Mārtiņš Auders: «Iedzīvotājiem palicis maz laika!»

Kas notiks ar mājām, kuras nobalsoja pret jauno strīdīgo līgumu ar Rīgas namu pārvaldnieks?

«Šoruden mūsu māja Rīgā, Latgales ielā, saņēma jaunā līguma projektu no namu pārvaldes Rīgas namu pārvaldnieks, - raksta mūsu lasītāja Lidija. – Iedzīvotājiem nepatika atsevišķi līguma punkti, tāpēc mēs ar balsu vairākumu nobalsojām pret to. Kas ar mūsu māju notiks tālāk?»

Namu pārvalde Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) turpina izsūtīt klientiem aptaujas lapas ar lūgumu izteikt viedokli par jaunajiem līgumiem, kuri stāsies spēkā no 2026. gada 1. janvāra.

Jaunais līgums ar namu pārvaldi ir nepieciešams, jo nākamajā gadā Latvijā tiks pabeigts privatizācijas process un māju pārvaldīšanas tiesības tiks nodotas to īpašniekiem – dzīvokļu īpašniekiem.

«RNP līguma projektā mūs īpaši mulsina punkts par to, ka namu pārvaldei ir tiesības divas reizes gadā mainīt maksu par apsaimniekošanu. Tāpat nav saprotams, kāpēc pārvaldnieks paredzējis sev tiesības izmantot līdz 50% no mūsu uzkrājumu fonda avārijas darbiem bez saskaņošanas ar iedzīvotājiem, kā arī gatavs tērēt vēl 25% no mājas kopējiem līdzekļiem sīkiem remontiem,» - stāsta Lidija.

Sieviete dzirdējusi, ka RNP līguma projekts izpelnījies asu kritiku Rīgas domes Komitejas par mājokļu un vides jautājumiem sēdē, deputāti uzdevuši namu pārvaldei saskaņot strīdīgo līgumu ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru.

«Vai patērētāju tiesību aizstāvji mūs aizstāvēs? – jautā rīdziniece. – Un vai RNP turpinās pārvaldīt mūsu māju, ja līdz 1. janvārim mēs neizvēlēsimies jaunu pārvaldnieku? Mēs ļoti baidāmies, ka neizdevīgais apsaimniekošanas līgums stāsies spēkā un pārvaldnieks varēs rīkoties ar mūsu naudu bez iedzīvotāju piekrišanas.»

■ ■ ■

Patiešām, RNP saņēma no pašvaldības uzdevumu saskaņot jauno līgumu ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC). Uzņēmuma vadītājs Māris Ozoliņš Rīgas domes sēdē solīja: «Ja PTAC rekomendēs mums labot atsevišķus līguma punktus, mēs to darīsim, un iedzīvotājiem nevajadzēs no jauna balsot par visu līgumu. Jo labojumi tiks pieņemti tikai un vienīgi mūsu klientu labā.»

Nesen RNP paziņoja, ka saskaņošana ar patērētāju tiesību aizstāvjiem ir pabeigta: «Par vairākiem līguma punktiem esam saņēmuši uzlabotus variantus no PTAC, un līdz novembra beigām tos precizēsim. Piemēram, precizēsim, ka kopīgos mājas uzkrājumus var ieguldīt Valsts kases vērtspapīros tikai gadījumā, ja dzīvokļu īpašnieki par to nobalsojuši kopsapulcē.

Tāpat mēs precizēsim līguma laušanas kārtību, nepārprotami norādot, ka par dzīvoklim uzkrātajiem parādiem atbild tikai un vienīgi šis dzīvoklis, un šos parādus nekādā veidā nedrīkst segt īpašnieku kopība – šāda kārtība darbojas jau tagad, bet ir svarīgi, lai līgums neradītu šaubas.»

RNP uzsvēra, ka ar PTAC saskaņotās līguma izmaiņas stāsies spēkā automātiski gan tajās mājās, kur balsošana par līgumu jau ir beigusies, gan mājās, kur balsošana vēl turpinās.

