„Pārvaldnieki jāizvēlas pašiem iedzīvotājiem!”
- Detaļas
- Kategorija: Namu pārvalde
- Publicēts 17 Oktobris 2012
„Godājamā redakcija, paldies par rakstiem vitāli svarīgajos komunālajos jautājumos, tie skar ļoti plašu cilvēku loku, turklāt lielākajai daļai trūkst zināšanu šajos jautājumos. Tāpēc uzskatu jūsu darbu par ļoti svarīgu un vajadzīgu!
Pats pārvaldu vairākas daudzdzīvokļu mājas Kauguros, tāpēc man ar mājokļiem saistītās problēmas ir labi zināmas. Esmu autodidakts, kam liktenis bija lēmis pirms daudziem gadiem risināt problēmas, lai glābtu paša māju no bankrota, izvilktu to no parādu jūga. Neesmu kabineta cilvēks, drīzāk praktiķis, kas vēlas redzēt, saprast, sakārtot.
Mans mērķis ir jebkurā situācijā atrast labāko un attiecībā pret mājas iedzīvotājiem taisnīgāko risinājumu. Tāpēc es nelāpu izpuvušos caurumus, caur kuriem var ļoti labi „atmazgāt” naudu, reizē turot mājas finanses pastāvīgos mīnusos un pārliecinot cilvēkus, ka bez apsaimniekošanas maksas paaugstināšanas nav iespējams iztikt.
Māju novērtēja, bet dvēseli?
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 17 Oktobris 2012
Nikolajam nodarīta liela pārestība – banka viņam grib atņem paša rokām, dēlīti pie dēlīša, ar lielu mīlestību būvēto vasaras māju. Kaut ko tādu pārdzīvot sirmā vecumā ir ļoti grūti. Galvenais ir tas, ka Nikolajs pats bankai neko nav parādā. No mājas jāšķiras citu cilvēku parādu dēļ!
Parūpējās par bērniem
Pirms dažiem gadiem Nikolajs nolēma parūpēties par bērniem. Dēls Genādijs un meita Anna no viņa saņēma katrs pusi vasaras mājas Kalngalē. Būdams izglītots cilvēks, Nikolajs nekustamo īpašumu bērniem atdāvināja pēc visiem noteikumiem, noformējot līgumu pie notāra.
– Es uzstāju, lai dokumentā būtu ierakstīts nosacījums, ka man ir tiesības izmantot māju līdz mūža galam, – stāsta Nikolajs, kurš pirms četriem gadiem bija pārliecināts, ka dāvinājuma līgums apdrošinās viņu pret visiem iespējamiem pārsteigumiem. – Turklāt bērniem nebija tiesību bez manas piekrišanas māju ieķīlāt bankā un pat veikt jebkādus remonta darbus.
Salīdzināsim cenas
- Detaļas
- Kategorija: Mājai
- Publicēts 17 Oktobris 2012
Pieņemot lēmumu paaugstināt komunālo pakalpojumu tarifus, gandrīz ik reizes mums tiek stāstīts, ka citās valstīs iedzīvotāji par ūdeni, gaismu un siltumu maksā daudz vairāk. Tātad viss kārtībā, sašutumam nav pamata.
Taču, salīdzinot komunālo pakalpojumu tarifus dažādās valstīs, jāņem vērā arī vidējie ienākumi uz vienu iedzīvotāju, jo vienas valsts iedzīvotājiem gluži pieņemamas pakalpojumu cenas citā valstī var izrādīties nepanesami smaga nasta. Turklāt vēl jāparaugās, par ko mēs maksājam, proti, vai komunālo pakalpojumu kvalitāte Latvijā atbilst maksai par šiem pakalpojumiem.
Rīga sola jaunu siltuma tarifu
- Detaļas
- Kategorija: Tarifi
- Publicēts 23 Septembris 2012
Ko sola gaidāmā apkures sezona? Kāds rīdziniekiem labums no uzņēmuma Rīgas ūdens fasētā dzeramā ūdens? Kas Rīgā tiek darīts, lai samazinātu dzīvokļu gaidītāju rindu? Par galvenajiem šā rudens komunālajiem tematiem stāsta Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko.
