpašnieki atsakās no deratizācijas procedūras. „Ja tā turpināsies, mēs drīz varēsim redzēt žurkas ielās,” saka inspektore dezinfektore Dagnija Holandere.

Uzņēmumu daudz, bet pieprasījums mazinājies

Žurkas vienmēr ir gājušas līdzi cilvēkiem. Mums līdzās žurkām ir silti un netrūkst barības: viņas mājo mūsu namu pagrabos, ēd mūsu atkritumus, bet brīvajā laikā grauž durvis un sienas. Katram gadījumam vajadzētu zināt, ka pieaugusi žurka var sasniegt viena kilograma svaru un 15 līdz 35 centimetru garumu plus aste. Sastopot tādu pagrabā vai kāpņu telpā, izbīlis būs pamatīgs. Tāpēc jau kopš padomju laikiem Rīgā tiek darīts viss iespējamais, lai pasargātu cilvēkus no nepatīkamas tikšanās ar astainajiem grauzējiem.

Lasīt tālāk...