■ ■ ■

Bet galvenais jautājums – kas notiks ar mājām, kurās iedzīvotāji nobalsoja pret jaunajiem līgumiem ar RNP?

Par pašu līgumu nozīmi un iedzīvotāju balsošanu stāstīja Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņš Auders, kurš uzstājās par šo jautājumu konferencē Mājoklis:

- No 2026. gada 1. janvāra pašvaldības vairs nav spiestas apsaimniekot tās mājas, kuras nav pārņēmuši dzīvokļu īpašnieki, jo Latvijā beidzot tiks pabeigts privatizācijas process, kas ievilcies uz ilgiem 25 gadiem.

Saskaņā ar Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas likumu, līdz 1. janvārim katrā īpašnieku nepārņemtajā mājā ir jānotiek dzīvokļu īpašnieku kopsapulcei vai rakstiskai aptaujai par to, kā dzīvokļu īpašnieki vēlas turpmāk organizēt mājas pārvaldīšanu.

Iedzīvotājiem ir tiesības pašiem izrādīt aktivitāti un izvēlēties jaunu pārvaldnieku. Ja viņi to nedara, tad esošais pašvaldības pārvaldnieks pats organizē šādu aptauju un piedāvā dzīvokļu īpašniekiem noslēgt ar viņu jaunu līgumu.

Likumā teikts: ja dzīvokļu īpašnieki līdz 1. janvārim nav piedalījušies apspriešanā par turpmāku mājas pārvaldīšanu vai nav savākuši vajadzīgo balsu skaitu lēmuma pieņemšanai, tad pašreizējā pārvaldnieka piedāvājums stājas spēkā automātiski.

Praksē tas nozīmē, ka dzīvokļu īpašnieki var balsot «par» jaunu līgumu ar esošo pārvaldnieku, «pret» šo piedāvājumu vai atturēties no lēmuma, saka Mārtiņš Auders:

- Ja lielākā daļa dzīvokļu īpašnieku balso «par» jaunu līgumu ar iepriekšējo pārvaldnieku, tad no 1. janvāra māja paliek šī pašvaldības uzņēmuma apsaimniekošanā.

Ja iedzīvotāji atturas no balsošanas vai nesavāc lēmuma pieņemšanai nepieciešamo balsu skaitu, tad no 1. janvāra pārvaldnieks arī nemainīsies, bet viņa piedāvātais līgums ar jaunajiem nosacījumiem stāsies spēkā automātiski.

Ja lielākā daļa dzīvokļu īpašnieku balso «pret» jaunu līgumu ar esošo pārvaldnieku, tad par turpmāko mājas pārvaldīšanu no 1. janvāra ir atbildīga pati dzīvokļu īpašnieku kopība.

■ ■ ■

Tas nozīmē, ka līdz 2026. gadam šāda nama iedzīvotājiem kopsapulcē vai aptaujā nāksies izlemt, pie kura pārvaldnieka viņi vēlas pāriet un vai viņi vispār vēlas izvēlēties pārvaldnieku, brīdina Auders:

- Dzīvokļu īpašniekiem ir pavisam maz laika, lai pieņemtu svarīgu lēmumu. Uzsvēršu, ka, ja dzīvokļu īpašnieki nobalso «pret» jaunu līgumu ar veco pārvaldnieku, tad no 1. janvāra pašvaldībai vairs nebūs ne tiesību, ne pienākuma nodarboties ar šīs mājas apsaimniekošanu.

Secinājums: Lidijai un viņas kaimiņiem, kuri nobalsoja pret jauno līgumu ar Rīgas namu pārvaldnieks, pēc iespējas ātrāk jāsasaucas un jāizvēlas savai mājai cits pārvaldnieks.

Tā var rīkoties arī to māju iedzīvotāji, kuri balsošanā par jaunu līgumu izrādīja pasivitāti un nesavāca nepieciešamo balsu skaitu. Šādās mājās jaunais līgums ar RNP stāsies spēkā automātiski no 1. janvāra. Tomēr to var novērst, pēc iespējas ātrāk savā mājā organizējot balsošanu par pāreju pie citas namu pārvaldes.