Vai siltums Rīgā kļūs lētāks?
– Jāatzīst, ka pašreizējais Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apstiprinātais Rīgas siltuma tarifs ir pats augstākais galvaspilsētas vēsturē, – saka Stepaņenko. – Piedevām gāzes cena tuvojas vēsturiskam rekordam.
– Ko Rīgas dome var likt tam pretī?
– Tikai apkures avotu diversifikāciju.
Juglā labo jumtus
- Detaļas
- Kategorija: Namu pārvalde
- Publicēts 23 Septembris 2012
Juglā grasās pirms sala iestāšanās salabot jumtus pāris desmitiem māju. Uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks Juglas iecirknī, ko vada Aleksandrs Pavlovskis, darbi patiešām sokas labi. Pārvaldnieks raito darba ritmu skaidro ar to, ka pilsētas namu pārvalde šovasar atļāvusi saviem iecirkņiem slēgt trīspusējus remonta līgumus. Tas ļauj ietaupīt iedzīvotāju naudu un paātrina darbu gaitu.
Trīspusējo līgumu sistēmai, pēc Aleksandra Pavlovska domām, vajadzētu darboties visā Rīgā. Tā iedzīvotājiem paver reālu iespēji kontrolēt mājas līdzekļus un izmantot tos saimnieciski.
– Ko tas īsti nozīmē – uzlikt mājai jaunu jumtu vai nomainīt logus? Kamēr māju nav pārņēmuši īpašnieki, par remontu jārūpējas namu pārvaldei. Tā saņem iedzīvotāju formālu piekrišanu: „Jā, gribam logus!” Bet pēc tam mums jārīko materiālu un būvdarbu iepirkuma konkurss, – stāsta pārvaldnieks.
Dome atkal dzēsīs daļu kavējuma naudas
- Detaļas
- Kategorija: Pašvaldības
- Publicēts 23 Septembris 2012
Dzīvokļu un māju īpašnieki nespēj vien pierast pie nekustamā īpašuma nodokļa, kas valstī ir spēkā kopš 2010. gada 1. janvāra. Papildu rēķinus iedzīvotājiem sūta pašvaldības. Rīgas dome aprēķinājusi, ka nepilnos divos gados nodokļa maksātāji tai palikuši parādā aptuveni 3,5 miljonus latu.
Nemaksātājiem pašvaldība uzrēķina kavējuma naudu, un parāda summa aug. Domes koalīcija šādu kārtību atzīst par neefektīvu. Pilsētas mērs Nils Ušakovs saka: „Mēs nevēlamies pelnīt ar soda procentiem, tāpēc, lai cilvēkiem vieglāk būtu samaksāt nodokļa parādu, piedāvājam viņiem palīdzību.” Dome ir gatava dzēst nekustamā īpašuma nodokļa parādniekiem 90% no aprēķinātas soda naudas, ja parādnieks nomaksās pašu parādu un 10% no nokavējuma naudas.
Kam jāieliek grīda atpakaļ?
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 23 Septembris 2012
„Rakstu Rīgā, Ropažu ielā 122/1 dzīvojošo cilvēku vārdā. Situācija ir tāda, ka mūsu mājā jau mēnesi nav karstā ūdens. Cēloni neviens nezina. Namu pārvaldes darbinieki piedāvāja pārbaudīt cauruļvadus zem mājas, taču nelaime tā, ka caurules atrodas zem mūsu 1. dzīvokļa virtuves. Lai tiktu pie caurulēm, jāizņem virtuves iekārta un jāpaceļ grīda (!).
Diemžēl neviens nesola pēc tam grīdu un virtuves iekārtu ielikt atpakaļ vietā. Strādnieki deva mājienu, ka tas nav viņu darbs, viņiem tikai vajag caurules apskatīt. Skaidrs, ka nevienu savā virtuvē nelaidām, jo tā jau nav mūsu vaina, ka māja tik „interesanti” uzbūvēta.
Tagad visa māja sēž bez ūdens, bet mūs moka sirdsapziņa. Ja ļausim uzlauzt grīdu virtuvē, vai strādnieku pienākums būs to ielikt atpakaļ?”
